Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) arī šogad turpina lekciju ciklu «Klasiskās vērtības», kura fokusā šoreiz būs 19. un 20. gadsimta mija — laiks, kad tika likti pamati latviešu dizaina un profesionālās amatniecības attīstībai, izglītībai un mākslas vēstures pētniecībai.
DMDM cikls «Klasiskās vērtības» veidots ar domu aktualizēt Latvijas lietišķās mākslas dārgumus, popularizēt tos un iepazīstināt auditoriju ar ievērojamāko mākslinieku dzīvi un daiļradi. Stāstījumu tēmas izvēlētas ar mērķi sasaistīt vēsturiskās un mūsdienu mākslas un dizaina attīstības tendences, akcentējot klasisko vērtību nozīmi kultūras vidē Latvijā un pasaulē. Visas lekcijas papildina plašs vizuālais materiāls.
2019. gada pirmā lekcija februārī jau ir aizvadīta. Tajā mākslas vēsturniece Baiba Vanaga iepazīstināja ar erudītā latviešu mākslas vēsturnieka, mākslinieka un pedagoga Jāņa Siliņa (1896–1991) radošā darba izvērtējumu dažādos dzīves posmos dzimtenē un trimdā — Latvijā, Vācijā un Amerikā. Taču mākslas un dizaina vēstures entuziasti un citi interesenti aicināti apmeklēt vēl sešas interesantas lekcijas, kas dalītas divās sesijās un notiks šī gada pavasarī un rudens–ziemas sezonā.
6. martā
Mākslas vēsturniece Baiba Vanaga uzstāsies ar lekciju «Amatieres vai celmlauzes? Latvijas pirmās lietišķās mākslas pārstāves 20. gadsimta sākumā». Tas būs stāsts par tālaika sieviešu iespējām apgūt specializētās zināšanas, par spilgtākajām dāmām, kuras darbojās lietišķās mākslas jomā un kuru biogrāfiju noskaidrošanai pētīti arhīvu dokumenti Rīgā, Berlīnē, Sanktpēterburgā un citur. 19. gadsimtā profesionālās mākslas izglītības pieejamība Latvijas sievietēm bija apgrūtināta, un situācija šajā ziņā būtiski neatšķīrās no pārējās Eiropas. Mākslā ieinteresētajām dāmām dažādas mākslas amatniecības skolas un studijas nereti kļuva par pirmo soli izglītošanās ceļā, un blakus tēlotājmākslai daudzas 19.–20. gadsimta mijas mākslinieces nodarbojās ar lietišķo mākslu, tostarp gobelēnu aušanu, juvelierizstrādājumu darināšanu, porcelāna apgleznošanu. Lektore Baiba Vanaga ir mākslas vēstures doktore un šobrīd raksta monogrāfiju par Latvijas māksliniecēm 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.
24. aprīlī
DMDM Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja Dace Ļaviņa aicinās uz lekciju «Porcelāna apgleznošanas darbnīca «Baltars» (1924–1930). Faktiskais materiāls». Apmeklētāji uzzinās, kā izskatās leģendārās pirmās kolektīvās Latvijas mākslas porcelāna ražotnes vēsture faktos un skaitļos. Šoreiz uzmanība tiks vērsta uz darbnīcas radošo aktivitāšu noslēguma posmu, iepazīstinot ar iepriekš nepublicētu materiālu par tās darbību pēc 1928. gada, kas nepamatoti tiek uzskatīts par darbnīcas slēgšanas gadu. Stāstījumā tiks izmantots vizuālais materiāls no izstādes Kārlstadē (Zviedrijā) un Francijas Nacionālā keramikas muzeja Sevrā kolekcijas. Tāpat vakara gaitā tiks aplūkots Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un Sigismunda Vidberga devums grafikas dizaina izveidē Latvijā, kas turpina iedvesmot mūsdienu autorus.
