Septembra beigās Rīgas dome prezentēja jauno pilsētas pieturvietu nojumju skices. Veids, kādā tika izvēlēts dizaina izstrādātājs, — rīkojot sasteigtu cenu aptauju un atvēlot dizaina darbam tikai 45 dienas, saņēmis daudz kritikas. Kritiski apspriesti arī cenu aptaujas uzvarētāja — arhitekta Armanda Bisenieka biroja — piedāvātie skiču varianti. Vērsāmies pie dizaina un arhitektūras profesionāļiem ar jautājumu — kā, jūsuprāt, pilsētai būtu pareizi jārisina pieturvietu dizaina jautājums?
Jau ziņojām, ka līdz 15. oktobrim iedzīvotāji aicināti balsot par kādu piedāvātajiem pieturvietu dizaina variantiem, kā arī tos komentēt. Pēc ieteikumu apkopošanas dizains tiks uzlabots, un izveidoti prototipi.
Holgers Elers, dizaina biroja «H2E» līdzdibinātājs
Ir brīnišķīgi, ka Rīgas dome vēlas nodrošināt ar darbu vietējos arhitektus, dizainerus un ražotājus. Uzskatu, ka šai iecerei ir jābūt pārdomātai, atbildīgi definējot vajadzības un mērķus atbilstoši mūsu iespējām, jo runa ir par visu rīdzinieku kopējo naudu.
Jaunu pieturvietu izstrāde ir daudz sarežģītāks, laikietilpīgāks un arī dārgāks projekts, nekā tas sākotnēji varētu šķist. Projektam atvēlētais laiks — dizaina izstrāde 45 dienās, manuprāt, nav atbilstošs uzstādītajam mērķim. Arī projekta izstrādei atvēlētā summa realitātē varētu būt krietni lielāka. Tāpat nav skaidrs, kādas būs kopējās projekta realizācijas izmaksas un cik pilsēta būs gatava tērēt par jauno pieturvietu uzturēšanu? Šie jautājumi ir būtiski jau skiču un tehniskā projekta izstrādes stadijā, lai konkursa dalībniekiem būtu iespēja piedāvāt atbildīgus risinājumus, atbilstošus resursiem un iespējām.
Lai pilsētā radītu jaunas, individuāla dizaina pieturvietas, jāsāk ar stratēģijas un dizaina koncepcijas izstrādi. Tikai pēc tam var ķerties pie skiču un tehniskā projekta izstrādes, un es pat nerunāju par prototipu izstrādi un testēšanas posmu, kas ir ļoti būtisks, lai varētu veikt attiecīgus uzlabojumus vai novērst nepilnības. Lai pieturvietas pildītu savas funkcijas, kā arī būtu iespējama pienācīga uzturēšana un apsaimniekošana, izstrādes gaitā jāpiesaista dažādu jomu speciālisti.
Diemžēl ar šādu praksi — vēlmi iegādāties «Mercedes Benz», atvēlot tam žiguļa izmaksas, — sirgstam bieži. Princips «ātri, lēti un izcili» nedarbojas. Ja vēlamies iegūt kvalitatīvu rezultātu, kas kalpos ilgtermiņā, manuprāt, vajadzētu organizēt slēgtu, apmaksātu metu konkursu, pieaicinot 4–6 atbilstoša līmeņa dizaina un arhitektūras profesionāļus. Tad ar uzvarētāju būtu slēdzams līgums par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību. Tikai tad varam cerēt uz jēgpilnu iznākumu.
Protams, ka esošā konkursa rezultātā kaut ko uzbūvēs, bet man būtu ļoti žēl, ja mums visiem ilgtermiņā nāktos par to dārgi maksāt. Personalizētas pieturvietas, protams, ir dažādās pasaules pilsētās, tomēr to izstrāde nav ietverama piedāvātajā laika un izmaksu rāmī. Šim projektam noteikti nepieciešama daudz nopietnāka pieeja, nekā tas ir šobrīd.
