Dizaina potenciāls pandēmijas seku mazināšanai

Darbnīcā un diskusijā piedalījās RSU asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, biroja «H2E» vadošā dizainere Ingūna Elere, komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis, kā arī pārstāvji no publiskā un privātā sektora. Ar savu valstu piemēriem pandēmijas seku risināšanā dalījās Hringurs Hafsteinsons no dizaina studijas «Gagarin» (Islande), Sandra Goroško no dizaina studijas «Velvet» (Igaunija) un Darlene Van Udena no dizaina studijas «Infinite Scale» (ASV).

Dizains valsts pārvaldē

Kā diskusijas sākumā uzsvēra Zigurds Zaķis, — pandēmija ir bijis viens no lielākajiem «skolotājiem» ikvienā nozarē, ikvienā valstī. Ar Covid–19 krīzi esam saskārušies visi, atšķiras tikai pieejas krīzes radīto problēmu risināšanā. Eksperti ir vienisprātis — īstermiņa kampaņas nav efektīvs risinājums paliekošu paradumu maiņai sabiedrībā. Tas ir rīks, kas spēj ātri atrisināt konkrētu uzdevumu, taču ilgtermiņa efektam ir nepieciešama atbilstoša pieeja, un dizainam tajā ir ļoti liela nozīme. Zigurds Zaķis atgādina, ka dizains nav tikai noformējums, bet gan problēmu risināšanas un izpratnes veidošanas rīks. Ar dizainu var mainīt cilvēku ieradumus un rīcību.

Līdzīgi domā arī dizainere Ingūna Elere. Viņa atgādina, ka dizains meklē risinājumus rīcības maiņai. To nevar panākt tikai ar komunikāciju, ir nepieciešama starpdisciplināra sadarbība, kurā kā viens no instrumentiem izmantots arī dizains. Turklāt, izmantoto instrumentu klāstam jābūt sabalansētam. Reālā situācija gan vedina secināt, ka valsts pārvaldē šobrīd akūti trūkst izpratnes par pieejamo dizaina rīku klāstu un to izmantošanu dažādu problēmu risināšanā. Lai arī dizaina klātesamība valsts pārvaldes ikdienā ir palielinājusies, tā potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.

Dzintra Purviņa, Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļas eksperte dizaina un arhitektūras jautājumos pauž nostāju, ka dizains valsts pārvaldē ir pamanīts un dizaineri tikuši iesaistīti, bet saglabājas jautājums — pietiekami vai nepietiekami? Līdz šim dizaina risinājumu izmantošana procesu plānošanā un komunikācijā ir bijusi atkarīga no katras iestādes darbinieku kompetences. Kā viens no veiksmīgiem piemēriem tiek minēts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kurš spēja ātri un prasmīgi reaģēt un izveidot muzeja navigāciju drošam apmeklējumam, kā arī pielāgot komunikāciju ar sabiedrību, lai apmeklētāji būtu atbilstoši informēti.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver, ka viens no ilgtermiņa risinājumiem kvalitatīvai dizaina izmantošanai valsts pārvaldē būtu organizēt atbilstošo valsts institūciju apmācības, veicinot izpratni par pieejamajiem dizaina rīkiem un to izmantošanas iespējām konkrētu mērķu sasniegšanai. Latvijā ilgstoši ir valdījusi kampaņu kultūra, taču aizvadītie divi gadi un pasaules piemēri apliecina, ka dizaina potenciāls Latvijā, it īpaši valsts pārvaldē tiek nepilnvērtīgi izmantots.

Dizains un laiks

Ilgtermiņa pārmaiņas nevar notikt ar īstermiņa pieeju, taču pandēmija paredz tūlītēju rīcību. Tieši laiks un tā trūkums tiek minēts kā viens no iemesliem, kādēļ kvalitatīvi, integrēti dizaina risinājumi līdz šim nav tikuši pārliecinoši izmantoti. Zigurds Zaķis atgādina, ka laba dizaina pamatā ir dziļākas izpratnes veidošana, kam nepieciešams laiks. Tāpat laiks nepieciešams sistemātiskam darbam ar sabiedrību.

Līdzīgu viedokli pauž arī Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. Viņš kā lielāko problēmu dizaina nepietiekamā izmantošanā Covid–19 kontekstā redz to, ka nereti kvalitatīvu risinājumu izstrādei trūkst laika un finansiālā seguma.

