Latvijas Zaļais punkts norāda, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā rada vairāk nekā 400 kilogramus atkritumu, kas lielākoties tiek apglabāti poligonos, kuru resursi katru gadu samazinās. Lai cīnītos ar atkritumu kaudzēm un mudinātu iedzīvotājus šķirot, Latvijas Zaļais punkts regulāri veido dažādas reklāmas kampaņas. Par atkritumu tēmu sabiedrību aicināja domāt arī Getliņu poligona kampaņa «Izcila vieta atkritumu poligonam», kas nupat saņēmusi «ADwards» pirmās pakāpes ordeni.
Tikai ne manā pagalmā!
«Tava apkaime ir pelnījusi savu atkritumu poligonu!» — ar šādu saukli pērn aizsākās aģentūras «McCann Rīga» veidotā reklāmas kampaņa Getliņu poligonam, kuras mērķis bija aicināt Rīgas un Pierīgas iedzīvotājus samazināt sevis radīto atkritumu daudzumu. Kā norāda uzņēmums «Getliņi Eko», pie šī brīža rādītājiem atkritumu poligons būs sasniedzis savu kapacitāti jau nākamo sešu gadu laikā. Lai risinātu šo problēmu, «McCann Rīga» vēlējās rosināt rīdziniekus pašus izdarīt secinājumus par savu paradumu ilgtspēju un to, cik akūta ir atkritumu problēma.
«Mūsu ilggadējā reklāmas pieredze rāda, ka cilvēku ieradumu maiņai nepietiek tikai ar to, ka norādām, ko viņi dara nepareizi. Tieši pretēji — tas var izraisīt pretreakciju, cilvēkiem reaģējot uz to, ka viņu paradumi vai attieksme tiek izcelta kā sliktā cēlonis. Tādēļ kampaņas mērķtiecīgi veidojam, ļaujot auditorijai pašai veidot personīgu asociāciju ar problemātiku un pašai arī nonākt pie secinājumiem, ko ieviest vai mainīt savā ikdienā,» stāsta «McCann Rīga» izpilddirektore Madara Gore–Bērziņa.
Salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, rīdzinieki var baudīt gana tīru pilsētvidi bez atkritumu izraibinātām ielām, un mēslu kalni, kas veidojas Getliņos, ir ārpus pilsētas iedzīvotāju redzesloka, tāpēc kampaņas iecere bija poligona atkritumu kalnu «vest tuvāk cilvēkiem». Tās pirmajā fāzē pilsētvidē, plašsaziņas līdzekļos un daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās parādījās aicinājumi balsot par nākamo atkrituma poligona atrāšanās vietu. «Pasniedzām tās kā labas ziņas — kā iespēju, par ko katra rajona iedzīvotājiem būtu jāgrib cīnīties. Izcēlām iespēju radīt jaunas darba vietas, samazināt transportēšanas izmaksas un iespēju nemainīt tagadējos atkritumu ražošanas ieradumus,» stāsta Madara. Viņa norāda, ka tas izsaucis gaidīto pretreakciju, īpaši sociālajos tīklos, jo, protams, neviens nevēlas dzīvot blakus izgāztuvei. Piemēram, izdevumam «Darīsim kopā» kāda Zolitūdes iedzīvotāja raksta: «Iekāpjot liftā, pamanīju šokējoša satura reklāmu: «Nobalso par sava rajona atkritumu poligonu!» Pašreizējais poligons Getliņos ir tā pārpildīts, ka Rīga meklē vietu jaunam poligonam?! Ja mēs nobalsosim par poligonu Zolitūdē, mums samazinās maksu par atkritumu izvešanu? Patiesībā man ir tikai viens jautājums — kur es varu nobalsot pret atkritumu poligonu Zolitūdē?»
Interesanti, ka iedzīvotāju balsojumā par nākamo izgāztuves lokāciju vietnē «Gribampoligonu.lv» visvairāk balsu saņēma pilsētas centrs. Tas sasaucas ar nākamo kampaņas fāzi, kurā ar saukļiem «Pēc 6 gadiem Getliņi būs pilni» un «Rīga slīkst atkritumos!» «McCann» vizualizēja dažādus pilsētas apskates objektus, kā arī citus pilsētvides elementus, ko ieskauj atkritumu maisi. Savukārt trešajā fāzē, kuras mērķis bija noturēt sabiedrības uzmanību, par kampaņas anti–talismaniem tika izvēlētas kaijas, kas traucē naktsmieru ne mazumam rīdzinieku (par kaiju aizvākšanu no Rīgas pat tiek vākti paraksti portālā «Manabalss.lv»). «Kaijas personificē problēmu uzskatāmā veidā un vairumam asociējas ar pārpildītiem atkritumu konteineriem un nekārtību pilsētā,» norāda Madara.
