Sākas Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

Projekta vadītāja Zane Balčus: «Forums šogad atgriežas klātienes formātā — filmas atkal izrādīsim kinozālēs, un Rīgā ieradīsies kino nozares profesionāļi no tuvākām un tālākām valstīm. Forumā atainosies šī brīža aktuālā ģeopolitiskā situācija — vairākas filmas, diskusijas, kā arī atlasītie projekti reflektē par Ukrainas notikumiem.»

Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma kino programmu kinoteātrī «K. Suns» atklās 5. septembrī plkst. 18.30 ar režisora Ihora Ivanko filmu par savu ģimeni un vectēvu, Odesas kinostudijas operatoru un seriāla «Tikšanās vietu mainīt nedrīkst» (1979) iemūžinātāju Leonīdu Burlaku, kura ikdiena nu paiet Alcheimera slimības gūstā. Pēc seansa notiks saruna ar filmas režisoru. Foruma pirmajā dienā demonstrēs arī filmu «Jaunais Platons», kas atspoguļo kādas Belfāstas zēnu skolas direktora–ideālista paveikto. Proti, viņš uzskata, ka jau no mazām dienām jāapgūst klasiskā filozofija, un saskaņā ar Platona un citu domātāju idejām viņš māca šķetināt vēl joprojām nemiernieku uzbrukumu apdraudētās Ziemeļīrijas galvaspilsētas iedzīvotāju atvasēm ikdienas strīdus.

Katru gadu no foruma programmas tiek izvēlēta viena filma, pēc kuras norisinās diskusija. Šogad tā būs filma «Krimas dārgumi» — trilleris, kas seko izstādes «Krima — zelts un noslēpumi Melnajā jūrā» liktenim pēc tam, kad 2014. gadā Krimu agresīvi pievienoja Krievijai. Diskusija notiks 6. septembrī pēc filmas seansa un tās galvenā tēma būs kultūras mantojuma nozare krīzes apstākļos. Sarunā piedalīsies Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante, Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags. Diskusiju vadīs žurnāliste, rakstniece un kino režisore, filmas «Mērijas ceļojums» autore Kristīne Želve.

Programmā iekļauta arī armēņu kino klasiķa Artavazda Pelešjana ilgus gadus tapusī un no internetā atrastiem amatieru video samontētā filma–eposs «Daba», kuras galvenie varoņi ir dabas stihijas — zemestrīces, vulkāni, plūdi un vētras —, kas uzsver tās vareno un destruktīvo spēku. Šogad Rīgā filmu programmā piedalīsies arī vairāku filmu autori. Viens no šādiem īpašiem seansiem būs 7. septembrī plkst. 20.30, kad pēc filmas «Hamleta sindroms» seansa notiks saruna ar poļu izcelsmes režisoru Pjotru Rosolovski. Filmas centrā ir vairāki varoņi, kuri bijuši līdzdalīgi 2014. gada notikumos Ukrainā un pēc pieredzes zina, ka Hamleta sacītajam «būt vai nebūt» kara apstākļos ir pavisam cita nozīme. Sarunā pēc filmas seansiem 8. un 9. septembrī piedalīsies arī zviedru filmas «Dzīvot no sirds» producente Marina Evelina–Krakana. Filma stāsta par senioru māju Stokholmas pievārtē, kur ikdienas rutīna pagaist, kad tur sāk strādāt enerģiskā Monika. Abos savas filmas seansos piedalīsies arī filmas «Kur palikuši zirgi» režisors Stefans Pavlovičs. Šajā darbā savijas režisora, viņa ģimenes un kāda Bosnijas kara veterāna–vientuļnieka stāsti. Septiņus gadus tapušo Oļas Žurbas filmu «Ārpusē» izrādīs nedēļas nogalē. Filmas galvenais varonis ir Roma, kura mātei ir atņemtas vecāku tiesības. 2014. gadā, būdams vien 13 gadus vecs, Maidanā viņš beidzot sajutās kādam vajadzīgs.

Visa filmu programma tiks demonstrēta Rīgā kinoteātrī «K. Suns» nedēļas garumā no 5.–11. septembrim, savukārt divas no filmām — «Hamleta sindroms» un «Jaunais Platons» — tiks izrādītas arī ārpus Rīgas: Rēzeknē Latgales vēstniecībā «Gors» 6. un 9. septembrī, Jēkabpils Tautas namā 7. un 9. septembrī, Smiltenes Kultūras centra kinozālē 7. un 8. septembrī, Talsos kinoteātrī «Auseklis» 8. un 9. septembrī. Filmas demonstrēs oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu un angļu valodās.

Paralēli filmu programmai Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā piedalās aptuveni simts kino profesionāļu — filmu režisori un producenti, filmu izplatītāji, starptautisku TV kanālu un kino fondu pārstāvji, kā arī filmu veidošanas konsultanti. Forumam tiek pieteikti filmu projekti, kuru veidotāji pārstāv vai arī kuru tematika ataino Baltijas jūras reģiona, Kaukāza un Austrumeiropas valstis. Šogad Baltijas jūras dokumentālo filmu forumam bija iesniegti 87 projekti, no kuriem ekspertu komisija izvēlējās 18. Tie top filmu studijās Latvijā, Gruzijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Ukrainā un Vācijā, Čehijā, Lielbritānijā.

Plašāka informācija par foruma programmu, seansu plānu un visiem projektiem — «Baltic Sea Docs» mājaslapā.