«Dizain, kurp tu dodies?» — tieši šāds jautājums tika uzdots Milānas dizaina meses «Salone del Mobile» jauno dizaineru izstādes «SaloneSatellite» dalībniekiem un apmeklētājiem. Savu skatījumu par to, kas dizainu gaida nākotnē, aprīļa beigās Milānā pauda gan jaunie profesionāļi, gan dizaina augstskolas no visas pasaules. Par šī gada «SaloneSatellite» notikumiem raksta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas profesore Barbara Ābele, kura «SaloneSatellite» kopā ar kolēģiem pārstāvēja LMA.
«SaloneSatellite» 1998. gadā aizsāka kuratore un meses starptautiskās preses nodaļas direktore Marva Grifina (Marva Griffin) ar nolūku radīt satikšanās iespēju industrijas pārstāvjiem un jaunajiem dizaineriem līdz 35 gadu vecumam, lai atvieglotu viņu nokļūšanu uz profesionālās dizaina skatuves un piesaistītu mediju uzmanību, kas jaunam dizaineram vienatnē nemaz nav viegli izdarāms. Šogad izstādē kopumā piedalījās 550 dalībnieki no 31 valsts. No 28 dizaina skolām, kas piedalījās «SaloneSatellite», astoņpadsmit tika īpaši uzaicinātas — to vidū arī LMA. Par šo panākumu ir prieks — tas nozīmē, ka esam pamanīti iepriekšējās dalības reizēs, un mūsu izvēlētie temati ir bijuši aktuāli.
Uz «SaloneSatellite» retorisko jautājumu par dizaina virzību savā ekspozīcijā LMA atbildēja ar pretjautājumu — «Kas tev ir galvā?» («What’s in/on your head?» — angļu val.). Izmantojot augstskolas vizuālo zīmi — kroni — kā vēstījuma interpretācijas rīku, tika radīta instalācija, kurā katrs no divpadsmit eksponētajiem kroņiem, kā svārsts lēni šūpodamies uz priekšu un atpakaļ, urdīja apmeklētāja prātu un uzdeva personiskus, āķīgus jautājumus par šodienas izaicinājumiem, kas skar ikvienu no mums un mūs visus kopā. Piemēram, ar spaini kronētā galva vaicāja: «Vai tu vispār filtrē, kas te notiek?» Bet galva, kuru rotāja no ložu čaulītēm savērts vainags, taujāja: «Vai šī rota bija tā vērta?»
Ar LMA stendu vēlējāmies pievērsties dizaineru reakcijai uz sociālajiem procesiem un laikmeta izaicinājumiem. Šī tēma tika aktualizēta arī diskusijā «Building The (Im)Possible. Process, Progress, Practice», kur pie apaļā galda sēdās sešas augstskolas, kas ieņem vietas pasaules dizaina skolu reitinga augšgalā. Par dizaina izglītības lomu globālo norišu kontekstā, kā arī skolu absolventu spēju reaģēt uz strauji mainīgajiem procesiem ekoloģiskajās, sociālajās un tehnoloģiskajās jomās diskutēja pārstāvji no Prata institūta (Pratt Institute) Ņujorkā, Lozannas Mākslas un dizaina augstskolas (École cantonale d’art de Lausanne vai ECAL) Šveicē, latviešu studentu izglītības mekas — Eindhovenas Dizaina akadēmijas —, Londonas Karaliskās Mākslas koledžas, Milānas Politehnikuma Dizaina skolas (Politecnico di Milano Scuola del Design) un Tondžī Universitātes (Tongji University) Ķīnā.
Diskusijā iezīmējās vairāki aktuāli jautājumi: resursu izsīkšana un jaunu materiālu meklējumi, dizainera un industrijas atbildība pret vidi un cilvēkiem, viņu līdzdalība ilgtspējas procesos un inovāciju meklējumos nevis uz jauna patēriņa, bet iepriekšējās izšķērdības rēķina, pārstrādājot jau saražoto. Dizaina skolām jāspēj sagatavot domājošus un tālredzīgus profesionāļus, kuri nevis dzēš mirkļa ugunsgrēkus, bet spēj kritiski novērtēt tagadnes iespējas un nākotnes izaicinājumus.
Gūtās atziņas korelēja ar to, kas bija skatāms «SaloneSatellite» un ikgadējā jauno dizaineru konkursa «SaloneSatellite Award 2023» laureātu veikumā. Atzinību guva projekti, kas demonstrēja pietāti pret planētu, izmantojot tipiskus reģionālos materiālus inovatīviem risinājumiem vai piedāvājot praktiskas un futūristiskas idejas, kā pārstrādāt patēriņa radīto piesārņojumu. Daudzi no jaunajiem dizaineriem bija izvēlējušies sadarboties ar amatniekiem, transformējot viņu prasmes un zināšanas laikmetīgā dizaina valodā un liekot tās lietā visdažādākajās jomās. Jaunāko tehnoloģiju izmantojums bija vērojams gan priekšmetiskā dizaina izstrādājumos — materiālā, formveidē, prototipēšanā —, gan digitālos, lietotājam draudzīgos un intuitīvos risinājumos. «SaloneSatellite» dalībnieku vidū pamanāma vieta bija arī spekulatīvā dizaina pārstāvjiem, kas uzdrošinājās sevi pieteikt ar margināliem, eksperimentāliem projektiem.
