Politisko partiju aptauja par radošajām industrijām

Arno Marnics, Latvijas Reģionu Apvienība:

«Latvijā radošo industriju jēdziens joprojām netiek uztverts viennozīmīgi. Tādēļ atbilde būs paplašināta, lai gadījumā, ja uztveram to atšķirīgi, būtu pēc iespējas skaidrāka mūsu pozīcija.

1. No savas puses puses radošās industrijas uztveram kā tās, kuras ir spējīgas būt par pilnvērtīgām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, mode, reklāma, arhitektūra utt., kā arī izdevējdarbība, mūzikas ieraksti, radio un televīzija. Visas tās, ko Deivids Trosbijs savulaik ir definējis kā ar kultūru saistītās un paplašinātas nozīmes kultūras industrijas. Saistībā ar šīm ir nepieciešama spēcīga uz profesionālo darbību vērsta izglītība, kas spēj stiprināt gan tautsaimniecību modernajā pasaulē, gan veicināt Latvijas zīmola atpazīstamību. Šim nolūkam, mūsuprāt, ir nepieciešama starpresoru sadarbība, kurā būtiska loma būtu Latvijas Institūtam ar tam pieejamajiem Ārlietu ministrijas resursiem, ar domu — veicināt kultūras eksportu. Uz šiem uzņēmējiem noteikti būtisku iespaidu atstātu mūsu centieni palielināt neapliekamo minimumu un atjaunot MUN 9% līmenī.

2. Savukārt tās, kuras ir saistītas ar kultūras kodolu un tam pietuvinātas — teātris, literatūra, kino, muzeji, fotogrāfija utt., ir atbalstāmas, lai nodrošinātu a) ilgtspēju un nepārtrauktību, b) kultūras pieejamību. Šeit kā būtisku redzam darbu ar Radošās personas un organizāciju likumu, izmaiņas IIN likumā, LKKF (pieņemam, ka domāts Valsts Kultūrkapitāla fonds — FOLD) finansējuma modeļa izmaiņas un, protams, arī augstākās izglītības virzība uz profesionālo izglītību. Svarīgs moments ir ziedojumu un sponsorēšanas likumdošanas sakārtošana.»

Evita Zālīte–Grosa, Jaunā konservatīvā partija:

«Latvija ir valsts, kas nav bagāta ar naftu vai kādiem citiem derīgajiem izrakteņiem, un mūsu lielākais resurss ir tieši cilvēki un to radošās spējas. Pašlaik Latvija ir liela izaicinājuma priekšā — līdz šim mēs pasaulē bijām pazīstama kā lētā darbaspēka valsts. Pašlaik mums ir jāspēj radīt izrāviens un jāspēj sevi pierādīt tieši ar precēm un produktiem ar augstu pievienoto vērtību. Lai šādas preces un pakalpojumus radītu, vislielākā nozīme ir tieši radošajām industrijām. JKP uzskata, ka valstij būtu jārada atbalstoša vide uzņēmējdarbībai, un tieši uzņēmējiem būtu jāsadarbojas ar radošajām industrijām, jo tieši tā visbiežāk rodas labākās idejas un risinājumi. Mēs atbalstīsim uzņēmējdarbību un jaunuzņēmumu veidošanos, un tas būs mūsu galvenais ieguldījums radošās industrijas attīstīšanai Latvijā.»

Iveta Benhena–Bēkena, Politiskā partija «KPV LV»:

«Atbilde būtu iedalāma un skatāma no vairākiem aspektiem, ņemot vērā, ka ir īstermiņa risinājumi, kas cīnās ar sekām, un ilgtermiņa risinājumi, kas cīnās ar cēloņiem un nāk par labu visai sabiedrībai.

Ja runājam par īstermiņa risinājumiem, tad uzskatām, ka ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par mikrouzņēmuma nodokļa likmes atgriešanu uz sākotnējo likmi 9%. Tāpat būtu nepieciešams papildināt normatīvos aktus ar nosacījumiem, kas veicinātu šī statusa izmantošanu tieši radošajā industrijā, jo šie uzņēmēji, kas spēj radīt un piedāvāt savas prasmes, ir visvērtīgākie ekonomikas izaugsmei!

