Attēls — LMA

16. un 17. jūnijā Rīgā un tiešsaistē norisināsies jau otrā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorantūras programmas organizētā starptautiskā zinātniskā konference «Humanitāro un dabaszinātņu sinerģija kultūras vēsturē un teorijā». Konferencē vietējie un ārvalstu pētnieki stāstīts par mākslas zinātnes sasaisti ar citām nozarēm, iezīmējot šādas mijiedarbības ekonomisko atdevi. Līdzās ar mākslu saistītām tēmām runātāji pievērsīsies arī arhitektūrai un dizainam.

Ziņas Fold 15. jūnijs, 2022

Kā norāda tās rīkotāji, LMA starptautiskās zinātniskās konferences galvenais mērķis ir mainīt līdzšinējos pieņēmumus par mākslas zinātni kā abstrakciju un parādīt, ka tā pilnvērtīgi iekļaujas un papildina arī citas nozares, tādējādi paplašinot mākslas zinātnes jēdzienu. Organizatori arī vēlas iedrošināt kultūras vēstures un teorijas nozaru zinātniekus rast jaunas pētniecības metodes un zinātniskas atklāsmes, kā arī mainīt līdzšinējos pieņēmumus.

 

Konferencē ar priekšlasījumiem piedalīsies gan Latvijas, gan vairāki starptautiska mēroga zinātnieki un lektori. Pasākuma centrā šogad ir mākslas sinerģija un ķermeniskā performativitāte, bet vairākās pētījumu prezentācijās, kas apkopotas zemāk, runātāji apskatīts arī ar dizainu un arhitektūru saistītas tēmas.

  • 16. jūnijā plkst. 13.40–14.00 — literāta Ivara Magazeina pētījums «Aerofotogrāfijas izmantošana vēstures, arhitektūras un vides pētījumos. Daugavpils gadījums Pirmā pasaules kara laikā» (Use of Aerial Photography in Historical, Architectural and Environmental Studies. Case of Daugavpils in WWI),
  • 17. jūnijā plkst. 10.00–10.20 — arhitekta Artūra Lapiņa pētījums «Vēsturisko datu telpiskā vizualizācija un interpretācija»,
  • 17. jūnijā plkst. 10.20–10.40 — arhitektūras pētnieces Dinas Suhanovas pētījums «Lietu arhitektūra: krāšanas telpiskās prakses Latvijā» (Architecture of things: spatial practices of hoarding in Latvia),
  • 17. jūnijā plkst. 11.20–11.40 — stikla mākslinieka Ernesta Vītiņa pētījums «Galvenie faktori izturīgu monumentālu slāņveida stikla skulptūru un dizaina objektu radīšanai autora tehnikā» (Principal Factors for Creating Durable Monumental Layered Glass Sculptures and Design Objects in the Author’s Technique),
  • 17. jūnijā plkst. 11.40–12.00 — mākslas pētnieces Agneses Tambakas pētījums «Dabaszinātņu metožu inovatīvs pielietojums Rīgas 20. gadsimta sākuma sienas flīžu pētniecībā»,
  • 17. jūnijā plkst. 12.00–12.20 — arhitektūras pētnieces Katrionas Rožlapas pētījums «Koka ēku restaurācija caur praksi un teoriju. Vladimira Šervinska piemērs»,
  • 17. jūnijā plkst. 12.20–12.40 — arhitektūras pētnieces Anetes Ulmanes pētījums «Dabaszinātņu metožu sniegtās iespējas 19. gs. beigu koka būvornamentikas interpretācijā»,
  • 17. jūnijā plkst. 12.40–13.00 — mākslas vēsturnieces Daces Voitkevičas pētījums «Ūdens torņu nozīme pilsētā un to arhitektūra pilsētvidē. V. Bokslafa projektu piemēri»,
  • 17. jūnijā plkst. 14.00–14.20 — modes dizaineres Agneses Narņickas pētījums «Stāstījuma nozīme laikmetīgās modes radošajā procesā un komunikācijā»,
  • 17. jūnijā plkst. 16.00–16.20 — modes dizaineres Māras Bindes pētījums «Ilgtspējīga modes dizaina iespējas un metodoloģija»,
  • 17. jūnijā plkst. 16.40–17.00 — rotu mākslinieces Unas Valteres pētījums «Stikla pērlīšu izgatavošanas tehnoloģijas attīstības ietekme uz tekstīliju rotājumu un ornamentu Latvijā».

 

Konference notiks hibrīdformātā — gan tiešsaistē, gan klātienē — un tajā piedalīties aicināts ikviens interesents. Plašāka informācija par konferenci un pilna pētījumu prezentāciju programma — LMA mājaslapā.