Iepazīstinām ar desmit Latvijas Dizaina gada balvas 2023 (LDGB) ziemas sesijas darbiem kategorijā «Vide», kurus atlases žūrija izvirzījusi dalībai konkursa otrajā kārtā. Kopumā vides dizaina kategorijā tika saņemti 18 pieteikumi.
«Šoreiz vides dizaina kategorijā tikām pie gaidītās daudzveidības — izstādēm pievienojušies vairāki interjeri un arī ārtelpas projekti, kuros īpaši izceļams koprades aspekts un prasme ar minimālu ieguldījumu iegūt vērtīgas mācības visām iesaistītajām pusēm. Vairākos darbos autoru apņēmība izmantot apritīgus risinājumus aizvedusi interesantā estētiskā virzienā, kas citādi nebūtu sasniedzams. Interesanti, ka šajā pieteikšanās raundā vairāki darbi stāsta par fizisko vidi — zudušu, novērotu, distopisku — izmantojot atjautīgus vides veidošanas paņēmienus, tādējādi ļaujot skatītājiem ar visu ķermeni un maņām izjust autoru vēstījumu,» komentē vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Evelīna Ozola.
Nominanti
Mācību klase dārzā «Jume»
Darba autors un pasūtītājs — Cēsu Pluriversitāte
Mācību klase dārzā «Jume» ir permakultūras, vides izglītības un dizaina projekts, kas izveidots Cēsīs, Ruckas muižas teritorijā. Atsaucoties pandēmijas mestajiem izaicinājumiem izglītībai un radītajiem fiziskās distancēšanās nosacījumiem, 2020. un 2021. gadā tika kartēta Cēsu un publiskā ārtelpa, lai izveidotu kolektīvas un drošas mācīšanās vietu. Rezultātā tika revitalizēts 20. gs. vidū iekoptais Cēsu tuberkolozes slimnīcas dārzs, izveidojot ārtelpas mācību klasi, kurā vietējai kopienai apgūt permakultūras, dizaina un ekoloģijas pamatprincipus, kā arī sociāli iesaistošā veidā audzēt pārtiku. Vairāk par projektu — šeit.
Izstāde «Dekoloniālās ekoloģijas»
Izstādes arhitektūra — «Gaiss», grafikas dizains — Aleksejs Muraško, kuratore — Ieva Astahovska. Darba pasūtītājs — Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Starptautiskā mākslas izstāde «Dekoloniālās ekoloģijas» pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā, aplūkojot tos caur vides, tās pārmaiņu un ekoloģijas perspektīvām. Izstādes scenogrāfijas centrālais vadmotīvs ir ilgtspējas principu īstenošana īstermiņa ekspozīcijas izbūvē — tajā izmantoti esoši resursi vai materiāli, ko pēc izstādes varēs atgriezt to aprites ciklā. Telpas organizāciju un ekspozīcijas kontekstuālo ietvaru veido regulāri kārtotu ķieģeļu laukumi uz zemes. Tie ir Lodes fabrikas brāķētā produkcija — ķieģeļi, kas ierasti tiek sasmalcināti. Savukārt vertikālajām konstrukcijām izmantoti Rīgas Mākslas telpas rīcībā esošie modulārie tērauda rāmji, kas parasti kalpo kā apakškonstrukcija starpsienām. Daļēji atstāti bez apdares, tie atklāj ierasti apslēptos rūsas plankumus un masīvās skrūves. Vairāk par izstādes arhitektūru — šeit.
Pop–up privātā restorāna pieredzes telpa «Venue 54»
Darba autors — «Open AD» (Zane Tetere–Šulce un Beatrise Dzērve). Darba pasūtītājs — Inārs Bīrmanis
«Venue 54» ir kādas Pārdaugavas augstceltnes nepabeigtā dzīvoklī realizēta privāta veģetāra restorāna pop–up koncepcijas pieredzes telpa. Tā veidota kā «būvgružu manifestācija», ar pietāti izturoties pret pieejamajiem resursiem, izvairoties no pašmērķīgiem risinājumiem un pieejas, kas pieprasa lielu resursu patēriņu. «Venue 54» apvienoja nepieciešamību radīt privātu, spilgtu pieredzi pandēmijas apstākļos ar ilgtspēju kā koncepcijas pamatu. Telpa iekārtota īsā laika periodā, kopā darbojoties dizaineriem, pasūtītājiem un amatniekiem, izmantojot dažādu materiālu atgriezumus un paraugus, kā arī radot pielietojumu pasūtītāja īpašumā esošiem interjera priekšmetiem. Ieguldot ierobežotus finanšu līdzekļus, radīta intriģējoša, kontrastaina vide, kas ievēro mūsdienu ilgtspējas un funkcionalitātes standartus. Vairāk par «Venue 54» — šeit.