(Plašāks Holgera Elera komentārs publicēts ir.lv 2021. gada 4. jūnijā)
Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste, FOLD direktore
Parasti ziņa par pilsētas vai valsts vēlmi pasūtīt vietējo dizainu iepriecina. Tomēr šajā gadījumā šaubos, vai tas ir bijis gana pārdomāts lēmums — atvēlot dizainam tikai 45 dienas un 10 000 eiro diez vai ir iespējams iegūt labākas vai pat līdzvērtīgas pieturvietas tām, kuru ražošanā, testēšanā un uzturēšanā dažādās pasaules pilsētās uzņēmums «JCDecaux» uzkrājis vairāku desmitu gadu pieredzi. Domāju, ka izdevīgāk būtu bijis iegādāties gatavu produktu, lai ātri atrisinātu šobrīd demontēto pieturvietu problēmu, bet par to, vai nepieciešams izstrādāt Rīgai unikālu pieturvietu dizainu, domāt vēlāk, veidojot vienotu pilsētvides infrastruktūras un navigācijas sistēmu, izzinot citu pasaules pilsētu pieredzi un izsverot ražošanas un uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā. Man ir aizdomas, ka Rīga pašlaik vēl nav tik bagāta pilsēta, lai īpaša dizaina pieturvietas būtu prioritāte.
Šādiem savdabīgiem «konkursiem» ik pa laikam atkārtojoties, vienmēr domāju par to, kāpēc pašvaldības īsti neprot veikt pilsētvides dizaina pasūtījumus. Šķiet, ka profesionāļiem jāveic vēl daudz skaidrošanas darba — stāstot, kā tad labs dizains top, cik laika nepieciešams tā izstrādei, cik tas izmaksā un kā izvēlēties labus dizainerus un arhitektus. Savukārt pašvaldības pusē jāstrādā dizainā un arhitektūrā zinošiem cilvēkiem, kuri spētu noformulēt jēdzīgus uzdevumus, izvēlēties labākos (nevis tikai lētākos) izpildītājus un sekot līdzi projektēšanai kā izcilā rezultātā ieinteresētam, sabiedrības vajadzības pārstāvošam pasūtītājam, nevis tikai līdzekļu apguvējam.
Sabiedriskā apspriešana šobrīd nešķiet jēgpilna — dizaina kvalitāti taču varēs novērtēt tikai taustāmā prototipā. Konstrukciju un citu elementu izmēri un savienojumi noteikti vēl mainīsies, un tas ietekmēs kopējo izskatu. Nojume jātestē dažādos laika apstākļos, dienā un naktī, jāpārbauda uzrakstu redzamība, nojumes ietilpība, konstruktīvo elementu izturība, soliņa ērtums un virkne citu parametru, kurus no skicēm nav iespējams pilnvērtīgi novērtēt. Viens gan ir redzams — stilizētais R burts ir piemērots tam, lai cilvēki sasistu pieri un aizķertos.
Rihards Funts, dizainers, MAD starptautiskās dizaina vasaras skolas vadītājs
Grūti nokomentēt šo «murgojumu». «Murgojums» ir vienīgais vārds, kas nāk prātā, vairākas reizes pārlasot publikāciju par iepirkumu FOLD. Pārsteidz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta diletantisms. Ja ar šādiem iepirkumiem — «dizaina konkursiem» turpmāk tiks attīstīta Rīga, pilsētas nākotne iezīmējas gaužām drūma. Šodien rīdziniekiem ir populāras jaunās pilsētplānošanas idejas. Katru gadu Rīgā notiek starptautisks pilsētplānošanas pasākums «Mad City». Dizaina birojs «H2E» un starptautiskā dizaina asociācija «SEGD» pavasarī organizēja semināru par aktuāliem pilsētplānošanas dizaina standartiem Eiropā. Bet Rīgas dome dzīvo savā iepirkumu pasaulē, pašpietiekamā Kafkas «Pilī». Pilsētplānošanas dizaina ABC — nedrīkst dizainēt vienu svarīgu pilsētas infrastruktūras objektu atrauti no pārējās pilsētas ekosistēmas. Pieturvieta ir svarīgs pilsētas orientēšanās punkts. Rīgai ir nepieciešams savs dizaina kods, līdzīgi kā visās modernās pilsētās — Tallinā, Kopenhāgenā, Helsinkos, Maskavā un citur.
