«Melnā neļķe: gadījuma analīze Nr. 1» — Konstantīns Žukovs. Attēls no filmas «Latvijas Nacionālā opera un tās mākslinieki» (1937) — E. Kraucs un O. Krolls

ISSP Galerijā 4. jūlijā plkst. 18.00 tiks atklāta otrā daļa divu izstāžu ciklam «Mūsdienu fotogrāfijas vēstures», kas ir daļa no Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024. Izstādē atspoguļotas vairāku mākslinieku versijas un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesiem. Izstādē piedalās mākslinieki Annemarija Gulbe un Konstantīns Žukovs, un tā būs skatāma no 5. jūlija līdz 15. augustam.

Ziņas Fold 26. jūnijs, 2024

Latvijas fotogrāfijas pētnieku 21. gadsimta uzdevums ir vienlaikus konstruēt un dekonstruēt — aizpildīt plašus «baltos plankumus» un kritiski pārskatīt līdzšinējos naratīvus. Izstāžu ciklā izcelta ikvienas vēstures versijas subjektivitāte un dažādas vietējās fotogrāfijas mazāk zināmas šķautnes. Izstādes «Mūsdienu fotogrāfijas vēstures II» autori ir Annemarija Gulbe un Konstantīns Žukovs, kamēr pirmajā cikla izstādē darbus veidoja Kristīne Krauze–Slucka un Agate Tūna. Laikmetīgie mākslinieki radījuši jaunus darbus dialogā ar dažādu periodu fotogrāfiem un fenomeniem. Viņu alternatīvās vēstures interpretācijas un pieturpunkti izgaismo perspektīvu dažādību un piedāvā atkāpties no iespējami didaktiskas kanona versijas.

 

Annemarijas Gulbes veidotā instalācija izgaismo ceļus kā simbolu Latvijas ainavā un tās dokumentācijā, aplūkojot fotogrāfa, operatora un režisora Ulda Brauna mantojumu fotogrāfijā, kā arī viņa vienīgajā spēlfilmā «Motociklu vasara» (1975). Brauna plašais fotogrāfiskais arhīvs atspoguļo pēckara Latvijas vidi un viņam pašam noderējis filmēšanas vietu izvēlei. Gulbe akcentē dokumentālās pieejas un montāžas poēzijas pārklāšanos vietas identitātes veidošanā un aicina atskatīties atpakaļskata spogulī. Savukārt Konstantīns Žukovs turpina jau uzsākto māksliniecisko izpēti par kvīru vēsturi Latvijā, šoreiz pievēršoties «gadījuma izpētei» kuras fokusā ir Latvijas Nacionālā opera kā ēka, pilsētvides daļa un kopiena. Izmantojot Čaikovska baletu «Gulbju ezers» kā metaforu, Žukovs akcentē vēstures noklusēto un cenzēto pusi — personiskus stāstus, kas netiek izcelti ne ģimenes albumos, ne oficiālos vizuālos arhīvos, bet drīzāk lasāmi starp rindiņām.

Annemarija Gulbe (1997) strādā ar fotogrāfiju, video un instalāciju. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, apguvusi fotogrāfiju ISSP Skolā un Andreja Granta studijā. Viena no «Kim? Open Call» konkursa laureātēm (2023), BDO Jauno mākslinieku balvas finālistēm (2023), saņēmusi Grand Prix laikmetīgās mākslas biennālē «Jeune creation Européene »Parīzē (2019) un žurnāla «FK» balvu kā labākā jaunā latviešu fotogrāfe (2018). Nesenās personālizstādes: «Gribi tici, gribi netici» Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (Rīga, 2024), «Zem iežu velvēm kupolveida struktūrās» (Kuldīgas novada mākslinieku rezidence, Alsunga, 2023), «Izaicinājums pārmantojamībai» galerijā «Look!» (Rīga, 2023); «Love re–search» ISSP Galerijā (Rīga, 2020).

 

Konstantīns Žukovs (1990) dzīvo un strādā starp Rīgu un Londonu. Viņa radošās prakses pamatā ir pierakstītas un mutvārdu vēstures izpēte, pētot dažādas piesaistes un seksualitātes formas — no islāma zelta laikmeta homoerotiskās dzejas līdz viņa dzimtenes, Latvijas, maz izpētītajai un dokumentētajai kvīru vēsturei. Pēdējā laikā Žukovam notikušas personālizstādes «Neven» galerijā Londonā (2024) un ISSP Galerijā Rīgā (2022), kā arī darbi izstādīti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2024), MO muzejā Viļņā (2024), «Cromwell Place» galerijā Londonā (2022). Žukova darbi ir publicēti tiešsaistē un drukātā veidā, tostarp žurnālos «i–D», «CAP74024» un Maskavas progresīvajā LGBTQ+ izdevumā «Открытые».

 

Izstāde ISSP Galerijā būs skatāma no 5. jūlija līdz 15. augustam. Izstāžu cikla kuratore — Liāna Ivete Žilde. Vienotu notikuma scenogrāfiju veidojusi māksliniece Liene Pavlovska, atsaucoties uz vēsturisko cianotipijas tehniku. Izstāžu cikls ir daļa no Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 programmas. Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Šī gada programma pievērsusies identitātes jautājumiem. Vairāk informācijas par izstādi — Rīgas Fotogrāfijas biennāles mājaslapā.

Izstādes kuratoriālā koncepcija tapusi Latvijas Mākslas akadēmijas Kuratoru studiju maģistra programmas, kā arī Latvijas Zinātnes padomes Valsts pētījumu programmas «Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai» projektā «Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide» / IDEUM (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008). Izstādes partneri un atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Sabiedrības integrācijas fonds, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, «Mystero» muzejs, «Groglass», tipogrāfija «Adverts», Valmiermuižas alus darītava, «Arterritory.com», «Echo Gone Wrong», NOBA.