Ogres Centrālā bibliotēka, kas šogad tika nominēta Latvijas Arhitektūras gada balvai, ir ilgtspējīga un daudzfunkcionāla ēka, kurā vietējās apbūves tradīcijas sastopas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Izvairoties no asociācijām, kas nereti pavada valsts vai pašvaldību institūcijas, bibliotēkā radīta atvērta un aicinoša publiskā telpa, kurā ņemtas vērā lietotāju dažādās vajadzības.
Jaunā Ogres Centrālās bibliotēkas un dzimtsarakstu nodaļas ēka novietota mežainā un paugurainā zemesgabalā gājēju ielas galā, kas ir vēsturiskās Ogres kūrortpilsētas galvenā ass. Tieši šis pilsētas attīstības periods ar tam raksturīgo koka vasarnīcu apbūvi deva pamatu jaunās ēkas tēlam — divstāvu koka celtnei ar slīpiem metāla jumtiem.
Būve uzmanīgi ievietota zemesgabalā tā, lai pēc iespējas mazāk skartu dabisko meža audzi ap ēku. Koku ieloks veido ne vien patīkamu, daļēji apēnotu ārtelpu, bet arī mīkstina vizuālo pāreju starp bibliotēku un tai blakus esošajām modernisma ēkām. Projekta arhitekti Valdis Onkelis un Rūdis Rubenis no biroja «PBR» atzīmē, ka «ideja par jauno ēku, kura paliek aiz kokiem un noraugās tiem cauri, sasaucas arī ar nedaudz kautrīgo un introverto latvieša dabu.»
Atsauce uz latvisko redzama arī Ritvara Krastiņa veidotajā grafikas un navigācijas dizainā. To pamatā ir mākslinieka un dizainera Anša Cīruļa 20. gadsimta 20. gados veidotie gleznojumi Ogres sanatorijā. Norādēm un stiklu marķējumam izmantots Cīruļa iedvesmots ornamentālais motīvs, bet uzraksti veidoti burtveidolā «Cīrulis».
Projektējot bibliotēkas celtni, arhitektiem bija būtiski radīt atvērtības un pieejamības sajūtu, kas iedrošina cilvēkus satikties, izglītoties un atpūsties. Ēka veidota kā daudzfunkcionāla publiskā telpa — līdz ar bibliotēku tajā ir vairākas lasītavas un darba telpas, plaša bērnu bibliotēka ar atsevišķām zonām dažādām aktivitātēm un vecuma grupām, konferenču zāle ar savu terasi, virtuvi un bērnu telpu, kā arī grupu darba telpas, kuras varēs rezervēt tiešsaistē. Ieejas vestibilā izvietots internetā pasūtīto grāmatu pakomāts, kas pieejams visu diennakti, bet pagalmā izveidota atsevišķa ēka, kas paredzēta vasaras kafejnīcai un āra pasākumu palīgfunkcijām.
Ēkā atrodas arī Ogres dzimtsarakstu nodaļa ar laulību zāli. No centrālā ātrija uz to ved augsts gaitenis, kas no publiskās zonas vizuāli atdalīts ar zaļu augu sienu. Laulību zāle veidota askētiski — tās galvenais akcents ir nedalīta stiklojuma siena ar skatu uz mežu. Telpas novietojums ļauj izvairīties no nejaušiem garāmgājēju skatieniem, nodrošinot ceremonijai nepieciešamo intimitāti.
Lai labāk izprastu, kā savienot un nodrošināt visas nepieciešamās funkcijas, jau sākotnēji tika iesaistītas vairākas potenciālo ēkas lietotāju grupas. Projektētāji devās uz vietējām skolām, jauniešu organizācijām un kultūras centru, kā arī organizēja aptauju Ogres māmiņu kluba Facebook lapā. Rezultātā tika iegūtas un īstenotas tādas idejas kā īpaša zīdaiņiem paredzēta zona bērnu bibliotēkā ar mazuļu kopšanas un barošanas telpu tai līdzās, kā arī klinšu kāpšanas siena spēļu istabā.
Autori uzsver, ka šajā projektā bijis ļoti svarīgi izveidot gan plašas un publiskas telpas, gan radīt mazākas privātas vietas, kur katram pabūt ar savām domām. Viņi lepojas ar otrā stāva logiem, kas kalpo arī kā lasīšanas kabīnes. Katra no tām ir aprīkota ar polsterējumu, regulējamas intensitātes apgaismojumu, elektrības pieslēgvietām un aizkaru. Apmeklētāji var iesēsties logā, aizvērt aizkaru un izveidot privātu telpu ar skatu uz mežu.
Bibliotēka projektēta, pastiprinātu uzmanību pievēršot ilgtspējas aspektiem. Izvēli par labu koka konstrukcijām noteicis ne vien vēsturiskais konteksts un to estētiskā vērtība, bet arī būvniecības ātrums, atkārtotas izmantojamības iespēja, kā arī tīrāks un klusāks celtniecības process. Eksponētās koka konstrukcijas ir arī viens no interjera dizaina elemetiem. Fasāde atbilstoši vietējām tradīcijām un proporcijām ir veidota ar lapegles koka dēļu apšuvumu pirmajā stāvā un titāncinka metāla valcprofilu otrajam stāvam un jumtam. Pasīvās ēkas standartiem atbilstoši projektētā ēka ir siltināta ar otrreiz pārstrādātas celulozes ekovati.
Ēka aprīkota ar vairākām inovatīvām un pat patentam pieteiktām tehnoloģijām, kas vērstas uz efektīvāku resursu izmantošanu. Apsildei un dzesēšanai tiek lietots siltumsūknis, kas ir iegremdēts pilsētas centrālās kanalizācijas notekūdeņos. To temperatūra ir augstāka nekā zemei, nodrošinot lielāku siltumsūkņu darbības efektivitāti. Siltumsūkņu darbībai tiek izmantota elektronerģija, kas iegūta no saules paneļu lauka virs autostāvvietas. No ēkas jumta tiek savākts lietusūdens, lai to tālāk izmantotu teritorijas un iekštelpu zaļo augu sienu laistīšanai.
Ar ogļskābās gāzes sensoriem nepārtraukti tiek mērīta iekštelpu gaisa kvalitāte, un atbilstoši tiek pielāgots ventilācijas apjoms. Tādējādi tiek nodrošināts patīkams gaiss apmeklētājiem un ietaupīti resursi, kad telpas nav noslogotas. Arhitekti norāda, ka ēkai ir arī izglītojoša funkcija: «Ēkas ātrijā ir izvietots displejs, kas atspoguļo aktuālos datus un mērījumus no iekārtām, kā arī ar animācijām paskaidro to darbību.»
Liela uzmanība pievērsta arī noēnošanai, lai telpas netiktu pārkarsētas. Dienvidu pusē izveidotas platas pārkares, kas bloķē vasaras sauli, bet ziemā ielaiž to telpās. Rietumu puse aprīkota ar automātiskām žalūzijām, bet austrumos starp darbinieku kabinetiem un stāvlaukumu izveidota vīteņaugu fasāde, kas ziemā nomet lapas.
Ēkas autori ir projektēšanas birojs «PBR». Arhitekti — Valdis Onkelis un Rūdis Rubenis. Ēkas idejas pamatā ir Rūda Rubeņa diplomdarbs. Vairāk par ēkā izmantotajām tehnoloģijām iespējams uzzināt tiešsaistes lekcijā.
Viedokļi