Aicina piedalīties Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā

Iecerēts, ka Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Realizējot projektu, tiks izveidots valsts nozīmīgākais mūzikas centrs, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus, kā arī nodrošinās modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu, sniedzot ievērojamu ieguldījumu Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā. Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī koncertaģentūras «Latvijas Koncerti» mājvieta.

«Latvijā koncertzāle gaidīta jau desmitgadēm, un beidzot tai ir iespēja tapt, pateicoties Rīgas domes, Kultūras ministrijas, arhitektu un mūzikas pasaules kopīgajam darbam. Esmu pārliecināts, ka labākā pieeja ir izmantot to, kas pilsētā jau ir, nevis būvēt pilnībā no nulles — tieši šādu pieeju pasaulē īsteno aizvien vairāk, tas ir efektīvāk izmaksu ziņā, kā arī ļauj pilsētai dot jaunu elpu telpām, kas jau ir mūsu rīcībā. Jaunais koncertzāles nosaukums — Rīgas Filharmonija — nesīs Latvijas galvaspilsētas vārdu pasaulē un kļūs par vienu no Rīgas vizītkartēm!» pauž Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Rīga šobrīd ir viena no nedaudzām galvaspilsētām Eiropā, kurai nav modernas koncertzāles ar profesionālajai mūzikai speciāli veidotu izcilas kvalitātes akustiku. Rīgā profesionālās mūzikas koncertiem izmanto dažādas telpas, kas ne vienmēr atbilst akustiskajām, tehniskajām un mākslinieciskajām prasībām. Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūta nepieciešamība, bijis dienas kārtībā kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties Kultūras ministrijas aicinājumam, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu novietni, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Tika identificētas 36 potenciālās lokācijas vietas, no kurām par atbilstošāko tika izraudzīta Rīgas Kongresu nama novietne. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti parādīja, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu namu.

Metu konkurss

Meta konkursa rīkotāji vēlas, lai Rīgas Filharmonija tiktu atzīta par nozīmīgāko pilsētas un valsts koncertu norises vietu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Koncertzālei izvēlētā vieta atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kā arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa — Kronvalda parka — teritorijā. Par vērtīgu atzīts arī koncertzālei izraudzītais Kongresu nams — tas veiksmīgi iekļaujas vidē un kanālmalas apstādījumu zonā, atspoguļojot autentisku un kvalitatīvu padomju perioda vēlīnā modernisma arhitektūru. 2010. gadā namam piešķirts kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas statuss. Pielāgojot ēku jaunajai funkcijai, pieļaujama augstas kvalitātes arhitektoniskā un mākslinieciskā iejaukšanās tās oriģinālajā substancē, kas liecina par arhitektūras idejas jauno pievienoto vērtību. Rīgas Filharmonijai ir jāpiedāvā kvalitatīva arhitektūra, izsmalcināts zāles dizains un perfekta akustiskā labskanība. Publiskajai zonai jākļūst par sabiedrībā iecienītu atpūtas un izklaides vietu. Ēkā jānodrošina kvalitatīvi darba apstākļi tur strādājošajiem.

Konkurss norisināsies divās kārtās

Konkursa pirmās kārtas mērķis ir izvēlēties sešus metus, kuru autori žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko Rīgas Filharmonijas funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai konkursa otrajā kārtā attīstītu iesniegto metu piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē. Pirmajā kārtā žūrija vērtēs pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Konkursa otrās kārtas mērķis ir noteikt konkursa uzvarētājus, kurus aicinās uz sarunu procedūru. Meti jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma dalībai konkursa otrajā kārtā.

Nolikums un projektēšanas programma latviešu un angļu valodā būs pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā un konkursa mājaslapā. Meti jāiesniedz Latvijas Arhitektu savienībā Torņa ielā 11 Rīgā līdz 10. maija plkst. 17.00.

Godalgu fonds

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro — 30 000 eiro katram no sešiem metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā seši dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt otrās kārtas konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000 eiro: uzvarētājs saņems 30 000 eiro, 2. vietas ieguvējs — 20 000 eiro, bet 3. vietas ieguvējs — 10 000 eiro.

Metu konkursa žūrija

Metu konkursa žūrijā ir vienpadsmit žūrijas locekļi, toskait četri ārvalstu speciālisti, kā arī viens rezerves žūrijas komisijas loceklis:

• Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs;
• Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis;
• Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve;
• Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle;
• Guntars Ķirsis, «Latvijas Koncerti» valdes loceklis;
• Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis;
• Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve;
• Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis;
• Aivars Mē (Aivar Mäe), diriģents, menedžeris, Igaunija;
• Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore;
• Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis;
• Juris Poga — rezerves žūrijas komisijas loceklis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.

Projektēšanas izmaksas

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro. Paredzams, ka līgums par projektēšanu un autoruzraudzību tiks noslēgts 2023. gada nogalē.

Plašāka informācija par Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursu, tā nolikums un materiāli — konkursa mājaslapā.