Skaņu dizaina domāšana

Jau izsenis līdzās atpazīstamiem vizuālajiem kodiem pastāv arī skaņu kompozīcijas. Katrai reliģijai ir sava sakrālā mūzika, katrai valstij — sava himna un valoda. Ir grūti identificēt, kad cilvēki sāka skaņu apzināties un plānot apzināti, jo dažādās industrijās attīstība ir notikusi nevienmērīgi. Zināms, ka kosmētikas zīmols «Avon» viens no pirmajiem jau 1950. gadā izmantoja audio logotipu savā «Ding–dong, Avon calling!» reklāmas kampaņā. Savukārt termins «skaņu dizainers» pirmo reizi filmas beigu titros izmantots 1979. gadā, kad režisors Frānsiss Fords Kopola piešķīra šādu amata nosaukumu Valteram Mērčam (Walter Murch), veidojot filmu «Apocalypse Now». Mūziku un ziņas bez pavadoša vizuāla materiāla mēs pazīstam jau kopš radio izgudrošanas, bet trokšņu piesārņojumu pilsētvidē — kopš pirmo automašīnu parādīšanās ielās.

Skaņu dizains zīmolvedībā

Latvijas Radio 1 katru rītu pulksten 5.58 izskan Latvijas valsts himna, bet Rīgā uz AB dambja ik diennakti plīvo valsts sarkanbaltsarkanais karogs. Tātad līdzās vizuālajai identitātei — karogam un ģerbonim —  Latvijai vēsturiski ir arī sava skaņu identitāte — himna. Komunikācijas kontekstā skaņu dizains ir pielīdzināms grafikas dizainam. Tas var būt vēl spēcīgāks, ja lietots jēgpilni.

Saskaņā ar ASV Interaktīvās reklāmas biroja «IAB» pētījuma datiem, 2018. gada laikā digitālās audio reklāmas apjoms pieaudzis par 31%, un audio reklāmas industrija ASV tirgū apgrozījusi 1,8 miljardus dolāru. Mēs dzīvojam ļoti tuvu tādai realitātei, kad rakstiskas «Google» meklēšanas vietā sāksim aktīvāk lietot savu balsi, meklējot informāciju ar «Siri», «Alexa» vai «Google Home» palīdzību. To dēvē par brīvroku nākotni, kad skaņa, balss un mūzika digitālajā mārketingā kļūs tikpat nozīmīgas kā grafiskie logotipi, krāsu paletes un video. Attapīgākie zīmoli jau izmanto šo novērojumu un apzinās, ka mūsdienu patērētājam vieglāk ir aizvērt acis, nevis ausis. Tādēļ strauji attīstās audio zīmolvedības risinājumi, līdzās uzņēmuma vizuālajai identitātei izstrādājot arī skaņu identitāti. Pēdējā gada spilgtākie darbi šajā nozarē ir zīmolu «Mastercard» un «Philips» jaunās identitātes.

Savukārt «Nielsen Neuroscience» veiktais pētījums liecina, ka mūsdienās 61% no televīzijas reklāmām neredz, bet dzird, jo, sākoties TV reklāmas pauzei, skatītājs pārslēdz uzmanību uz citu displeju — savu telefonu. Latvijā TV joprojām ir viens no pelnošākajiem mediju pirkšanas kanāliem, un reklāmas vajadzībām jau izsenis tiek pirktas arī sabiedrībā pazīstamu cilvēku balsis. Tomēr reti kurš zīmols ir apzināti veidojis savu skaņu tā, lai audio reklāma ilgtermiņā nestu vēlamo rezultātu. Tuvākajos gados arī Latvijā noteikti dzirdēsim par gadījumiem, kad mārketinga budžets nevis pavirši tērēts audio logotipos bez stila vadlīnijām un nejauši atlasītas mūzikas sinhronizācijas tiesībām, bet gan veidojot pilnvērtīgas skaņu identitātes un audio zīmolvedības stratēģijas ar rūpīgi izstrādātām skaņas stila vadlīnijām centralizētā zīmola grāmatā.

Lai arī audio zīmolvedība sāk izklausīties valdzinoša, šādu investīciju ir vērts apsvērt tikai tādiem uzņēmumiem, kuriem ir pietiekami daudz saskarsmes punktu starp zīmolu un patērētāju, ir atvēlēts budžets arī pavadošajiem zīmolvedības procesiem pēc skaņu dizainera pakalpojuma iegādes un ir apņēmība audio identitāti konsekventi iedzīvināt visos tagadnes un nākotnes saskarsmes punktos.