18. septembrī
Cikla «Klasiskās vērtības» rudens sesiju atklās mākslas zinātniece Marta Šuste ar ieskatu Lielbritānijas keramikas un porcelāna vēsturē «Anglijas keramikas un porcelāna vēsture un saskarsmes punkti ar Latviju 19. un 20. gadsimta mijā». Anglijas keramikas specifiku iezīmē daži atšķirīgi materiāli, kas ietekmējuši keramikas un porcelāna ražošanas attīstību arī citviet. Pētniece sniegs ievērojamā keramikas industrijas centra Stokā pie Trentas raksturojumu, runās par keramikas materiālu dažādību, kā arī detalizētāk apskatīs šī reģiona sadarbību ar Latvijas porcelāna uzņēmumu «Jaksch&Co» 19. un 20. gadsimta mijā.
10. oktobrī
Porcelāna jeb «baltā zelta» vēsture ir interesanta un aizraujošu notikumu pilna. Izsmalcināti izstrādājumi greznoja valdnieku un augstmaņu galdus, par tiem maksāja zeltā, tos pasniedza kā diplomātiskas dāvanas, kolekcionēja, atdarināja un viltoja. Gadsimtu gaitā porcelāna priekšmeti kļuva pieejami ikvienam un atspoguļoja dažādas sadzīves norises un ikdienas vajadzības. Mākslas muzeja «Rīgas Birža» Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe stāstīs par Krievijas porcelāna fabrikām, to izstrādājumiem un ietekmēm laikposmā no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Latvijas porcelāna vēstures izpētei šī tēma ir svarīga, jo ļauj izprast latviešu mākslinieku, Štiglica mākslas skolas studentu profesionālo darbību 20. gadsimta sākumā Ķeizariskajā porcelāna rūpnīcā Sanktpēterburgā un citās ar dizainu saistītās jomās.
6. novembrī
Par tēmu «Lekorbizjē — modernisms vispārākajā pakāpē» DMDM uzstāsies dizaina un arhitektūras kritiķe Kristīne Budže, veltot savu lekciju slavenā šveiciešu izcelsmes franču arhitekta, domātāja un mākslinieka Lekorbizjē (Le Corbusier, 1887–1965) daiļradei, kas tikusi gan dievināta, gan nīsta, apstrīdēta un respektēta. Meistara ietekme sniedzas arī līdz Latvijai. Viņa uzskati par laikmetīgu arhitektūru, pilsētplānošanu, estētiku un mēbeļu dizainu joprojām ir aktuāli, lai gan daudz kam «post factum» varētu iebilst.
4. decembrī
Cikla noslēgumā DMDM viesosies restaurators Aigars Pilenieks, kurš klausītājus iepazīstinās ar maz zināmu, bet nozīmīgu personību 20. gadsimta pirmās puses interjera dizainā — daiļamatnieku un valstsvīru Paulu Rūdolfu Rubi (1879–1970) un viņa radošo dzīvi. Pēc Rubja skicēm izgatavotas mēbeles Valsts prezidenta pilī, Ministru kabinetā, tiesu zālēs, vairākiem rakstniekiem, ārstiem un privātpersonām. Viens no viņa jaunieviesumiem savulaik bija darbnīcu ierīkošana cietumos, kas ļāva ieslodzītajiem attīstīt aroda prasmes. Lekcijā tiks apskatīta daļa no Paula Rūdolfa Rubja līdz mūsdienām saglabātā mantojuma, īpašu uzmanību pievēršot mēbelēm un to izgatavošanas specifikai kontekstā ar atsevišķu priekšmetu restaurāciju.
Visas lekcijas latviešu valodā norisināsies plkst. 17.30, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10, Rīgā. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni 67830917 vai 67222235 vai, rakstot e–pasta vēstuli DMDM izglītības programmu kuratorei Agritai Porei. Lekciju ietvaros apmeklētājiem būs iespēja apskatīt muzeja pastāvīgās ekspozīcijas.
Viedokļi