«Getliņi Eko» ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš vērtē, ka kampaņas stratēģija bijusi veiksmīga, jo tai izdevies mobilizēt sabiedrību. Lai iegūtu padziļinātu priekšstatu par mērķu izpildi un turpmākajām aktivitātēm, uzņēmums pēc kampaņas īstenošanas veica aptauju, kurā 43% respondentu atzina, ka kampaņas ietekmē plāno samazināt sevis radīto atkritumu daudzumu. Ričards norāda, ka uzņēmumam ir būtiski izglītot sabiedrību un veicināt iedzīvotājus izdarīt ilgtspējīgākas izvēles — nepirkt lieku, iegādāto izmantot atkārtoti, kā arī šķirot atkritumus. «Mēs esam sabiedrībai atvērts uzņēmums — katram ir iespēja piedalīties izglītojošā ekskursijā klātienē. Ik gadu uzņemam vairāk nekā 8000 cilvēkus no Latvijas un ārvalstīm, kuri ierodas pie mums, piedalās vides izglītības aktivitātēs un aizbrauc zinošāki. Stāstot, rādot un daloties savā pieredzē, mēs palīdzam gūt pareizu priekšstatu par atkritumu poligona darbu, enerģijas ražošanu, atkritumu pārstrādi un apkārtējās vides aizsardzību» viņš turpina.
Informācija iet roku rokā ar infrastruktūru
Nozīmīgu darbu sabiedrības izglītošanā veic Latvijas Zaļais punkts (LZP) — ražotāju atbildības organizācija, kas sadarbojas ar atkritumu apsaimniekotājiem un regulāri veido kampaņas, lai izlietotais iepakojums, kā arī nolietotās elektropreces un videi kaitīgie atkritumi tiktu šķiroti un pārstrādāti. Kampaņas sasaucas ar Eiropas Savienības noteikto mērķu īstenošanu šajā jomā — gan poligonos apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanu, gan dažādu atkritumu veidu otrreizējas pārstrādes veicināšanu — un fokusējas gan uz vispārējo sabiedrības izpratni par atkritumu apsaimniekošanu un rosina šķirot, gan pievēršas jau konkrētu atkritumu grupu šķirošanai un pārstrādei.
LZP mārketinga un korporatīvas komunikācijas vadītājs Armands Utināns norāda, ka viena no veiksmīgākajām LZP īstenotajām kampaņām ir «Šķiratlons», kas vērsts uz sabiedrības vispārējo izpratni un mērķēts tieši uz to sabiedrības daļu, kam vides jautājumi interesē mazāk. «Mēs meklējam veidus, kā padarīt atkritumu šķirošanu «trendīgāku». Piemēram, kādreiz likās, ka ar riteni brauc tie, kas nevar atļauties mašīnu, tagad tam ir pavisam cits tēls — tas ir ilgtspējīgi, forši un stilīgi,» atzīmē Armands. Lai atkritumu šķirošanu padarītu atraktīvāku, «Šķiratlons» velk paralēles ar sportu: «Manījām problēmas, kas traucē šķirot — konteiners par tālu, trūkst motivācijas —, tāpēc nolēmām šķirošanu pasniegt kā sporta veidu, kurā var piedalīties jebkurš.» LZP veiktās aptaujas rāda, ka cilvēki šķiro arvien aktīvāk — 2016. gadā, kad kampaņa tik uzsākta, šķiroja 45% Latvijas iedzīvotāju, 2022. gadā šis skaitlis pieaudzis līdz 79%. Sabiedrības paradumus, protams, ietekmē ne tikai kampaņas, bet arī dažādi citi faktori, un vides ilgtspējas jautājumi publiskajā telpā tiek cilāti arvien biežāk.