Dažas idejas un piemēri:

• biroju, tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru mūzikas foni, kurus veidojis nevis kāds darbinieks pēc savas gaumes, bet gan profesionālis, izvērtējot dziesmu saraksta atbilstību zīmola skaņu stilam un mērķauditorijai;
• klientu servisa gaidīšanas režīma skaņa telefona zvanā;
• pašapkalpošanās kasu balss asistenti lielveikalos. Latvijas «Maxima» ir visai neveiksmīgs piemērs — kasu skaņu celiņš sagatavots, nedomājot par lietotāja pieredzi — ik reizi, kad pircējs noskenē jaunu preci, viņš atkārtoti dzird vienu un to pašu instrukciju:

Audio — autora personīgais arhīvs

• parasti audio logotipus esam pieraduši dzirdēt reklāmas klipa beigās, bet, iespējams, efektīvāk būtu tos likt sākumā kā zīmolu identificējošu ievadu sekojošajam saturam;
• tekstuāliem jaunumu ierakstiem mājaslapās veidot arī klausāmās versijas. Mūsdienu mobilajā ērā gandrīz katram ir savs mīļākais podkāsts un aizvien mazāka vēlme lasīt blogus telefona displejā;
• skaņa bieži vien piemīt arī pašam produktam, un to var plānot kā būtisku kopējās pieredzes daļu. Piemēram, «Coca Cola» audio zīmolvedība darbojas arī brīdī, kad tiek atkorķēta kolas pudele un sāk čaukstēt burbuļi;
• operētājsistēmām un mobilajām lietotnēm ir atpazīstamas ieslēgšanas skaņas, paziņojumu signāli un lietotāja darbības pavadoši skaņu efekti.

Audio zīmolvedībā ir jāatceras, ka ar skaņu jābūt uzmanīgiem tās patēriņa apjomā, jo, tāpat kā citus stimulantus, to var viegli pārdozēt. Pamēģiniet par savu modinātāja signālu uzlikt savu mīļāko dziesmu — septiņi rīti, un jūs šo dziesmu vairs negribēsiet ne dzirdēt! Pie šiem riskiem nav vainīga pati skaņa. Par to atbildīgi skaņu dizaineri, kuriem jādomā, lai skaņas būtu cilvēkcentrētas, jāplāno lietotāja pieredze, jāpēta vide un jādefinē sasniedzamie mērķi. Atbildība ir jānes arī mediju plānotājiem — izsverot, kur skanēs, cik daudz skanēs, atrodot līdzsvaru starp skaņas atkārtošanos pietiekami bieži, lai tā kļūtu atpazīstama, un kaitinoši biežu atkārtošanos.

Video skaņu dizains

Kino, iespējams, ir saprotamākais skaņu dizaina žanrs, jo filmas ir redzējuši visi. Skaņa palīdz noticēt uzburtajai realitātei un varoņu emocijām, bet paradoksāli ir tas, ka labākie kino mūzikas celiņi ir tie, kurus nedzird. Tie ir tik izcili modulēti, ka organiski papildina stāstu, iekļaujas kadrā un izceļ emocijas, nevis konfliktē ar kinematogrāfiju. Kino, teātra un datorspēļu skaņu dizainu iedala divās daļās:

1. Diegētiskais skaņu dizains — kadrā redzamo darbību skaņu imitēšana:

• aktieru dialogi,
• soļu skaņas,
• laikapstākļu efekti,
• priekšmetu radītas skaņas.

2. Nediegētiskais skaņu dizains — jaunu skaņu elementu kombināciju radīšana:

• stāstītāja balss,
• pavadošā mūzika,
• skaņu efekti dramatisku kāpinājumu brīžos.

Vēl spilgtāk pārbaudīt kāda stāsta reālismu var datorspēlēs un virtuālās realitātes simulācijās — šajos video formātos ikviens var nešaubīgi pieredzēt, cik būtiska ir skaņas klātbūtne. Pamēģiniet just līdzi datorspēlei, kurā ieročiem, eksplozijām vai automašīnu motoriem nav skaņas! Virtuālajā realitātē svarīga ir arī ambisonika jeb trīsdimensionālā skaņa, kad, mainot redzes leņķi, pietuvojoties vai attālinoties kādam skaņas avotam, mainās arī skatītāja dzirdes pieredze.