Interjers «Saules aptiekas» zāļu pagatavošanas nodaļai
Darba autors — «Muud» (Dins Vecāns, Jurijs Kostirko, Raitis Štobe). Darba pasūtītājs — «Saules aptieka»
Pieci lieli skatlogi Rīgā, Brīvības ielā 68 ļauj ieskatīties farmaceita ikdienā, lai spītētu stereotipam, ka zāļu pagatavošana notiek tumšās laboratorijās. Koncepcijas izveides lielākais izaicinājums bija saglabāt un eksponēt vēsturiskā nama krāšņo interjeru un reizē nodrošināt sterilu darba vidi. Atbilde bija «kaste kastē» princips — nepieskaroties ģipša rotājumiem, ar metāla kvadrātcaurules konstrukcijā ievilktu caurspīdīgu aizsargmembrānu tika kopēta telpas forma. Balti krāsoto dekoru un melno līniju grafisko efektu papildina koši sarkani akcenti mēbelēs.
Mobils un transformējams pop–up stends «Flower Pharmacy»
Darba autori — Jeļena Ozoliņa–Jeļisejeva, Elīna Ašurova–Bērziņa, Aliona Filipčenko. Darba pasūtītājs — «Inbloomlv»
Uzdevums bija izstrādāt mobilu, ātri pielāgojamu un transformējamu tirdzniecības stendu ziedu kompozīcijām, pušķiem un citiem ar floristiku saistītiem produktiem. Pop–up formāta stends rada jaunus komunikācijas, izplatīšanas un tirdzniecības kanālus uzņēmējdarbībai — ar samērā nelielu ieguldījumu ir iespējams izpētīt tirgu, izmēģināt dažādas tirdzniecības vietas un stratēģijas; tas palīdz uzņēmumam būt mobilam, aktuālam, ātri reaģēt un piedāvāt savus pakalpojumus pasākumos. Pop–up stenda elementu izkārtojums ir veidots pēc atklātas telpas principa, un tas ļauj aplūkot produkciju gan kā vienotu kompozīciju, gan detaļās.
Latvijas Bankas simtgades izstāde «Vērtību zīmes»
Darba autori — Artūrs Analts, Inese Baranovska, Anna Pūtele, «YesWeCan». Darba pasūtītājs — Latvijas Banka
Latvijas Bankas simtgades izstāde aicina novērtēt naudu ne vien kā neatņemamu tautsaimniecības sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesotāju. Apbrīnas vērtā levitējošā veidā izstādē eksponētas monētas, kurās iekodēti kodolīgi stāsti par mūsu vēsturi, kultūru un vērtībām. Izstāde radīta ne tikai vizuāli pārsteidzoša un izglītojoša, bet arī pozitīvi iesaistoša, mākslinieciski attīstoša un interaktīva visu vecumu apmeklētājiem. Ekspozīcija papildināta ar publiski apskatāmu pilsētvides objektu «Mūsu saule», kas tapis, iesaistot jaunāko paaudzi, vēršot skatu uz nākotni un iedvešot saulainu cerību. Izstādes apskats — šeit.
Izstāde «Snīkeri eko x ego»
Izstādes dizains — «Sampling» (Liene Jākobsone, Mantens Devrīnts, Luīza Stibe), grafikas dizains — Kirils Kirasirovs, kuratore — Elīna Sproģe, kuratoriālais atbalsts — Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags, pētnieciskais atbalsts — Inga Vigdorčika, Mārtiņš Vesperis, Vineta Blitsone, izglītības programma — Ieva Laube, projekta vadība — Gerda Čevere–Veinberga. Darba pasūtītājs — Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs
Izstāde par snīkeriem Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam ir eksperiments ārpus ierastā spēles laukuma. Ar sociālās vēstures paradoksiem izraibinātā sporta apavu attīstības gaita ļauj labāk izprast gadījumus, kad sabiedrības priekšstati par veselīgu dzīvesveidu veidojas patērnieciskā atkarībā no preču tirgus. Snīkeri ir gan vienkāršības un komforta simbols, gan sociālā prestiža aksesuārs, kuru par globālu kulta objektu padarījusi zīmolvedība. Izstādei atlasītie materiāli — no etnogrāfiskiem 19. gadsimta fetiša priekšmetiem līdz 3D printerim, kas turpina darināt jaunus eksponātus arī izstādes norises laikā, — veido starpnozaru pieejā balstītu vēstījumu, kas atspoguļo mijiedarbi starp sporta un kultūras industrijām, «veselā miesā vesels gars» mārketingu un ražošanas tehnoloģijām. Izstādes apskats — šeit.