Mūsu partija iestājas par vietējo mazo un vidējo uzņēmumu interesēm, tāpēc vēlamies radīt vidi, kurā būtu maksimāli viegli nodarboties ar uzņēmējdarbību. Mēs uzskatām, ka valsts un tās iestādēs strādājošajiem būtu jāsniedz informatīvs atbalsts, kas veicinātu iedzīvotājus uzņemties atbildību un mēģināt realizēt savas idejas uzņēmējdarbībā!

Ilgtermiņa risinājumi ir izglītības satura un mācību veida modifikācija atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām un savstarpējās cieņas veicināšana, kas neslāpētu indivīda radošumu un uzņēmējam tik svarīgo spēju uzdot jautājumus: «Kā labāk? Kāpēc? Vai ir iespējams izdarīt citādāk?».

Tāpat uzskatām, ka šobrīd nenotiek pilnvērtīgs dialogs starp ekspertiem, politiķiem un sabiedrību vai, precīzāk, netiek iesaistīta tā sabiedrības daļa, kuru lemjamie jautājumi skar tieši. Mūsu mērķis ir mainīt šos uzstādījumus un veicināt sabiedrību, kura ir ieinteresēta piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs un izteikt konstruktīvu kritiku!»

Pašreizējā kultūras ministre Dace Melbārde, Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»–«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»:

«Nacionālā apvienība redz Latviju kā kultūras lielvalsti, kur ļoti būtisku lomu ieņem arī radošās industrijas. Latvijā ir radītas daudzas radošas idejas un risinājumi, kas pēdējos gados saņēmušas daudzus apbalvojumus. Sasniegumi Londonas dizaina biennālē ir tikai vēl viens pierādījums tam, ka Latvija var!

Piecu gadu laikā esam strādājuši, lai piesaistītu finansējumu un atbalstītu radošo industriju attīstību Latvijā. Ir izveidots Radošo industriju inkubators sadarbībā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA). Tā darbības nodrošināšanai esam piesaistījuši ERAF līdzekļus 6 miljonu eiro apmērā. Inkubācijā uzņemti 29 komersanti, pirmsinkubācijā — 47 komandas. Tāpat Ministru kabinetā ir apstiprināta stratēģija un piesaistīts ES fondu finansējums 5 miljonu apjomā Starpdisciplināra izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra «TabFab» izveidei un Prototipēšanas darbnīcas «Riga Makerspace» izveidei Miera ielas radošajā kvartālā. Tabakas fabrikas attīstībai atbalsts piesaistīts arī no Dānijas valdības. Kopš 2014. gada kultūrizglītībā tiek īstenota radošo industriju izglītības programma «RaPaPro», kas nodrošina audzēkņu saikni ar darba tirgu.

Iesāktais ir jāturpina — Latvijas radošo industriju atbalstam izveidosim mūsdienīgu prototipēšanas laboratoriju un turpināsim attīstīt radošo kvartālu Miera ielā, Tabakas fabrikā, kā vietu mākslas, izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības mijiedarbībai, kas rada priekšnoteikumus radošai partnerībai un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai!»

Kaspars Vanags, «Progresīvie»:

««Progresīvie» savā partijas programmā iestājas par inovācijām Latvijas ekonomikā. Cita starpā, tas nozīmē arī uzsvaru uz nozarēm, kurām raksturīgs pamatīgs zināšanu ieguldījums, augsts pievienotās vērtības līmenis, kā arī ilgtspējības un godīguma principu ievērošana attiecībā pret dabas resursiem un sociālo vidi. Radošajām industrijām var būt nozīmīga loma viedā ekonomiskajā izaugsmē, ja vien vērā tiek ņemta starptautiskajā praksē apzinātā kritika par nelabvēlīgas ģentrifikācijas piemēriem un patērnieciskuma vairošanas riskiem. Lai Latvijā būtu spēcīgas radošās industrijas, pirmkārt, nepieciešama modernizēta profesionālā kultūrizglītība. Otrkārt, nozares infrastruktūrai sniegtais valsts atbalsts jāmodelē kā ieguldījums sabiedrībā ar kritiskās domāšanas prasmēm, sociālo atbildību un zaļu dzīvesveidu. Treškārt, caur dažādām deleģējuma formām un mērķfinansējumu izglītības iestādēm, NVO sektoram un radošo industriju uzņēmumiem, atbalsts primāri būtu vēršams uz jauno tehnoloģiju apguvi/ieviešanu un starpnozaru kompetences vairošanu.

