Vidzemes tirgū trešdienu vakaros nupat atsākusies tirdzniecība un pavisam drīz tur būs skatāmas arī laikmetīgās mākslas festivāla «Survival Kit» izstādes, taču vasaras sākumā tirgū tika aizvadīta dizaineres Rūtas Jumītes un izglītības projektu kuratores Ievas Laubes rīkotā vasaras skola «Dizaina aktīvisms: intervences eko–sociāliem izaicinājumiem». Divu nedēļu garumā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas pirmā kursa studenti apguva jaunas dizaina metodes, lai radītu piedāvājumus spekulatīvām intervencēm — no kompostēšanas punkta līdz kafejnīcai baložiem.
Kā norāda skolas iniciatores Rūta Jumīte un Ieva Laube, uz cilvēku centrēta dizaina pieeja, kas līdz šim bijusi noteicoša, nespēj risināt sistemātiskas problēmas. Tā kā sabiedrības pastāvēšana un labbūtība ir atkarīga no vides ekosistēmu veselības, daudzveidības un iejūtīgas resursu pārvaldīšanas, arī mūsu dizaina pieejai jābūt plašākai. Lai piedāvātu topošajiem profesionāļiem daudzveidīgāku skatu uz dizaina sniegtajām iespējām un dizainera atbildību, LMA Dizaina vasaras skolas dalībnieki apguva sistēmu domāšanu, daudzsugu dizainu (multispecies design), eko–centrisku dizaina pieeju, prototipēšanu, dizaina aktīvismu un spekulatīvo dizainu.
«Šīs jaunās dizaina metodes veicina sadarbību starp dizaina studentiem, ekologiem un pētniekiem, kā arī pašvaldību, veidojot izpratni par pilsētvidi un tās ekosistēmām. Tās veicina empātijas veidošanos starp cilvēkiem, dabu, tās organismiem, kā arī ļauj izprast, kā dizaina procesos iekļaut citu sugu, ne tikai cilvēku vajadzības,» stāsta Ieva. Rūta atzīmē, ka jaunā izglītības platforma ir eksperimentāla un pirms tās norises rīkotājām bija zināmas bažas par to, vai pirmā kursa grafikas, produktu un interjera dizaina studenti būs gatavi apgūt metodes, kas ierasti tiek mācītas maģistrantiem. Uztraukums gan izrādījies lieks, jo skolas dalībnieki labprāt pieņēma jaunās zināšanas un tālāk lika tās lietā, piecās starpdisciplinārās komandās izstrādājot priekšlikumus intervencēm Vidzemes tirgus teritorijā.
Viens no studentu piedāvājumiem bija kafejnīca «Empatio» — spekulatīvs restorāns baložiem un cilvēkiem. Balstoties putnu ēšanas paradumos, tika izstrādāta īpaša trīs kārtu ēdienkarte, kas ļauj iepazīties ar to uzturu. Restorānā konkrētos laikos tiktu pasniegtas nelielas maltītes gan baložiem, gan cilvēkiem, tā ļaujot viņiem būt līdzās un attīstot iecietību pret šiem nepelnīti pārprastajiem putniem. Lai gan baloži daudziem var šķist nevēlami, urbānajā vidē tie nonākuši cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā — kādreiz pieradināti, tagad tie atstāti novārtā. Turklāt baloži veicina dabas daudzveidību pilsētās, piesaistot reti sastopamus plēsējus, piemēram, vistu vanagus. Koncepcija paredz arī baložu ekskrementu savākšanu augsnes bagātinātāju ražošanai.
Dažādu sugu kopā būšanu risināta arī projektā «Harmonijas Augstumi», paredzot apzaļumotu zonu degradētā tirgus nostūrī aiz agrākā piena paviljona. Apvienojot šobrīd populāro kāpšanas sportu un kukaiņu dzīvotnes, daudzsugu kāpelēšanas siena rosinātu cilvēka mentālo un fizisko labbūtību, kā arī veicinātu dabas daudzveidību un pieejamību urbānajā vidē. Cita komanda piedāvāja stiprināt pilsētas bioloģisko daudzveidību, apzaļumojot tirgus ēku jumtus un veidojot starp tiem savienojumus. «Kukaiņu tilti» darbotos līdzīgi dzīvnieku pārejām, kādas redzamas uz lielām šosejām citviet Eiropā. Piedāvātais projekts šāda vieda principu ienes pilsētvidē, savienojot ekosistēmas un ļaujot mazajiem kustoņiem paplašināt savas dzīvotnes un barotnes.
Projekts «Sēņu mūzika» ir spekulatīva kultūrtelpa, kas palīdz veidot jauna veida attiecības starp cilvēkiem un sēnēm, izmantojot mūziku kā mediju. Ar dažādu elektronisko sintezatoru starpniecību apmeklētājs var klausīties ambientu mūziku, ko rada sēnes. Šāda veida pieredze varētu arī palīdzēt cilvēkiem, kas cieš no miega traucējumiem. Kā norāda paviljona autori, sēnes ir ļoti nozīmīga vides ekosistēmu sastāvdaļa, kas veic vielu pārstrādi, un paviljons mainītu ierastās cilvēku un sēņu attiecības, kas bieži aprobežojas ar to lietošanu uzturā.
Lai veicinātu bioloģisko atkritumu šķirošanu pilsētā, viena no komandām piedāvāja Vidzemes tirgū izveidot neparastu pakalpojumu — atlīdzības sistēmu «Kompostenis». Koncepcijas pamatā ir ideja, ka cilvēki, kas atnesuši un izmetuši savu kompostu, iegūst žetonus, ko rotaļīgā atlīdzības automātā var apmainīt pret nelielām un videi draudzīgām dāvanām vai neparastām vēstulītēm no komposta iemītniekiem. Šis projekts vērš nozīmību uz komposta vērtību, it īpaši pilsētvidē un tirgus teritorijā, kur pārtikas atkritumu apritīgums nav atrisināts.
Dizaina vasaras skolu organizēja un vadīja dizainere Rūta Jumīte un izglītības projektu kuratore Ieva Laube. Dizaina skolā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas 1. kursa grafikas, produktu un interjera dizaina studenti: Aleksandrs Viktors Semjonovs, Amanda Krūmiņa, Daniels Treimanis, Dāvids Zagorskis, Elīna Kristiāna Rītere, Elizabete Ruša, Elmārs Grigorovičs, Grieta Anna Šmite, Ilze Lankovska, Jānis Arnis, Jevgeņija Harutjunjana, Katrīna Bināte, Luīze Dārta Kalniņa, Marta Cīrule, Pārsla Cinovska, Reinis Jānis Lozda, Renāte Liepniece, Sintija Sorokina, Vanesa Grebeņuka.
Lekcijas un nodarbības vadīja ekosistēmu dizaina pētnieki Emīlija Veselova (Somija) un Tau Lenskjols (Tau Lenskjold, Dānija), ekosistēmu pētnieks Ivo Vinogradovs un pārmaiņu dizaina pētniece Tīna Alise Drupa. Vasaras skola norisinājās sadarbībā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu un tā pārstāvi Mārtiņu Eņģeli, kurš izstrādājis vīziju tirgus attīstībai nākotnē, kā arī «Rīgas Namiem». Vasaras skolas tapšanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Viedokļi