Skaņas pieredze pilsētvidē

Lai pilsētu varētu pilnvērtīgi lietot, līdzās arhitektūrai un satiksmes plānošanai ir jāplāno arī skaņu dizaina sistēmas, kuras sevī iekļauj audio semantikas un lietotāja pieredzes prototipēšanu. Audio semantika pilsētas iedzīvotājiem un viesiem palīdz orientēties, veicina drošību un informē par vides kontekstu 360 grādu laukumā, ko pilnvērtīgi nevar nodrošināt paļaušanās tikai uz redzes maņu.

Dažas idejas un piemēri:

• Rīgas sabiedriskā transporta e–talona validācijām ir izdevies piemērots dizains, jo skaidri var atpazīt veiksmīgas vai neveiksmīgas brauciena reģistrēšanas signālus. Kopējā transporta skaniskajā ainavā tie nepazūd, bet arī nekaitina ar kontrastu:

Audio — autora personīgais arhīvs

• skaņu kompozīcijas liftos, tualetēs, ģērbtuvēs — bieži vien par pašsaprotamām uztvertās telpās, aizmirstot, ka šīs vides var veidot spilgtu priekšstatu. Piemēram, Helsinku lidostas tualetes telpas izklausās pēc lietus meža ar vīterojošiem putniem, kas ievērojami uzlabo ierasti nepatīkamo pieredzi šādās publiskajās labierīcībās:

Audio — autora personīgais arhīvs

• Igaunijā luksoforos iebūvēta ļoti spalga skaņa. Krustojumos, kur izvietoti vairāki luksofori, gaidot zaļo gaismo un dzirdot vairākus signālus reizē, sažņaudzas viss ķermenis — līdzīgi kā tad, kad garām pabrauc ātrās palīdzības mašīna ar ieslēgtu sirēnu;
• Elektroauto ir kļuvuši tik klusi, ka daudzviet Eiropā jau ir pieņemti noteikumi, ka tiem jāpievieno imitēta motora skaņa, citādi pilsētvidē šādi auto ir bīstami gājējiem. Kopš Rīgā parādījušies pirmie koplietošanas elektroskrejriteņu servisi, sabiedrībā izplatījies viedoklis, ka tie ir drauds satiksmei. Tam ir pamats — tie ir klusi un salīdzinoši ātri, un daudzos no tiem nav iebūvēta pat primitīva zvaniņa funkcija, lai, braucot pa ietvi, brīdinātu gājējus.

Skaņas ekoloģiskā domāšana

Klusums mūsdienās ir kļuvis par privilēģiju, kas pieejama tikai savrupiem vai bagātiem cilvēkiem. Strauji palielinās trokšņu necaurlaidīgu logu un skaņu slāpējošu austiņu pieprasījums. Tādēļ līdzās atbilstošas skaņas radīšanai ir jādomā arī par to, kur skaņu var atļauties neradīt. Dizaina domāšanu var izmantot arī skaņu ainavu saglabāšanā un veidošanā.

Skaņu ainavas iedala trīs kategorijās:

1. ģeofonija — nebioloģiskas skaņas, piemēram, zāles čabēšana, pērkons, lietus,

2. biofonija — dzīvnieku trokšņi kādā neskartā apvidū, sirdspuksti, elpošana,

3. antrofonija — cilvēka radītas skaņas, piemēram, runāšana, soļi, aplausi, kā arī elektromehāniskas skaņas, piemēram, lidmašīna, blenderis, zāles pļāvējs.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, skaņas līmenis, kas mazāks par 70 decibeliem (dB), nav kaitīgs dzīviem organismiem, neatkarīgi no tā, cik ilga vai konsekventa ir tā iedarbība. Tomēr pastāvīgs troksnis, kas pārsniedz 85 dB ilgāk par 8 līdz 10 stundām, var būt bīstams. Tādēļ pilsētām, birojiem un reģioniem vajadzētu plānot klusuma ekoloģijas zonas, kur atgūties no skaņas piesārņojuma.

