Piektdien, 7. oktobrī svinīgā ceremonijā Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 laureāti. Galveno balvu saņēma atbalsta centrs «Pērle» Cēsīs un tā autori — arhitektūras studija «Ēter» un arhitektūras birojs «Rīgers». Fināla žūrijas balvas ieguva arī Daugavpils cietokšņa inženierarsenāla un pulvera noliktavas restaurācijas un infrastruktūras labiekārtošanas projekta autori «Rem Pro» un «Konvents», kā arī «Sampling» par brūzi «Manufaktūra».
Atbalsta centrs «Pērle» ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā ar mērķi palīdzēt cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem iekļauties sabiedrībā. Telpas — darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle — ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno pergola.
Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka «Pērle» ir mūsdienīgs «Gesamtkunstwerk» (totāls mākslas darbs — vācu val.) un tai piemīt īpašs gars. «Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota,» atbalsta centra arhitektūru raksturoja fināla žūrijas locekle, arhitekte Kaja Pae (Kaja Pae).
Projektu «Pērle» veidojusi studija «Ēter» sadarbībā ar arhitektūras biroju «Rīgers». Autoru komanda — Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris un Juris Paegle
Inženierarsenāls Daugavpilī ir milzīga būve ar kalta granīta kāpnēm, kas aizņem veselu kvartālu. Atjaunošanas laikā vietām atstāta vecā skujiņā izliktā ķieģeļu grīda, rūpīgi atjaunots vestibils ar krusta velvēm. Senāk te laboja tehniku, un arī tagad pirmais stāvs atvēlēts mašīnām, kuras saglabājušas ne vien oriģinālo krāsu, bet arī spējušas atbraukt no Rēzeknes. Plašais pagalms ir vēl viena vieta kultūras dzīvei. Atjaunotais aparelis — slīpā uzbrauktuve — bijis sarežģīts uzdevums, taču žūrija norāda, ka daugavpilieši — būvuzņēmums «Rem Pro» — ar to eleganti tikuši galā. Restaurācijas risinājumus izstrādājis arhitekts Pēteris Blūms («Konvents»).
Brūzis «Manufaktūra» atrodas vēsturiskā ražošanas ēkā Juglā, kas pielāgota alusdarītavas un bāra vajadzībām. Arhitektūras un dizaina studijas «Sampling» koncepcijas pamatā ir vēlme izcelt šīs necilās ēkas ilgo mūžu un pārbūves. Rezultāts estetizē dažādās būvniecības pieejas un paņēmienus, papildinot ar jaunu uzslāņojumu, kas atkal piemēro ēku citai funkcijai. Ēkas vizuālais tēls iecerēts kā ilgtspējas un atkārtotas izmantošanas manifestācija. Arī telpu dizains ietver gan jau lietotas, gan no teritorijā atrastiem materiāliem izgatavotas mēbeles.
Žūrijas īpašo atzinību ieguva «OpenAD» un «Landshape» projekts «Ziedlejas» — pirts un labsajūtas komplekss Siguldas novada Krimuldas pagastā. «Ziedlejas» tiek attīstītas kā vieta, kur atgūt mieru. Apvienojot mūsu zemes garīgās tradīcijas ar laikmetu iedvesmotām interpretācijām un ārzemju pieredzi, «Ziedlejas» parāda globalizācijas pozitīvās šķautnes.
Žūrijas atzinību saņēma arī Āgenskalna tirgus transformācija un tās autori «Lienes Griezītes studija», Kārlis Vilkaušs, Jānis Pelsis, Roberts Koļcovs un uzņēmums «Kalnciema iela». Āgenskalna tirgus ir 19. gadsimta beigu būve Rīgā, kas saglabājusi savu raksturu līdz pat mūsdienām. Projekta īstenošanas laikā tika sakārtotas konstrukcijas un atgriezts telpu majestātiskums. Paviljona fasāžu sarkanais ķieģelis, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašām galerijām ir sākotnējās arhitektūras vērtības, kurām piešķirta jauna dzīve.
Portāla «Delfi» sabiedrības balsojumā šogad lielāko balsu skaitu ieguva pirts un labsajūtas komplekss «Ziedlejas», kas saņēma arī «Velux» īpašo balvu. Savukārt izglītības projekta «Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks» balva «Zirnis» tika piešķirta Āgenskalna tirgus transformācijai. Sanitārās un apkures tehnikas veikalu tīkls «Komforts» savu simpātiju balvu piešķīra Zinātnes un inovāciju centram «Vizium» (autori — «Ambraso Architectu Biuras»). Dizaina, arhitektūras un dzīvesstila žurnāla «Deko» balvu saņēma «Lienes Griezītes studija» — gan par paveikto darbu divu vēsturisko ēku pārbūvē Kalnciema ielā, gan ieguldījumu Āgenskalna tirgus transformācijā.
No šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktajiem 49 darbiem tālāk tika virzīti 16 nominanti no dažādām Latvijas vietām. Tos vērtēja starptautiska žūrija: arhitekti Tomass Randels–Peidžs (Thomas Randall–Page), Kaja Pae (Kaja Pae), Vitauts Biekša (Vytautas Biekša) un Henrijs Glogau (Henry Glogau), kā arī atlases žūrijas priekšsēdētāja, arhitekte Andra Šmite.
Kā norāda Andra Šmite, izvēlēties nominantus starp 49 šogad pieteiktajiem darbiem nebija viegli. «Visi šogad iesniegtie darbi raksturojami kā ļoti kvalitatīvi un labi. Ja būtu tāda iespēja, mēs labprāt apbalvotu pat vairākus no iesniegtajiem pieteikumiem. Kopumā žūrija pavadīja piecas dienas, apskatot pieteiktos darbus, jo arī objektu atrašanās vietas ir ļoti dažādas — no Bernātiem līdz Robežniekiem. Mums bija garas diskusijas, taču neatceros, kad vēl ir bijis pasākums, kura ietvaros esmu tik intensīvi vairākas dienas pēc kārtas runājusi par arhitektūru un tās vērtībām. Tāpēc varu teikt to, ka visi žūrijas pārstāvji ir savas jomas speciālisti, spēcīgas personības ar skaidru redzējumu par vērtībām, kas mums ir svarīgas,» par atlases žūrijas darbu stāsta Andra Šmite.
Visus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2022 pieteiktos darbus pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija, kurā līdz ar Andru Šmiti darbojās arhitekts Austris Mailītis («Mailitis Architects»), arhitekts un Kultūras ministrijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons («Didrihsons Arhitekti») , arhitekts Uldis Lukševics («NRJA»), arhitekte, autore, kuratore un Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunkta vadītāja Ieva Zībārte, būvinženieris Jānis Kreicburgs («Skonto Construction») un muzeja «Žaņa Lipkes memoriāls» direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.
Ar visiem pieteiktajiem darbiem un nominantiem iespējams iepazīties Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā.
Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Balva ir gada lielākais notikums Latvijas arhitektūrā, un tā atzīta par valstiski nozīmīgu pasākumu, turklāt pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu rīko Latvijas Arhitektu savienība ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Viedokļi