Venēcijas arhitektūras biennāles konkursa uzsaukums

Venēcijas biennāles 18. starptautiskā arhitektūras izstādes kuratores, arhitektes Leslijas Loko (Lesley Lokko) uzstādītā biennāles tēma «Nākotnes laboratorija» (The Laboratory of the Future) ir spēcīgs signāls, lai pārvērtētu Rietumcentrētu pasaules modeli un saskatītu to, ka eksistē daudz paralēlu, daudzkārt trauslu zināšanu, kas ir ne mazāk nozīmīgas. «Dekolonizācija» — viens no dotajiem instrumentiem — ir ārkārtīgi būtisks arī mums, jo laikmetīgi telpiskie pētniecības procesi Baltijas reģionā ir tikai attīstības procesā. Šis lokāli specifiskais jūtīgums, kas bieži vien prasa jaunus ārpusreglamenta darbarīkus, ir kaut kas, ko varam sniegt pasaulei.

Man kā metu konkursa žūrijas priekšsēdētājam bija svarīgi panākt, ka tiek mainīts konkursa nolikums un uzlabots dalības process, kas ar skaidru ideju ļauj piedalīties vairāk un, cerams, dažādākām komandām. Konkurss sastāv no divām kārtām — primāri tiks vērtēts mets, bet detalizēti pielikumi tiks prasīti tikai darbiem, kas ieguvuši augstāko žūrijas vērtējumu. Vēlos, lai metu konkursa uzsaukums sasniegtu pēc iespējas plašāku arhitektūras kopienu, kas mēģina veidot atgriezenisko saiti ar telpiskās prakses procesiem Latvijā. Zinu, ka ir daudz spēcīgu prātu gan akadēmiskajā, gan profesionālajā vidē, kas bieži vien saistīti starptautiskās komandās.

Atgādināšu, ka ideja par kopīgu Baltijas paviljonu radās Venēcijā, 2014. gada arhitektūras biennālē, kad Krievija bija tikko iebrukusi Krimā un redzot, cik sadrumstalota bija Baltijas valstu klātbūtne. Tā bija kuratoru — arhitektu, mākslinieku un pētnieku komandas — iniciatīva, neatkarīgi uzvarot trīs nacionālos konkursus Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Tādēļ ļoti ceru, ka šis brīdis ir pietiekami kritisks, lai sagaidītu spēcīgus manifestus un jaunas, starptautiskas sadarbības formas. Baltijas spēks slēpjas trauslumā, kas bieži vien saskatāms, tieši veidojot jaunas sadarbības formas un skatīšanās veidus, kā arī lokāli specifiskus darbus, ar kuru palīdzību spējam piedalīties globāli nozīmīgās sarunās. Biennālei ārkārtīgi būtiska ir sasaiste ar citu valstu paviljoniem, ekspertiem, notikumiem, tādēļ īpaši svarīgi ir arī attiecību veidošanas pieteikumi.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir nesis neskaitāmus upurus, radījis katastrofālu bēgļu krīzi, mainījis resursu plūsmas un enerģijas avotus, Melnās jūras blokāde izraisa pārtikas trūkumu visā pasaulē, un veidojas jauns dzelzs priekškars. Mēs to izjūtam īpaši spēcīgi, jo tāpat kā Āfrikai, neviens no augstākminētajiem pārdzīvojumiem mums nav svešs. Taču Loko vēlas runāt par cerību un potenciālu. Arī šo sajūtu mēs ļoti labi pazīstam — es vēlos, lai mēs padomātu, ko šī sajūta nozīmē telpiski un kā šādā jaunā pasaules prognozē varam veidot arhitektūras kultūru.

Konteksts

Jau rakstījām, ka izsludināts metu konkursu par Latvijas ekspozīcijas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 18. starptautiskajā arhitektūras izstādē. 2023. gada biennāles tēma ir «Nākotnes laboratorija», un pretendenti savas idejas konkursam aicināti iesniegt līdz 6. septembrim. Metu konkursa mērķis ir izvēlēties augstvērtīgāko Latvijas ekspozīcijas koncepciju, ekspozīcijas arhitektonisko risinājumu un īstenošanas piedāvājumu, kā arī kuratoru un projekta komandu, kas biennālē reprezentēs Latvijas laikmetīgo arhitektūru vai arhitektūras mantojumu. Metu konkursā ir aicināti piedalīties Latvijā vai ārvalstīs praktizējoši arhitekti, dizaineri un mākslinieki, kā arī radošas starpdisciplināras komandas, kas ir juridiskas vai fiziskas personas vai personu apvienības.

Ar metu konkursa nolikumu var iepazīties šeit. Konkursa dokumentācija pilnā apjomā pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā