Līdz 7. jūlijam Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde «Viesnīca Vecrīgā. Kāda? Metu konkursa vērtēšanas process». Izstāde, skatot to caur viena konkrēta arhitektūras konkursa prizmu, uzdod jautājumu — ko darīt Vecrīgā, kuru 1941. gadā izpostīja Otrais pasaules karš? Padomju režīma 1960. gadu jaunbūves nojauca 1990. gados, un Vecrīgas kodols joprojām ir šķidrs — ēku vietā ir vasaras sezonas tirgus nojumes.
Rīgā pēc 1991. gada ir notikuši vairāki simti arhitektūras ideju konkursi, Vecrīgā to ir desmitiem, īpaši viesnīcām. Pilsētai, kura ir lielākā viesu uzņēmēja Baltijā, ir vajadzīgas vietas, kur viņus izmitināt. Tomēr jaunu viesnīcu Vecrīgā nav daudz.
Vēsturiskā apbūve Vecrīgas kvartālos starp Tirgoņu, Kaļķu, Mazo Monētu un Mazo Jaunavu ielu gāja bojā 1941. gada jūlijā, vācu karaspēkam iebrūkot Rīgā. Padomju vara šeit uzbūvēja Rīgas Politehniskā institūta laboratoriju korpusu. Pēc tā nojaukšanas 1990. gadu beigās teritoriju izmanto ielu tirdzniecībai. 2022. gadā uzņēmums «Citra Development» organizēja konkursu viesnīcu kompleksa būvniecībai šajā vietā. Konkursa mērķis bija iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga četrzvaigžņu viesnīcu kompleksa jaunbūves metu. Konkurss paredzēja projektēt viesnīcu ar 300 dažāda izmēra viesu numuriem un apbūvēt divus Vecrīgas kvartālus ar vienotas funkcijas un vienas īpašumpiederības būvju kompleksu.
Konkursa dalībniekiem bija jāievēro normatīvo aktu, arī Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, kur norādīts, ka nav pieļaujama valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vēsturisko zemesgabalu, kā arī vēsturisko zemesgabalu pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās apvienošana un sadalīšana. Taču žūrija vērtēja konkursa dalībnieku metus atbilstoši pasūtītāja izvirzītajiem noteiktajiem kritērijiem, kā galveno izvirzot meta funkcionālo risinājumu, bet zemes vienību vēsturisko robežu ievērošanu pārvēršot par nenozīmīgu.
«Iesniegto darbu funkcionālie risinājumi ļauj secināt, ka strikta pieturēšanās pie visiem apbūves noteikumiem, it sevišķi pagalmu un gaismas šahtu izveidošana mazajos zemes gabalos, ir viesnīcas tipoloģijai neatbilstoša, rada samocītu un nefunkcionālu telpu plānojumu. Lielākā daļa darbu piedāvā šo pretrunu atrisināt, meklējot kompromisus un tālākajā projekta realizācijas gaitā lūgt Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei atļauju mazos zemes gabalus apvienot. Žūrijas locekļu diskusijas rezultātā tika pieņemts lēmums vērtēt arī tos darbus, kas piedāvā atkāpties no prasības ievērot zemes gabalu robežas, priekšroku dodot tiem darbiem, kas vēsturiskās robežas un pagalmu principu ievēro iespējami tuvināti apbūves noteikumiem,» situāciju komentē Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis žūrijā, arhitekts Andis Sīlis.
Ņemot vērā paredzamo pilsētvides izmaiņu īpaši lielo apjomu un ar to saistītos negatīvu ietekmju risku faktorus, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apsver plašāku sabiedrības iesaisti un speciālistu konsultācijas un diskusijas. Pārvalde vērš uzmanību, ka pirms ieceres saskaņošanas informēs Pasaules mantojuma komiteju atbilstīgi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam.
Izstāde «Viesnīca Vecrīgā. Kāda? Metu konkursa vērtēšanas process» Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma līdz 7. jūlijam. Kurators — Dr. Arch. Jānis Lejnieks.
Viedokļi