Ekspozīcija «Māja stāsta»
Koncepcija un dizains — «DJA», tehnoloģijas un menedžments — «Solavi», izgatavošana un montāža — «Yes We Can», multimediji — «Putnu studija», programmēšana — «Overly». Darba pasūtītājs — Jelgavas valstspilsētas pašvaldība
Jelgava tika nežēlīgi nodedzināta Otrā pasaules kara laikā. Senās pilsētas atmiņas glabā vien maza ieliņa ar dažām mājām, un viena no tām ir Jelgavas vecpilsētas ēka — valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no senākajām un vērtīgākajām koka dzīvojamām mājām Jelgavā (datēta ar 18. gs. beigām). Ēkas atjaunošana iemieso cieņu pret pilsētas pārdzīvoto, lai, to apmeklējot, kā lieli, tā mazi iedzīvotāji sajustu, cienītu, noticētu senā vērtībai. Ar ekspozīcijas palīdzību mājas sienas sāk runāt, māja stāsta, rāda, projicē sevis piedzīvoto, ļauj dzirdēt seno dienu skaņas un nokļūt citā pasaulē — nu jau zaudētā, bet arvien vērtīgā. Vairāk par ekspozīciju — šeit.
Instalācija «Pilsētas kabata»
Darba autori — studija «T13» (Kārlis Jaunromāns, Dārta Ādamsone), Lastādijas komanda. Darba pasūtītājs — «Free Riga» ar Rīgas domes atbalstu
«Pilsētas kabata» ir procesuāla publiska instalācija, kas tika pakāpeniski veidota un periodiski mainīta vienas vasaras garumā. Sezonālais skvērs tika izveidots vietā, kur vēl pagājušā gadsimta 70. gados atradās koka ēka. Skvēra perimetrs iezīmē zudušās mājas kontūru, vēršot uzmanību uz «kabatām» pilsētas audumā un piedāvājot vīziju šādu tukšumu aizpildīšanai. Konfigurējot skvēra izkārtojumus, galvenais plānošanas instruments bija nevis rasējums, bet gan ikvienam uztverams un viegli manipulējams makets. Visdažādākajām aktivitātēm piemēroto publisko istabu veidoja viegli pārvietojami modulāri elementi: grīdas plātnes, podesti, soli un puķupodi. Vairāk par projektu — šeit.
Izstāde «Telpa Nr. 13» ISSP Galerijā
Darba autori — Reinis Hofmanis, Aleksejs Beļeckis, Iveta Gabaliņa. Darba pasūtītājs — ISSP Galerija
Izstādes scenogrāfijas ideja ietver galerijas telpas arheoloģijas — esošo starpsienu, pieguļošās ārtelpas un skatlogu īpatnību — izmantošanu mākslinieka darba koncepcijas pastiprināšanai. Telpas pārveide izriet no fotogrāfa Reiņa Hofmaņa darbu sērijas, kurā fiksēti cilvēku pārveidoti publiski interjeri. Scenogrāfiskie risinājumi pārņem Hofmaņa cilvēka un vides attiecību vizuālos novērojumus par to, kā interjeru estētiskā un funkcionālā pārveide un pielāgošana radījusi savādi neloģisku, bet vienlaikus sirsnīgu iznākumu.
Dalībai Latvijas Dizaina gada balvas 2023 konkursa otrajā kārtā kopā izvirzīti 59 darbi. Pilns nominantu saraksts ir pieejams LDGB mājaslapā. Konkursa otrā kārta norisināsies 2023. gada maijā, kad fināla žūrija vērtēs nominantus un izvirzīs finālistus, savukārt apbalvošanas ceremonija gaidāma 2023. gada 2. jūnijā.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību.
Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.
Viedokļi