Reizi divos LZP gados kopā ar SKDS veic vides paradumu pētījumu, kas ļauj identificēt iemeslus, kāpēc daļa sabiedrības izvēlas nešķirot un palīdz izvirzīt nākamo kampaņu mērķus. Sadarbībā ar Baltijas Zīmolu forumu LZP katru gadu aptaujā iedzīvotājus par viņuprāt videi draudzīgākajiem zīmoliem. Pagājušajā nedēļā tika noskaidrots, ka par 2023. gada zaļāko zīmolu Latvijas sabiedrība atzinusi dabiskās kosmētikas ražotāju «Madara». Ar pilnu zaļo zīmolu sarakstu var iepazīties šeit.
Armands uzsver, ka, LZP informatīvās kampaņas iet roku rokā ar infrastruktūras nodrošināšanu. Eiropas Savienības nosprausto mērķu īstenošanai LZP gatavojas laicīgi, gan informējot sabiedrību, gan nodrošinot praktiskas iespējas šķirot. Piemēram, no 2025. gada visā Eiropas Savienībā ir jānodrošina tekstila dalīta nodošana un pārstrāde. LZP un atkritumu apsaimniekotāji kā pilotprojektu jau 2020. gadā izvietoja pirmos divdesmit tekstila konteinerus — tagad to ir jau 200. Ar tekstila šķirošanu saistīta arī viena no pēdējā laika pamanāmākajām atkritumu apsaimniekošanas kampaņām «Stils–tekstils», par kuru rakstījām jau iepriekš. Aģentūras «Magic» veidotajā kampaņā «pārstrādāta» repera Ozola dziesma «Stils», kā arī tika izveidots vides objekts «Stila aleja», ko papildināja arī tekstila konteineri. Kampaņas īstenošanas laikā mēnesī tika savāktas 174 tonnas tekstila, kas ir par 15% vairāk nekā mēnesi pirms tam.
Par nopietno — ar radošumu un humoru
Kā vēl vienu veiksmīgu kampaņas piemēru Armands min šogad īstenoto akciju «Tavs toksiskais pirkstiņš», kas runā par bateriju pārstrādi un to kaitīgo ietekmi uz vidi. Ņemot vērā, ka par atkritumu šķirošanu LZP runā jau vairāk nekā divdesmit gadus, nākas meklēt arvien jaunus veidus, kā uzrunāt sabiedrību. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par bateriju dramatisko ietekmi uz vidi (LZP norāda, ka viens baterijas «pirkstiņš» piesārņo aptuveni kubikmetru augsnes), LZP sadarbībā ar kafejnīcu tīklu «Ezītis miglā» izveidoja īpašu «toksisko» ēdienkarti, tādējādi norādot, ka, atbrīvojoties no izlietotajām baterijām nepareizā veidā, augsnes piesārņojums var tieši ietekmēt mūsu veselību, nonākot ēdienā. Lai gan ēdienkartes piedāvājums, protams bija veselībai drošs, pārdomas provocēja ēdienu nosaukumi un vizualizācijas «ar toksisku piegaršu».
Savukārt LZP jaunākā kampaņa «Zaļie kaimiņi» apspēlē zinātniskās fantastikas un citplanētiešu tēmu. «Magic» veidotais reklāmas klips un interneta reklāmas ar saukli «Šķiro un izglāb Zemi!» aicina pievērst uzmanību dažādiem atkritumu veidiem un atgādina, ka šķirot iespējams ne vien iepakojumu, bet arī nolietotās elektropreces, auto akumulatorus, mēbeles un citas lietas. Par galvenajiem reklāmas varoņiem izvēlēti animētie tēli Saiklers un Bioma, zinātnieki no planētas Tīra. Reklāmas klipā ar humoru interpretēta filmās bieži izspēlētā NLO nolaupīšanas aina, kurā Saiklers un Bioma, aplūkojot nolaupītā tēla atkritumu maisu saturu, izdara neglaimojošus secinājumus par cilvēci. «Arī par svarīgām un nopietnām tēmām ir vērts runāt ar humoru! Tas ļauj ar vieglumu stāstīt arī par šķirošanu, kas patiesībā prasa diezgan lielu ieguldījumu un darbu no katra šķirotāja puses,» kampaņas ideju skaidro «Magic» radošais direktors Edgars Kuzmins.
Sekot līdzi Latvijas Zaļā punkta kampaņām un atkritumu apsaimniekošanas aktualitātēm iespējams organizācijas mājaslapā.
Viedokļi