Likumsakarīgi, rodas arī jautājums, kādēļ valsts apmaksā dizaina izglītību Latvijā? Pieturu iepirkums mums skaidri parāda, ka dizainera un pilsētplānotāja profesijām nav pielietojuma valsts pārvaldē, kurā turklāt šobrīd koncentrējas lieli finanšu līdzekļi. Šis precedents mums parāda vājo dizaina nozares interešu pārstāvniecību tautsaimniecībā. Dizaina nozares interešu pārstāvēšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļai. Tad nu spriediet paši, kā tas tiek pildīts.
Ilze Rukšāne, ainavu darbnīcas «Alps» ainavu arhitekte
Man nepatīk komentēt kolēģu veikumu, tomēr jāatzīst, ka piedāvātie trīs dažādie dizaina varianti ir tīri formāli. Atšķirība redzama vien konsoles formā, un īsta izvēle, vērtējot dizainu, patiesībā nemaz netiek dota.
Solis pareizajā virzienā ir fakts, ka dizaina izstrādei tika uzrunāti vietējie profesionāļi, tomēr uzskatu, ka iepirkuma process nav bijis veiksmīgs. Pieturvieta ir sarežģīts dizaina objekts, tāpēc konkursā jau sākotnēji vajadzētu startēt komandai — māksliniekam vai arhitektam un ražotājam. Tāpat konkursa nolikumā būtu jābūt skaidri noteiktiem budžeta rāmjiem un tehniskajām prasībām.
Ražotāja iesaiste jau sākotnējā stadijā palīdzētu nodrošināt labāku gala produktu. Pietura ir objekts, kam būtu jākalpo vismaz divdesmit gadus, tāpēc tās izstrādē liela nozīme ir prototipu izgatavošanai un testēšanai, lai sasniegtu rūpniecisku kvalitāti.
Edgars Zvirgzdiņš, studijas «Associates, Partners et Sons» vadošais dizainers
Rīgas domes pieeja šīs problēmas risināšanai, manuprāt, ir problemātiska. Ir reizes, kad ir jāiziet lēnākam un kompleksam uzdevumam cauri, nevis jāsasteidz lietas caur atvieglotiem iepirkumiem. Svarīgs ir darbību secīgums un vēlme sasniegt kvalitatīvu rezultātu, nevis ātri uzlikt ielāpu caurumam pilsētas audumā. Šīs pieturas top pirms Rīgas dizaina koda jeb pilsētas telpisko un vizuālo vadlīniju izstrādes. Kā tas var būt? Šobrīd izskatās, ka pilsētas tēls veidosies nevis kā visaptverošs un konsekvents vienums, bet ielāpu deķis. Vai šeit nebūtu jāveido daudz nopietnāks un plašāks metu konkurss?
Manuprāt, būtu bijis labāk atrast īstermiņa kompromisu ar «JCDecaux» par esošajām pieturām un tad šo jautājumu risināt reizē ar dizaina kodu. Tviterī «JCDecaux» pārstāvji norāda, ka viņu atbildes tikušas ignorētas — vai Rīgas dome var atbildēt, kādēļ uzņēmums netika uzklausīts? Pazīstu «JCDecaux» kā uzticamu sadarbības partneri, ar kuru dažkārt ir bijis jāmeklē kompromiss pasākumos, kuru dizaina veidošanā piedalos, tādēļ man ir grūti noticēt ziņai par nespēju panākt vienošanos.
Vai Rīgas domei ir uzstādījums par vienas pieturvietas ražošanas un uzturēšanas izmaksām? Cik gados tas amortizēsies? Vai tas ir samērojams ar agrākajām izmaksām? Līguma laušana tika pasniegta kā uzvara, bet vai tā patiešām ir?
Viedokļi