Starptautiska, neatkarīgu ekspertu žūrija, noslēdzošajā kārtā izvērtējot trīs finālistu — Daugavpils, Liepājas un Valmieras — pieteikumus, par konkursa «Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027» uzvarētāju Latvijā izraudzījusies Liepāju. Pilsēta 2027. gadā īstenos daudzveidīgu kultūras programmu «(Ne)miers», kas pievērsīsies gan vietējām, gan Eiropas mēroga problēmām.
«Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir gan liels gods, gan izaicinājums, gan iespēja. No sirds apsveicu un novēlu izdošanos Liepājai! Tomēr vēlos akcentēt paša konkursa ieguvumus — uzvarētāji ir visi, kuri piedalījušies, zaudētāju šajā procesā nav. Visām pilsētām tas ir bijis impulss restartēt kultūras stratēģijas, tas nesis un nesīs jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē. Esmu gandarīts par to, ka dažas pilsētas, kuras nav iekļuvušas konkursa finālā, pieņēmušas lēmumu realizēt vismaz daļu no savām iecerēm,» konkursa nozīmi uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Zane Petre stāsta: «Eiropas kultūras galvaspilsētu tradīcija ir veids, kā mēs, eiropieši, varam viens otru bagātināt un iepazīstināt ar savu kultūru dažādību. Tas ir veids, kā stiprināt Eiropas Savienības vērtības.» Viņa norāda, ka šī brīža trauksmainajā situācijā tas ir īpaši svarīgi, jo palīdz Eiropai saglabāt vienotu kursu, veicina savstarpēju sapratni un kultūru dialogu starp iedzīvotājiem.
Liepājas kultūras galvaspilsētas programma «(Ne)miers»
Liepājas kultūras galvaspilsētas konkursa koncepcijā «(Ne)miers» izveidota plaša, daudzveidīgu žanru pārstāvēta piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām tēmām un problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā. Katra no piecām programmas līnijām — «Eiropas sapnis», «Pilsēta paradokss», «Jaunatklāj vietējo!», «Apzinātā mērenība» un «Radošā tālnojauta» — atklāj stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu.
«Mēs neesam un nevēlamies būt pasīvi vērotāji, ļaujot (ne)miera procesiem notikt pašiem par sevi un mūs nekoordinēti mētāt kā nepietauvotu laivu gar jūras krastu. (Ne)miers ir mūsu navigācijas plāns ceļā uz ikvienam tik ļoti nepieciešamo kultūras kompetenci. Tas ir veids, kā izprast, paredzēt un vadīt sabiedrības attīstību aktīvu indivīdu un kopienu virzienā, veids, kā nodrošināt sev — Eiropas pilsētām un kopienām — iespēju kuģot bīstamajos ūdeņos: prātam neaptveramā tehnoloģiskā progresa, klimata pārmaiņu un nepārtrauktās (dez)informācijas apstākļos, un vēl personiskāk: pilsoniskās sabiedrības un sociālās kohēzijas trūkumā, īsti neapzinoties savu lomu Eiropā un pasaulē, kur šobrīd esam ar pieticīgiem mērķiem, vāju starptautisko perspektīvu un ierobežotiem resursiem, tostarp cilvēkresursiem,» vēsta Liepājas kultūras galvaspilsētas programmas koncepcija.
Programmā iekļautas konferences, diskusijas, festivāli, notikumi, nodarbību cikli, radošās rezidences, projektu konkursi, koncerti, izrādes, māksla publiskajā telpā, lasījumi, pārgājieni, inscenēti piedzīvojumi dabā, izstādes un notikumi jaunās kultūrvietās, degradētās teritorijās, kā arī citi pasākumi. Gaidāmi gan liela mēroga notikumi plašām ļaužu grupām, gan vidēja un arī neliela apjoma pasākumi, kuros aptvertas dažādas auditorijas — gan kultūras baudītāji, gan cilvēki, kuriem kultūra ikdienā līdz šim nav bijusi aktuāla. Ir padomāts arī par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī par sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām.
Iepazīties ar Liepājas kultūras galvaspilsētas konkursa koncepciju «(Ne)miers» iespējams šeit.
Konteksts
Pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada titulam bija izvirzījušas deviņas Latvijas pilsētas — Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. 2021. gada jūlija sākumā starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju un Valmieru, bet Jūrmala 2021. gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.
2022. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētu titulus nes Novisada (Serbija), Kauņa (Lietuva) un Eša pie Alzetas (Luksemburga), 2023. gadā — Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija). 2024. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas atradīsies Tartu (Igaunija), Bādišla (Austrija) un Bodo (Norvēģija), 2025. — Hemnicā (Vācija) un Nova Goricā (Slovēnija), savukārt 2026.gadā — Oulu (Somija) un Trenčīnā (Slovākija).
Viedokļi