Vēl līdz 15. janvārim Rīgas Mākslas telpā apskatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā izstāde «Dekoloniālās ekoloģijas», kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā, aplūkojot tos caur vides, tās pārmaiņu un ekoloģijas perspektīvām. Veidojot izstādes scenogrāfiju, «Gaiss» arhitekti līdz minimumam samazinājuši materiālu patēriņu, izmantojot esošus resursus vai materiālus, ko pēc izstādes varēs atgriezt to aprites ciklā.
Izstāde «Dekoloniālās ekoloģijas» (kuratore — Ieva Astahovska) pārskata pagātnes un tagadnes attiecības, sniedzot jaunus skatpunktus un norādes, kā domāt par koloniālās, imperiālās, arī okupācijas varas ilgstošo iespaidu arī pēc tās šķietamām beigām. Paplašinot šo tematu, mākslinieki izstādē aplūko arī cilvēka un apkārtējās vides attiecības, izceļot tādas tēmas kā (post)padomju mantojums, vietas nozīme un pieredze, atmiņa, tehnoloģiju un industriju ietekmētās ainavas, ekoloģisko jautājumu kultūras nozīmes un sociālās prakses, kā arī alternatīvas stratēģijas vides krīzes un klimata pārmaiņu mesto izaicinājumu pārvarēšanai.
Veidojot ekspozīcijas dizainu, centrālais vadmotīvs bija ilgtspējas principu realizēšana īstermiņa ekspozīcijas izbūvē. Lai to ievērotu, «Gaiss» arhitekti centušies atrast pielietojumu šķietami nederīgiem materiāliem, kā arī izmantot jau pieejamus resursus un inventāru. Telpas arhitektūru definē minimālas struktūras — organizāciju nosaka regulāri kārtotu ķieģeļu laukumi uz zemes, savukārt vertikālās plaknes veido caurredzami rāmji, kas iezīmē mākslas darbu robežas, vienlaikus vizuāli savienojot izstādītos darbus vienotā ekosistēmā.
«Sarkanais ķieģelis mūsdienu Baltijas telpā bieži rada asociācijas ar sociālisma perioda nospiedumu, taču vienlaikus tas savā būtībā ir māls — iezis, kas bijis Baltijas teritorijas dabas sastāvdaļa gandrīz 400 miljonus gadu,» izvēli izstādes dizainā izmantot ķieģeļus komentē «Gaiss» arhitekti. Ekspozīcijā lietota Lodes fabrikas brāķētā produkcija — tā tiek novērtēti ķieģeļi ar nelielām novirzēm, piemēram nolauztu stūri vai ieslīpu sānu. Ierasti tie tiek sasmalcināti un no jauna izmantoti citu produktu ražošanā, taču šoreiz 1900 ķieģeļu dzīves ciklā ieviests papildu solis — izstāde, pēc kuras beigām tie atkal atgriezīsies ierastajā ražošanas ciklā.
Vertikālajām konstrukcijām, pie kā stiprināti mākslas darbi un ekrāni, izmantoti modulāri tērauda rāmji, kas Rīgas mākslas telpā parasti kalpo kā apakškonstrukcija apšūtām, gludām starpsienām. Šoreiz tie daļēji atstāti bez apdares, atklājot apmeklētāju skatam ierasti apslēptos rūsas plankumus un masīvās skrūves. Arī izstādes mēbeles — soli, krēsli, stikla vitrīnas, galdu kājas — atlasītas no Rīgas mākslas telpas un Laikmetīgās mākslas centra noliktavām, nepieciešamības gadījumā tās pārkrāsojot melnā tonī.
Izstāde «Dekoloniālās ekoloģijas» apmeklētājiem atvērta līdz 15. janvārim. Plašāka informācija — Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mājaslapā.
Viedokļi