Latvijas Arhitektu savienības darba grupa Ilzes Miķelsones vadībā ir izveidojusi informatīvu materiālu «Latvijas arhitektūras politika 2020», kas apkopo pašreizējo arhitektūras kultūrpolitiku Latvijā. Piecās nodaļās aplūkotas svarīgākās nozares kultūrpolitikas definīcijas un stratēģijas, būtiskākā informācija par nozares tiesisko pamatu, apkopotas ar arhitektūru saistītās institūcijas un organizācijas, apzinātas profesionālās izglītības iespējas un atainoti svarīgākie notikumi plašākas sabiedrības informēšanā par arhitektūru.
Izdevuma «Latvijas arhitektūras politika 2020» raksturs ir informatīvs, nevis analītisks, un tas ir noderīgs, lai gūtu priekšstatu un palīdzētu orientēties regulējumos un institūcijās, kas saistošas arhitektūras nozarē nodarbinātajiem. Iepazīstinām ar izdevuma saturu un būtiskākajiem papildus informācijas avotiem.
Arhitektūra kultūrpolitikā
Viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu dokumentiem arhitektūras politikas jomā ir Eiropas kultūras ministru parakstītā Davosas deklarācija, kas definē «Baukultur» pamatprincipus un skaidro labo praksi arhitektūrā. Par galveno arhitektūras politikas dokumentu Latvijā šobrīd uzskatāma Arhitektūras nozares stratēģija 2015.–2020. gadam, kas izstrādāta, lai īstenotu vidējā termiņa plānošanas dokumentā «Radošā Latvija» apkopotās kultūrpolitikas pamatnostādnes.
Latvijas Arhitektūras stratēģijā ir izvirzīti pieci prioritārie rīcības virzieni — tiesiskās sistēmas pilnveide, arhitektūras nozares pārvaldības uzlabošana, arhitektūras nozares konkurētspējas veicināšana, arhitektūras izglītības un pētniecības stiprināšana, kā arī arhitektūras vērtību skaidrošana un komunikācija plašākai sabiedrībai. Viens no būtiskākajiem Latvijas arhitektūras stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem ir Arhitektūras likumprojekta izstrāde. Lai arī šobrīd profesionālo jomu regulē Būvniecības likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi, plānotais Arhitektūras likums stiprinās tieši arhitektu profesionālo pašpārvaldi, skaidrāk reglamentēs arhitekta profesiju un pilnveidos nozares tiesisko sistēmu.
Stratēģiskajā dokumentā «Radošā Latvija» definēti arī virzieni, kuros stabilai nozares attīstībai savu ieguldījumu sniedz valsts. Būtiskākās jomas, kuras saņem valsts atbalstu, ir regulārs finansējums Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) programmā «Dizains un arhitektūra» un citās mērķprogrammās, Kultūras ministrijas finansējums Latvijas Arhitektūras gada balvas īstenošanai un atbalsts Latvijas Arhitektu savienībai, kā arī finansējums Latvijas dalībai Venēcijas biennāles starptautiskajā arhitektūras izstādē.
Nozares tiesiskais pamats un pētījumi
Šajā nodaļā sniegts īss pārskats par tiesiskajiem regulējumiem, kas attiecas uz arhitekta profesiju, tostarp arhitekta ētikas un profesionālās rīcības kodeksu un Latvijas normatīvajiem aktiem. Svarīgs saistošs dokuments ir 2016. gadā parakstītais Latvijas valdības un būvniecības nozares sadarbības memorands par ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē, kas kā prioritātes izvirza skaidras publisko būvdarbu iepirkumu sistēmas stiprināšanu, būvniecībā iesaistīto pušu civiltiesisko attiecību reglamentēšanu un skaidras atbildības nodrošināšanu par būvdarbu kvalitāti. Nesenie strīdi saistībā ar Jaunā Rīgas teātra būvniecību gan liecina, ka būvniecībā iesaistīto pušu atbildības sadale un reglamentēšana joprojām ir pilnveidojama.
Nozīmīgu informāciju par arhitektūras prakses uzbūvi un aktualitātēm piedāvā ārvalstu un vietējie pētījumi. Būtiskākie pēdējās desmitgades ziņojumi par arhitektūras politiku un praksi ir tapuši Eiropas Arhitektu padomes (ACE), Britu karaliskā arhitektūras institūta (RIBA) un Eiropas Arhitektūras politikas foruma (EFAP—FEPA) paspārnē, piemēram, RIBA pētījums par ētisku un ilgtspējīgu attīstību un EFAP ziņojums par arhitektūras politiku ES dalībvalstīs.
Vietējā mērogā divi apjomīgi pētījumi veikti 2014. gadā — «Excolo Latvia» sastādītais «Arhitektūras nozares statistisks raksturojums» un Kultūras ministrijas veiktais sākotnējās ietekmes pētījums par Arhitektūras likumprojektu.
