Līdz 2023. gada 15. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas 4. un 5. stāva izstāžu zālēs ir skatāma Latvijas Bankas simtgades izstāde «Vērtību zīmes», kas aicina novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesojumu.
Leģendārā sudraba piecu latu monēta, tautā dēvēta par Mildu — grafiķa Riharda Zariņa mākslinieciskais veikums — ikvienam latvietim asociējas ar valsts neatkarību, tā turēta cieņā un godā, mantota paaudzēs un aizvien ir Latvijas atpazīstamības zīme. Izstāde «Vērtību zīmes» iepazīstina ar Latvijas Bankas kolekcijas monētām, kas regulāri tiek izlaistas kopš 1996. gada. To veidošanā piedalījušies visu paaudžu un nozaru Latvijas mākslinieki, pētot, izzinot un eksperimentējot, lai radītu neparastus risinājumus, kuros izmantoti unikāli materiāli un visjaunākās tehnoloģijas. «Katra Latvijas izdotā naudas zīme top kā miniatūrs mākslas darbs, kurā iekodēts universāls vēstījums šodienai un nākotnei. Latvijas Bankas kolekcijas monētas ir ieguvušas plašu starptautisku atpazīstamību un balvas konkursos, tās vienmēr atrodas pasaules numismātu uzmanības fokusā, bet galvenais — tie ir kodolīgi stāsti par mūsu vēsturi, kultūru un vērtībām,» uzsver izstādes kuratore Inese Baranovska.
Izstādē aplūkojamas astoņdesmit mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās kolekcijas monētas, kas apkopotas astoņās tematiskās grupās: «Mūsu Rīga», «Mūsu zelts», «Mūsu Latvija», «Mūsu vēsture», «Mūsu pamati», «Mūsu kultūra», «Mūsu pasakas un teikas», «Mūsu pasaule». Izstādes māksliniecisko veidolu izstrādājis dizainers Artūrs Analts, kura 2018. gadā tapusī «Medus monēta» kļuva par jaunu soli monētu dizaina tehnoloģiju attīstībā un guvusi augstus starptautiskus novērtējumus. Neparastais izstādes formāts parāda kolekcijas monētas kā mākslas pērles, akcentējot to pārlaicīgo garīgo vērtību. Ekspozīciju papildina katrai tēmai veltītie «Iedvesmas skapji» un «Procesa stends», kas palīdz apjaust monētu garo tapšanas ceļu no izpētes, radošiem meklējumiem un ideju atlases līdz to realizācijai. Līdztekus mākslinieku skicēm un monētu ģipša modeļiem skatāmi arī asociatīvi vēsturiski objekti, dokumenti un artefakti no dažādām Latvijas atmiņu institūcijām.
Paplašinātu dimensiju izstādei piešķir mākslinieka un dizainera Artūra Analta speciāli radītā audiovizuālā instalācija «Mūsu nākotne» LNMM Kupola zālē un vērienīgais vides objekts «Mūsu saule» pie muzeja fasādes, kuru veido 369 bērnu un jauniešu zīmējumi, kas atlasīti īpaši rīkotā konkursā un atspoguļo mūsu valsts nākotnes paaudzes pasaules redzējumu un pamatvērtības — ģimeni, draugus, mīlestību, dzimteni, dabu, planētas ekosistēmu, mieru. Zeltītā diska forma asociējas gan ar monētu, gan sauli — cerības, dzīvības, mūžīgas kustības, iedvesmas un garīguma simbolu. Izstādes interaktīvajā telpā ikviens apmeklētājs var ņemt rokās zīmuli, sajust monētu reljefu, paņemt līdzi piemiņai savu zīmējumu, iepazīties ar ekspertu stāstiem un tuvāk apskatīt vides objektam «Mūsu saule» konkursā atlasītos zīmējumus.
Monētu tapšana
1991. gada 13. martā tika pieņemts lēmums «Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu» un dibināta Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisija, kurā ļoti aktīvi darbojās dizaina grafiķis Laimonis Šēnbergs — vēlāk Latvijas Bankas mākslinieciskais konsultants, faktiski visu Latvijas Bankas lata un pirmo eiro kolekcijas monētu tapšanas virzītājs. Valsts naudas zīmju dizaina koncepcijā tika definēti divi būtiskākie uzdevumi: pirmais — jāatsakās no standartizētiem paņēmieniem un jāmeklē jauni oriģināli mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, otrais — nacionālās valūtas grafiskajam dizainam jābūt netradicionālam un tam lakoniski precīzi jāvizualizē ievērojami 20. un 21. gadsimta Latvijas sižeti.
Augstos mākslinieciskos kritērijus nodrošina Latvijas Bankas monētu dizaina komisija, kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Katrai monētas iecerei tiek rīkots konkurss, un mākslinieku pieteiktās idejas tiek rūpīgi izvērtētas. Komisijas darbā līdztekus bankas vadošajiem darbiniekiem piedalās Latvijā pazīstami mākslas, kultūras, vēstures un zinātnes eksperti, kuri iesaka tēmas, ierosina monētu izstrādes veidus, izvēlas māksliniekus monētu dizaina izstrādes konkursam, novērtē veikumu un monētu kaluma paraugus. Savā laikā monētu dizaina komisijā ir darbojušies eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga, dzejnieks Imants Ziedonis, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, mākslinieks Ilmārs Blumbergs, arhitekts Modris Ģelzis, mākslinieks Kristaps Ģelzis un akadēmiķis Jānis Stradiņš. Nenovērtējams ir ilggadējās Latvijas Bankas Monētu daļas vadītājas Marutas Brūkles un mākslinieka Laimoņa Šēnberga ieguldījums, apgūstot sākumā maz zināmos monētu kalšanas specifiskos noslēpumus un meklējot labākās kaltuves, kas gatavas eksperimentēt un realizēt Latvijas mākslinieku novatoriskās idejas.
Pašlaik Latvijas Bankas monētu dizaina komisiju vada Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms, tajā darbojas grafikas dizainers Edgars Zvirgzdiņš, Latvijas Bankas galvenā projektu vadītāja Ieva Bela, mākslinieki Sandra Krastiņa, Ivars Drulle, Artūrs Analts un Laimonis Šēnbergs, arhitekte un izstāžu kuratore Ieva Zībārte, mākslas zinātniece Ramona Umblija, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs un literatūrzinātniece Janīna Kursīte.
Plašāka informācija par izstādi — LNMM mājaslapā.
Viedokļi