Attēls — «ALPS ainavu darbnīca»

Noslēdzoties Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajam Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursam, par labāko atzīts «ALPS ainavu darbnīcas», dizaina biroja «H2E» un konsultāciju aģentūras «Copywriter/Levelup» kopīgi pieteiktais Atceres dārzs. Iecerēts, ka tas kalpos kā gaišas piemiņas vieta, kur sākotnējo šoku, dusmas un sēras ir aizstājusi zaudējuma pieņemšanas apziņa. Traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki dārzā varēs tikties piemiņas brīžos, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, kas iejūtīgi un cieņpilni stāstīs par notikušo.

Ziņas Fold 29. augusts, 2022

«Autoru piedāvātais atceres dārzs konkursa uzdevumu risina jēgpilni, detalizēti un iejūtīgi. Piedāvājums akcentē gaišas piemiņas un kopā būšanas koncepciju, kur sēras un dusmas pārņem cerība un piedošana. Telpiskais tēls — šķietami nejauši izvietotas sfēras — rada asociāciju ar rīta rasu, asaru pilieniem, izbērtām pērlītēm — aizkustinošiem, bet ne pārlieku tumšiem simboliem. Piemiņas vieta veiksmīgi integrēta apkārtnē, veidoti loģiski un ērti plūsmu savienojumi,» uzsver žūrijas komisijas vadītāja, Rīgas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

«Galvenais izaicinājums, veidojot Zolitūdes Atceres dārza koncepciju un ainavisko risinājumu, bija padarīt šo vietu atbilstīgu iespējami plašas Zolitūdes iedzīvotāju, rīdzinieku un pilsētas viesu auditorijas vajadzībām. Atceres dārza funkcionālais zonējums apvieno mierīgas atpūtas vietu apkaimes iedzīvotājiem un piemiņas vietu traģēdijā cietušajiem un upuru tuviniekiem, nodrošinot gan kopābūšanas, gan meditatīvas vienatnes iespējas. Respektējot upuru un viņu piederīgo sociālo daudzveidību, Atceres dārzā netiek izmantota reliģiska simbolika, tā vietā emocionāli dziedinošu un meditatīvu efektu panākot ar ainaviskiem un tēlnieciskiem risinājumiem,» skaidro «ALPS ainavu darbnīcas» ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

 

Uzvarējušajā metā Zolitūdes Atceres dārza ainavisko ansambli veido Kopābūšanas laukums, kurā brīvi izkārtotas 54 dažāda izmēra sfēras, un bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns, kas izveidots lielveikala jumta nogruvuma vietā. Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls ūdens spogulis, kurā atspoguļoties debesīm. Izveidots arī neliels priekšlaukums — ieejas un sagatavošanās vieta, kur apmeklētāji pulcējas pirms dārza apmeklējuma un kur izvietotas velonovietnes un mikromobilitātes punkts. Atceres dārzs ir savienots ar publiskās ārtelpas struktūru visā Anniņmuižas ielas garumā, veidojot lineāru parku.

Izvēloties Atceres dārza un lineārā parka risinājumus, par prioritāti atzīta ilgtspēja un funkcionalitāte visos gadalaikos. Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli — betons, tērauds, granīts. Kopābūšanas laukuma perimetru ieskauj balti ziedošu hortenziju kupenas un grimoņu krūmi ar balti raibām lapām. Klusuma pakalnu sedz maigs smilgu un ziedu paklājs, tā virsotni no apkārtējā laukuma vizuāli norobežo rožu stādījumi un atsevišķi ķiršu koki.

 

Metu konkursā tika iesniegti četri meti, ko vērtēja konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: piedāvājuma atbilstības konkursa mērķim, mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes un telpiskās kompozīcijas kvalitātes, iekļaušanās pilsētvidē, kā arī izmantotajiem materiāliem un stādījumiem. Žūrijas komisiju veidoja: speciālistes no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta — pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs un pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns, arhitekts Rudolfs Dainis Šmits, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, tēlnieks Egons Peršēvics un arhitekts un pilsētplānotājs Gvido Princis.

 

Pirms žūrija uzsāka darbu, metus izvērtēja eksperti: biedrības «Zolitūde 21.11.» pārstāve Aleksandra Fedutina, biedrības «Riga Annenhof» pārstāvis Rūdolfs Golubovs, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Inese Maurāne, «Urban Institute» pārstāvis Jonass Bīhels (Jonas Büchel), kā arī Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja Lolita Sarma. Ekspertu ziņojumus žūrija ņēma vērā vērtēšanas procesā. Konkursā 3. vietu ieguva arhitektu birojs «Ēter», bet 2. vieta netika piešķirta. Paredzēts, ka projektēšanas darbi sāksies šoruden un turpināsies apmēram gadu.