Profesionālās pārstāvniecības
Pasaulē, Eiropā un Latvijā mērķtiecīgi tiek veidots institucionālo iestāžu tīkls, kuru misija ir pozitīvi ietekmēt, veicināt un pārraudzīt esošās un topošās arhitektūras nozares vērtības. Latvijas Arhitektu savienība ir biedre vairākās starptautiskās arhitektūras praksi reprezentējošās organizācijās, tostarp Starptautiskajā Arhitektu savienībā, Baltijas Arhitektu savienību asociācijā, Eiropas Arhitektu padomē un Eiropas Arhitektūras politikas forumā.
Ar valsts pārvaldes jautājumiem, kas saistīti ar arhitektūras nozari Latvijā, tieši vai netieši strādā četras ministrijas — Kultūras, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Izglītības un zinātnes ministrija. To pārziņā ir vairākas konsultatīvās padomes, kas izstrādā normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus: Nacionālās arhitektūras padome, Latvijas Būvniecības padome un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome.
Latvijas Arhitektu savienības paspārnē darbojas arī Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centrs, kas veic sertificēto arhitektu prakses uzraudzību, savukārt Būvniecības valsts kontroles birojs piešķir būvkomersanta prakses tiesības un uzrauga kvalitāti un drošību būvniecības jomā.
Ar nozares pārvaldes, uzraudzības un starpniecības funkcijām strādā Latvijas pilsētu un novadu pašvaldības iestādes un aģentūras, tostarp pilsētu un novadu būvvaldes, kā arī Rīgas pilsētas arhitekta birojs un kolēģija. Arhitektūras jomu ietekmē arī profesionāļu un aktīvistu spēja pašorganizēties un veidot nevalstiskās organizācijas. Nozīmīgākās starp tām ir Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Ainavu arhitektu asociācija un Arhitektūras veicināšanas fonds, kas atbalsta informācijas, domu un pieredzes apmaiņu, kā arī uztur diskusiju profesionālajā vidē un plašākā sabiedrībā.
Profesionālā izglītība
Arhitekta profesiju Latvijā dažādos līmeņos iespējams apgūt trīs mācību iestādēs. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sagatavo arhitektūras speciālistus visos izglītības līmeņos. Biznesa, mākslu un tehnoloģiju augstskola RISEBA piedāvā starptautisku arhitektūras studiju programmu angļu valodā pēc ASV un Eiropas izglītības standartiem. Rīgas Celtniecības koledžā (RCK) dažādās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un vidusskolas mācību programmās iespējams apgūt arhitekta palīga un arhitektūras tehniķa profesiju, kā arī citus ar būvniecību un restaurāciju saistītus arodus.
Jau 10 gadus darbojas arī brīvdomīgās izglītības projekts «Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks» (SPP), kas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā ievada bērnus un skolu jauniešus, veicinot viņu izpratni par arhitektūru un pilsētvidi.
Vērtību komunikācija
Arhitektūras informācijas centrs (AIC) pārstāv un reprezentē Latvijas arhitektūru nacionālas un starptautiskas nozīmes pasākumos, atlasa un uzkrāj aktuālo informāciju par arhitektūras nozari un nodrošina tās apriti dažādām mērķauditorijām, kā arī veido sabiedrības izpratni par kvalitatīvu arhitektūru un apbūvēto vidi. AIC organizē diskusijas, ekskursijas, tālākizglītības seminārus, publicē ikmēneša izdevumu «Latvijas arhitektūras notikumu apkārtraksts», aktīvi līdzdarbojas Arhitektūras nedēļā, Pasaules arhitektūras dienas pasākumos un strādā pie Arhitektūras likuma izstrādes. Arī Latvijas Arhitektūras muzeja misija ir veicināt arhitektūras un kvalitatīvas vides jautājumos izglītotas un ieinteresētas sabiedrības veidošanos.
Komunikācijā ar plašāku sabiedrību būtisku lomu spēlē ikgadējā Latvijas Arhitektūras gada balva. Tas ir nacionāls konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt arhitektūras sasniegumus Latvijā un veicināt augstvērtīgas arhitektūras attīstību. Par arhitektūras notikumiem informē arī žurnāli «Latvijas Architektūra», «Latvijas Būvniecība» un «Būvinženieris», «Deko», kā arī digitālie mediji — «A4D», «Arterritory» un FOLD. Starp digitāliem arhitektūras jomas medijiem jāmin arī aplikācija «Arhiguide», kas sniedz interaktīvu un interesantu informāciju par Rīgas ēkām, to arhitektiem, pilsētvidi, arhitektūras stiliem un vēstures posmiem.
Izdevumu «Latvijas arhitektūras politika 2020» gan latviešu, gan angļu valodā bez maksas iespējams iegūt Latvijas Arhitektu savienībā, Torņa ielā 11, Rīgā.
Viedokļi