«SaloneSatellite Award 2023» galveno balvu saņēma Japānas dizaineru apvienība «Hanoka» ar darbu «Tatami Refab». Viņu veidoto stendu piepildīja minimāla dizaina interjera priekšmeti, kas veidoti, izrādot pietāti pret materiālu, un sniedz tīkamu taktilo pieredzi. Objekti 3D drukāti no pārstrādātas Japānas tradicionālo tatami paklājiņu masas, tādējādi transformējot un saglabājot izzūdošo tatami kultūru.
Konkursā atzinību guva Ņujorkā dzīvojošā venecuēliete Marija Elena Pombo (María–Elena Pombo), kura restorānos iegūtus avokado kauliņus pārstrādā citās matērijās — ķieģeļos, plastmasā, ādā —, izmanto tos kā krāsvielu un kauliņu pārstrādes procesā ir ieguvusi pat ko līdzīgu degvielai. Dizainere atklāj, ka intensīvākas eksperimentēšanas periodos viņai esot pat savs avokado kauliņu aģents.
Interesants projekts ir arī flīzes, kas izgatavotas no sanesumiem ostu gultnēs. Tā kā tie periodiski ir jāizsmeļ un šim procesam tiek patērēts daudz enerģijas, Francijas jaunuzņēmums «Gwilen» pārveido sanesumus ekoloģiskā apdares materiālā — dažādu organisku krāsu flīzēs, kas ražošanas procesā netiek apdedzinātas, tādēļ turpina smaržot pēc jūras un gliemežvākiem. Turklāt izgatavošanas procesā netiek izmantota augsta temperatūra, tādējādi taupot resursus.
Neskatoties uz to, ka ilgtspējas jautājumi nostiprinājušies «SaloneSatellite» dienaskārtībā, ar nožēlu jāatzīmē, ka pozitīvā tendence, kas pavīdēja pirmajā gadā pēc pandēmijas, pašai mesei ar savām instalācijām un stendiem kļūstot dabai draudzīgākai un pieticīgākai, pagaidām neturpinās.
Viens no spilgtākajiem notikumiem «SaloneSatellite 2023» programmā bija leģendārā arhitekta un dizainera Gaetano Pešes (Gaetano Pesce) uzstāšanās «Understand the Future» («Saprast nākotni»). Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Peše bija aktīvs nemiernieks un feminisma kustības atbalstītājs (apliecinājums tam ir Villendorfas Venēras cienīgs sievišķā iemiesojums uzņēmumam «B&B Italia» radīto krēslu «Up 5 & 6» dizainā). Peše ir viens no pirmajiem dizaineriem, kurš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā sāka strādāt ar jaunajiem sintezētajiem materiāliem — silikoniem, poliuretāniem un sintētiskajiem sveķiem.
Neskatoties uz savu cienījamo 83 gadu vecumu, arhitekts turpina vadīt divus birojus Ņujorkā un savas runas laikā spridzināja ar asprātīgiem komentāriem, kā arī neskopojās ar laikmetīgiem padomiem par to, ka nevajag mācīties pie skolotājiem, kuri māca to pašu, ko paši reiz ir mācījušies, ka katrai paaudzei jāstrādā ar tiem materiāliem, kas radušies vai vēl tikai rodas tieši viņu laikā. Arhitekts uzsvēra, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj jebkuru ideju reproducēt un pavairot, bet vienlaicīgi būtu jāizmanto iespēja katru no šīm kopijām padarīt unikālu un atšķirīgu, līdzīgi kā cilvēkus. Peše atgādināja, ka jaunajiem pieder pasaule un viņi nedrīkst slēgt nekādus darījumus ar politiķiem un tiem, kuri, ekonomisku interešu vadīti, izraisa karus, noplicina zemes un daļu no cilvēces tur nabadzībā.
Atskatoties uz «SaloneSatellite», jāsaka, ka rīkotāju uzdotais jautājums — «Dizain, kurp tu dodies?» — pārvērties veselā jautājumu virknē. Jau meses metro stacijā «Rho Fiera» mums vaicāja — «Vai jūs runājat dizaina valodā?» («Do you speak design?» — angļu val.) —, un tālāk jautājumu uzdošana pārvērtās sava veida spēlē, kurā brīžam šķiet, ka labākā atbilde ir pretjautājums. Vai arī paklusēšana, turpinot darīt dizainera darbu, kas kļūst aizvien sarežģītāks — dizainam organiski jāspēj savienot digitālo un reālo pasauli, tas nedrīkst kaitēt dabai, tam jābūt blakus jauniem zinātnes atklājumiem un jākalpo visām cilvēka labbūtības formām. Kas tad īsti gaida dizainu nākotnē? Viennozīmīgas atbildes nav, tomēr izstādes stendos, lekcijās, apaļā galda diskusijās un visur citur klātesoša bija vibrējoša trauksme par to, ka tērēt un patērēt tā, kā līdz šim, vairs turpināt nevajadzētu.
Viedokļi