Manuprāt, Latvijas kultūrpolitikā pēdējā desmitgadē ir zudis veselīgs samērīgums starp valsts sniegto atbalstu tā dēvētajai nemateriālā kultūras mantojuma «attīstīšanai» tautas mākslas veidolā un pārējām kultūras, mākslas un to izglītības jomām, it īpaši šo jomu profesionālajam segmentam. Uzskatāmi to demonstrē fakts, ka profesionālās kultūrizglītības politikas īstenošanu uzticēts koordinēt Latvijas Nacionālajam kultūras centram, kura pārējās kompetences galvenokārt saistītas ar tautiskuma apziņas kopšanu un demonstrēšanu, kam kulminēt paredzēts dziesmu un deju svētku tradīcijas formā.

Radošās industrijas panākumi nav iedomājami bez laikmetīgi un globālajos kontekstos kompetenti izglītotiem darītājiem. Mākslas un mūzikas skolas, ar kurām var lepoties pat mazākās Latvijas pilsētas, ir pelnījušas digitālā laikmeta paģērētas reformas. Tām jāatver savas programmas jaunām radošajām praksēm, saziņas formām, izteiksmes līdzekļiem un materiāliem. Augstākās izglītības iestādes — LMA, JVLMA, LKA — ir veiksmīgi izvairījušās no apvienošanas iecerēm, bet nav darījušas pietiekoši daudz, lai saviem studentiem beidzot sniegtu spēcīgu starpdisciplināru kursu piedāvājumu, kas ir vitāli svarīgi rindai radošās industrijas nozaru. Studiju sazobe ar reālo dzīvi un citu kompetenču jomām, kādu Latvijas Universitātē, piemēram, nodrošina Biznesa inkubators vai tā «FabLab» prototipēšanas darbnīca, LMA joprojām ir tikai ieceres līmenī. Tas jāmaina.

Tāpat es gribētu izcelt visai kultūras nozarei kopīgu prioritāti, kas aktuāla arī radošās industrijas sektoram. Trūkst laikietilpīgos, tehnoloģiski ambiciozos, zinātniski nopietnos pētījumos gūtas zināšanas, ko pielietot inovatīvu vai vienkārši kvalitatīvu produktu izstrādē un distribūcijā. Mērķējot radošajās industrijās uz sasniegumiem, kas augstāki par Kalnciema tirdziņu vai Miera ielas republiku, ir jādomā par nopietnām mērķfinansējuma formām pētniecībai un pētniecībā iegūto zināšanu nonākšanai līdz pielietojumam praksē.

Domājot par valsts atbalstu, ko radošajās industrijās strādājošie varētu saņemt administratīvās infrastruktūras uzturēšanai, tehnoloģiskās bāzes nodrošinājumam vai sadarbības tīkliem, ir jāmeklē atgriezeniskās saites garants. To varētu sekmēt ar publisko funkciju deleģējumu, panākot sabiedrībai izdevīgu iesaisti kultūras un kultūrizglītības sektora darbībā, kā arī sabiedrības integritātes un sociālās mobilitātes veicināšanas programmās.»

Inguna Sudraba, «No sirds Latvijai»:

«Tas varētu būt sākotnējs valsts atbalsts inkubatoram — studijai, kas pieejama plašam slānim radošās industriju ļaužu. Orientācija uz produkta eksportu, jo dēļ depopulācijas ir grūti realizēt pat pašas labākās ieceres.»

Inga Goldberga, «Saskaņa» sociāldemokrātiskā partija:

«Lai gan Latvijā ir virkne radošu uzņēmumu, kas ir pazīstami tālu aiz mūsu valsts robežām, situācija kopumā nav vērtējama kā laba. Situācija ir līdzīga, ja runājam par radošajām industrijām, kuras Latvijā tradicionāli par tādām tiek uzskatītas, gan vērtējot radošumu ekonomikā kopumā.

Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams: (1) izmaiņas izglītības sistēmā, kas pilnīgi visos līmeņos rosina un veicina radošuma izpausmes; (2) atbalsts, prestižs un pozitīva attieksme pret radošiem cilvēkiem visās nozarēs, un to var mainīt tikai, informējot par sasniegumiem, veidojot sabiedrības viedokli; (3) īpašs un ilgtspējīgs atbalsts šādu uzņēmumu attīstībai, ko var nodrošināt atbilstoša nodokļu sistēma un uzņēmējdarbības atbalsta programmas, kurās iestrādātie finansējuma saņemšanas kritēriji īpaši vērsti, lai veicinātu inovācijas un radošumu.

Atbilstoši «Saskaņas» programmai, ir paredzēts veidot jaunuzņēmumu un mazo uzņēmumu ekosistēmu ar labvēlīgu regulāciju. Tas būtu viens no konkrētiem soļiem, kas ļaus nostiprināties arī radošās industrijas uzņēmumiem. Programmā paredzēts veidot 9 reģionus ap lielajām pilsētām, katram izstrādāt attīstības programmu — te galvenais mērķis ir izmantot katra reģiona radošo potenciālu. «Saskaņa», iestājoties par mūsdienu izglītības saturu un vidi, kuras centrā ir bērns, panāks cilvēka radošuma potenciāla attīstību no mazotnes.»

Dace Bluķe, «Attīstībai/Par!»:

«Radošās industrijas attiecas uz ļoti plašu ekonomisko un kultūras aktivitāšu loku, kas saistītas ar zināšanu, inovāciju un intelektuālā īpašuma izmantošanu. Radošās industrijas, tāpat kā pārējā uzņēmējdarbība Latvijā, cieš no pārāk liela administratīvā sloga. «Attīstībai/Par!» programmas ekonomikas sadaļā ir piedāvājums mazināt un atvieglot uzņēmumu veidošanas procesu — vienkāršot nodokļu aprēķināšanas procesu, atvieglot grāmatvedības vešanu jaunajiem uzņēmējiem, veicināt valsts pārvaldes darbinieku izpratni par praktisko uzņēmējdarbību.

Radošo industriju jomu īpaši varētu interesēt mūsu piedāvājums ieviest jaunas likumdošanas iniciatīvas, kas veicinātu jaunu uzņēmējdarbību nišu rašanos, piemēram, ieviešot regulējumu, kas stimulē jaunu produktu testēšanu un ieviešanu Latvijā.

Esošā Saeima ir sabojājusi mikrouzņēmuma nodokļa ideju, pastāvīgi grozot un transformējot to tā, ka tas nepilda sākotnējo mērķi. «Attīstībai/Par!» rosina ieviest fiksētu ienākumu nodokli īpaši maziem uzņēmumiem, lai mazinātu uzskaites un kontroles izmaksas.

Jauniem uzņēmumiem svarīga ir finanšu pieejamība. Mūsu programma paredz kāpināt mikrokredītu, kredītu garantiju, riska kapitālu u.c. pieejamību, tajā pašā laikā kontrolējot neapdomīgas aizņemšanās riskus.

Uzskatām, ka mūsu programmai ir liels potenciāls radošo industriju jomā, gan radot jaunas darba vietas, gan ceļot aktivitātes, kas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu.

Uz radošo industriju jomu attiecas arī daļa no mūsu programmas zinātnē un inovācijās. Šobrīd Latvijā ir vāji finansēta un starptautiski konkurētnespējīga zinātne, kas neveicina inovāciju ienākšanu tirgū un izaugsmi. Mēs piedāvājam izveidot efektīvu, uz starptautisku izcilību un ekonomiski vērtīgiem risinājumiem orientētu zinātnes atbalsta sistēmu, viena Saeimas sasaukuma laikā palielinot finansējumu zinātnei un pētniecībai līdz 1% no IKP gadā.»