Daži virzieni iedvesmai:

• pilsētvidi mērķtiecīgi veidot tā, lai ierobežotu trokšņa piesārņojumu. Piemēram, dzīvojamo ēku projektā «Mežaparka rezidences» izbūvēts 6 metrus augsts skaņu valnis, lai neitralizētu Austrumu maģistrāles jeb Gustava Zemgala gatves radīto troksni;
• uzņēmumu birojos veidot klusuma / meditāciju telpas darbiniekiem. Piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāvā ir izveidota Klusuma un meditācijas istaba, bet ironiskā kārtā tajā dominē ventilatora skaņa;
• slimnīcām vajadzētu būt relaksējošākajām vietām pilsētā, lai pacientiem samazinātu trauksmes līmeni un lai būtu iespējams miegam veltīt nepieciešamo laiku. Bet realitātē slimnīcas ir visai skaļa vide — darbinieku sarunas un medicīnisko iekārtu signāli ir vieni no vadošajiem antrofonijas trokšņa avotiem. Lai šo situāciju labotu, Vašingtonā tapis projekts «Sen Sound», kura mērķis ir izstrādāt pilnīgi jaunu slimnīcu skaņas pieredzes dizainu;
• novadiem un mazpilsētām vajadzētu atbildīgāk novērtēt savus ezerus, mežus un pļavas un rūpēties par to autentisko biofonijas un ģeofonijas saglabāšanu. To ir iespējams izmantot arī tūrisma mārketingā, pamudinot ceļotājus Latvijas reģionu ainavas ne tikai apskatīt, bet arī sadzirdēt.

Audio — Gordon Hempton

Skaņu dizaina nākotne

Cilvēks ir multimaņu būtne, un to noder atcerēties, kad diskutējam par cilvēkcentrētu dizainu. Skaņa ir neredzama, tādēļ var šķist pārāk abstrakta un nenozīmīga. Aizdomāties vērts ir novērojums, ka gandrīz visiem ir mīļākā krāsa, bet reti kuram ir mīļākā mūzikas nots, un tai pašā laikā — teju visiem ir mīļākā dziesma, bet reti kuram ir mīļākā glezna. Mūsdienās ar dizaina domāšanas palīdzību konstruējam vizuāli orientētu realitāti, kamēr, iespējams, būtiskāko maņu atstājam novārtā un par realitātes pieredzi nedomājam holistiski.

Vairāki Latvijas Skaņu dizaineru asociācijas LSDC biedri jau gandrīz desmit gadu strādā ar kino, teātri un reklāmām, un ir novērojuši, ka pieprasījums pēc skaņas dizaina sāk pieaugt. Izveidojušās jaunas skaņu ierakstu studijas, kļūst arvien vairāk neatkarīgu profesionāļu. Arī Latvijā ir notikuši pirmie mēģinājumi veidot skaņu dizainu virtuālās realitātes projektiem, izstrādāt audio zīmolvedības stratēģijas un skaņas stila grāmatas, veidot skaņu datorspēlēm, mobilajām lietotnēm un piedalīties diskusijās par trokšņu piesārņojumu pilsētvidē. Pamazām, bet pārliecinoši sāk mainīties biznesa kultūra — pirms likt kaut kam skanēt, klienti sāk ar mērķa definēšanu un arvien retāk skaņu atstāj kā pēdējo lietu projektā. Starp aktīvākajiem uzņēmējiem skaņu dizaina nozarē valda optimistisks skats uz nākotni, jo veidojas potenciāls rasties jaunām darba vietām, eksportēt Latvijas skaņu dizaineru darba stundas uz rietumu tirgiem, kā arī pielīdzināt skaņu dizaina vērtību grafikas un web dizaina pakalpojumiem — nozarēm, kas pirms kāda laika nogājušas līdzīgu evolūcijas ceļu. Varam atcerēties, kā grafikas dizaineri rakstīja blogus un, konkurentiem sadarbojoties, aizsāka kustības, lai izglītotu klientus un sabiedrību par grafikas dizaina nozīmi, kopīgi veidojot tirgu, kurā profesionāli strādāt. Web dizains no māksliniecisku izpausmju formas ir izaudzis tiktāl, ka viena profesija ir plānot pogu lietojamību, bet cita — šīs pogas zīmēt. Skaņu dizainam var paredzēt līdzīgu nākotni, industrijas fokusam virzoties no tā, cik skaisti kaut kas skan, uz to, kā skaņa iedarbojas uz tās lietotāju.