Ingūna Elere gan uzsver, ka labs dizains var tikt izstrādāts arī īsā laikā, taču laiks tam ir stratēģiski jāieplāno. Dizains nevar tikt aizmirsts, plānojot komunikāciju. Komunikācija, kurā netiek iekļauti dizaina risinājumi un procesu dizains, nav iespējama un nesniegs vēlamo rezultātu.

Vizuālo materiālu vadlīnijas epidemioloģiski drošākai rīcībai pēc ekspertu ieteikuma tika izstrādātas šovasar — gandrīz pusotru gadu kopš pandēmijas sākuma. Ātrāka to izstrāde būtu bijusi nepieciešama un palīdzētu ne tikai publiskajam, bet arī privātajam sektoram efektīvāk informēt sabiedrību un ar vienotiem vēstījumiem.

Ārvalstu pieredze

Diskusijā viedokļos par situāciju savā valstī dalījās dizaina eksperti no Islandes, ASV un Igaunijas. Līdzīgi kā Latvijā, arī ASV pieredzējusi sadrumstalotu komunikāciju, kuras iemesls bijis komunikācijas vadlīniju trūkums, nespēja tās operatīvi sagatavot un nodot privātajam sektoram. Šāda situācija neveicina vēstījumu sadzirdēšanu un nostiprināšanos sabiedrībā, kā arī nerada uzticamību informācijai. Tā ir laba augsne dezinformācijai un virknei neefektīvu risinājumu, kas patērē resursus, mulsina iedzīvotājus un nesasniedz mērķi.

Igaunijā valsts pārvalde operatīvi izveidoja un publiskai lietošanai piedāvāja komunikācijas materiālu kopumu, kas sniedza svarīgāko informāciju vienotā dizainā. Nodrošinot šādus materiālus arī privātajam sektoram, tika veicināta vizuāla un saturiska konsekvence, kas savukārt sekmēja informācijas uztveršanu un ievērošanu. Operatīva lēmumu pieņemšana un izstrādes procesa organizēšana valsts pārvaldē bija atslēga šādu materiālu izstrādei un veiksmīgai izplatīšanai sabiedrībā.

No krīzes uz plānveida komunikāciju

Oktobrī norisinājās ikgadējā «SEGD Riga Chapter» un dizaina biroja «H2E» organizētā dizaina pastaiga, kuras laikā notika vairākas praktiskās darbnīcas ar mērķi radīt jaunus risinājumus pandēmijas seku mazināšanai. Vien dažās stundās tās dalībnieki nonāca pie vairākiem vērtīgiem risinājumiem, kuri būtu īstenojami pilsētvidē. Pie praktiskiem problēmu risinājumiem ar dizaina palīdzību jau kopš pandēmijas sākuma strādā un tos ir īstenojuši arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti dizainera Holgera Elera vadībā. Tas apliecina, ka kvalitatīviem dizaina risinājumiem nav nepieciešams ilgs laiks, bet gan izpratne par pieejamajiem instrumentiem, kā arī precīzs uzdevums.

Pavisam drīz iesoļosim pandēmijas trešajā gadā. Beidzot jāpāriet no krīzes komunikācijas režīma uz plānveidīgu ilgtermiņa komunikāciju un risinājumiem, kas jau sākotnēji paredzētu dizaina un dizaineru iesaisti to attīstīšanā. Plakātu un saukļu laiks ir norietējis. Nepieciešams domāt par starpdisciplināriem, integrētiem dizaina risinājumiem, kas veicinātu cilvēku informētību, izpratni un atbilstošu rīcību.

Par SEGD

«SEGD Riga Chapter» 2020. gada sākumā izveidoja dizaina birojs «H2E», atsaucoties uz starptautiskās bezpeļņas organizācijas SEGD uzaicinājumu, ar mērķi veicināt Latvijas dizaina attīstību un atpazīstamību lokālā un starptautiskā līmenī. Viens no galvenajiem «SEGD Riga Chapter» uzdevumiem ir veidot pieredzes apmaiņas un izglītojošus pasākumus dizaina jomas profesionāļiem un interesentiem un veicināt diskusiju par kvalitatīvu dizainu plašākā sabiedrībā, radot augstvērtīga dizaina pieprasījumu.

Darbnīca un diskusija īstenotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu.