Dizaina studijas Pratt Institute. 1. daļa

Pagājušā gada decembrī pabeidzu mācības Pratt Institute Graduate Communications Design (GradComD), iepakojuma dizaina maģistra programmā. Vēl pirms skolas pabeigšanas tiku dizaineres amatā «Landor Associates» Ņujorkas birojā, iepakojuma dizaina nodaļā. Tāpat arī studiju laikā iesāku asistēt profesoriem lekcijās, lai arvien vairāk attīstītu savu jaunatklāto kaislību — dizaina izglītību. Tas šobrīd ir mans ilgtermiņa mērķis, īpaši pēc atgriešanās Latvijā nākamā gada janvārī.

Plāns

Atceroties to, kā man pašai sākumā šis plāniņš izskatījās no malas, domāju, daudziem varētu interesēt, kā to dabūt gatavu. Lai gan mācību maksa ir milzīga, tas nav tik neiespējami, kā varētu likties. Ticība un neatlaidība ir divi lielākie ieroči. Neatlaidība šajā gadījumā nozīmē arī daudz darba, rakstot esejas un e–pastus, pildot veidlapas. Nav jābūt bagātu vecāku bērnam ar milzu mantojumu, jo ir daudz dažādu fondu un iespēju, kā mācības nodrošināt finansiāli. Vislielākais palīgs, ko nevaru nepieminēt, bija Baltic American Freedom Foundation, kas atbalsta ne tikai studentus, bet arī sponsorē iespēju doties praksē kādā no savas sfēras uzņēmumiem ASV.

Augstākās izglītības meklējumi ārzemēs katram ir nedaudz atšķirīgi. Man bija svarīgi mācīties maģistra līmenī, taču tajā pašā laikā negribēju nodoties tikai pētniecībai, kā tas lielākoties ir maģistra programmās Eiropā. Likās, ka ir vēl tik daudz, ko mācīties, tāpēc Amerikas sistēma ar 2,5 gadu plānu bija īstā vieta.

Pieteicos tikai Pratt Institute, jo tajā brīdī bija izkristalizējusies mana interese par iepakojuma dizainu, un šī bija vienīgā skola, kur to māca maģistra līmenī. Tas, ka Pratt ir Ņujorkā, protams, bija liels bonuss. Ņujorkā nekad neesmu bijusi kā tūrists un tā, manuprāt, ir pavisam cita pieredze. Vairums, te atbraucot uz dažām dienām, rauc degunus — tik daudz cilvēku, atkritumu, trokšņu. Bet man šī ir daudzveidības galvaspilsēta un neizsmeļama iedvesma. Šķiet, ka biežāk kā citur šeit var sastapt izcilniekus visās jomās. Vakara lekcija ar Polu Šeru (Paula Scher), nedēļu gara darbnīca ar Massimo Viņelli (Massimo Vignelli), semestris ar Toniju Di Spiņu (Tony Di Spigna) — esot Ņujorkā, ārpusskolas aktivitātēm ir gandrīz tikpat liela nozīme kā pašai izglītībai. Uz katra stūra ir iespēja mācīties un uzņemt jaunus iespaidus.

Pirmais semestris

Pašā sākumā es vēl nenojautu, ka turpmākie divarpus gadi būs intensīvākie, kādi līdz šim piedzīvoti. Visprecīzākā ilustrācija ir tas, ka, visu semestri smagi strādājot, tik un tā pirms semestra skates negulēju 60 stundas jeb 2,5 diennaktis no vietas. Tagad grūti aptvert, kā tas ir iespējams, taču toreiz adrenalīns darīja savu. Studentu un pasniedzēju dedzīgo attieksmi pamanīju jau pašā sākumā. Katru nedēļu bija jāpavada ap 15–20 stundu pie viena mācību priekšmeta mājas darbiem. Latvijā skola vienmēr bija otršķirīga, pirmajā vietā darbs. Visu varēja saraut pēdējā nedēļā pirms skatēm.

Bakalaura dizaina studijas Amerikā ir domātas tam, lai iemācītos, ko un kā darīt, bet maģistrs — lai saprastu, kāpēc. Tas ir laiks, kad nodoties individuālai un kritiskai domāšanai; iemācītos noteikumus un tad — kā tos lauzt; nostiprinātu teorijas un prakses attiecības; izprastu un meklētu veidus, kā dizains var spēlēt lielāku lomu sabiedrībā, ne tikai kā ierocis komerciāliem nolūkiem. Neuzņemos pelt Latvijas izglītību, jo tiešām nebiju uzcītīgākais students līdz pat pēdējam mācību gadam, taču šeit jutu, ka jau pirmais semestris atklāja dizaina teorijas un principu okeānu, ko iepriekš nebiju aptvērusi. Šķita, ka 3 mēnešos iemācījos vairāk kā visos gados iepriekš.

Pirmā tipografikas lekcija atstāja iespaidu, kas joprojām kalpo par vadlīniju. «Observe and absorb» — kļūsti par labu novērotāju un analītiķi. Ko tu pamani, kāpēc tu to pamani, vai tieši otrādi — nepamani? Kas tevi uzrunā un kāpēc? Uzdod jautājumus, apšaubi un apstiprini. Pamani detaļas un vizuālās attiecības apkārt esošajā vidē, dizainā, dabā. Tad uzņem novēroto. Mācies un ļauj, lai tas ietekmē tevi un tavu darba procesu. Šis vienkāršais princips dod iespēju kļūt par pavisam cita līmeņa speciālistu. Analītisks prāts dod spēju izvērtēt, ko un kāpēc pats dari, kāpēc kāds konkrēts elements dizainā strādā vai ir lieks. Šāda sīka izmaiņa domāšanā veido katra ikdienu un apstiprina ideju, ka būt dizainerim ir dzīvesveids, nevis tikai profesija.

Vēsture visam pamatā

Visu izvērtējot un apšaubot, pavisam dabiski rodas interese par to, kas bijis pirms tam. Mācības Pratt man atvēra pavisam citu skatu uz vēstures nozīmi. Lai gan dizaina vēsture kā priekšmets nebija nekas jauns, šeit jutu uzsvaru uz dizaina priekšgājēju paveikto arī visās citās nodarbībās. Tas vairs nebija atsevišķs priekšmets, kuru «būtu labi zināt», bet gan nozīmīga bāze, kur smelties zināšanas un iedvesmu. Papildu entuziasmu šeit rada arī tas, ka daudzi no dizaineriem, par kuriem lasām vēstures grāmatās, tepat Ņujorkā ir sastopami lekcijās vai pasākumos.

Arī strādājot «Landor», vēsture bieži vien ir pirmais, kur meklējam koncepta sakni. Ja zīmols radies konkrētā laikā un vietā, pārbaudām, kas vēl šajā pašā laikā noticis, kādas leģendas ar to saistītas, kāda vizuālā estētika saistās ar šo laika periodu. Zīmolu vēsturē bieži vien ir atrodamas uzņēmuma pamatvērtības, kas gadu gaitā zudušas no redzesloka. Tas gan nenozīmē, ka visi produkti beigās izskatās «vintage». Lielākā māksla ir smelties vēsturē, bet vienmēr radīt unikālu rezultātu, kas ir mūsdienīgs un moderns.

Teorija kā atskaites sistēma

Viena no būtiskākajām lietām, ko iemācījos, ir par teorijas nozīmi dizainā. Konkrēta vērtību sistēma un atskaites punkti, pēc kuriem visu izvērtēt; specifiska valoda, kas dod spēju izteikties un pamatot padarīto. No malas varētu šķist, ka ielikt dizainu teorijas rāmī ir visai absurda doma. Kā — vai tad dizains netiek radīts «pēc sajūtas»? Labs dizains rada emocijas tā skatītājā, taču pašam dizainerim līdz tam jānonāk, racionālu iemeslu vadītam. Pieredzējušam profesionālim šie racionālie iemesli nāk intuitīvi, taču tie balstās zināšanu bāzē. Te arī rodas atšķirība starp subjektīvu un objektīvu viedokli. Studiju laikā «man patīk» bija tikpat kā aizliegtā frāze. Visiem bija skaidrs, ka tas neko nenozīmē, ja teikums netiek turpināts ar pamatotu kritiku, kas balstīta konkrētos dizaina principos.

Pirmajā mācību semestrī sākām ar dizaina ābeci. Telpa, līnija, forma, krāsa un tās vērtība, tekstūra ir vizuālie darba rīki. Taču hierarhija, balanss, kontrasts, simetrija / asimetrija, kustība, ritms, izmērs, «saspīlējums» (tension) un uzsvars ir sistēmas, kas šos «rīkus» organizē dizainā. Šie dizaina pamatprincipi, ielikti vārdos, palīdz ne tikai pašam autoram, strādājot pie darba, bet arī paskaidrojot radīto kolēģiem un vēlāk arī klientam. Arī kritizējot vienam otra darbus, ir daudz vieglāk strādāt ar jau izveidotu, visiem zināmu terminu krājumu. Te arī rodas jautājums plašākai diskusijai par latviešu valodas attīstību un to, vai tajā ir vieta specifiskiem dizaina terminiem. Domāju, ka tas ir būtiski ne tikai jau praktizējošiem dizaineriem, bet vēl jo vairāk sekmīgai dizaina izglītības attīstībai. «Kerning» ir daudz kodolīgāks veids, kā pateikt «atstarpe starp diviem burtiem vārdā», un tas ir tikai viens no neskaitāmiem piemēriem.