Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs turpina rīkot lekciju ciklu «Klasiskās vērtības», kura ideja ir iepazīstināt auditoriju ar latviešu lietišķās mākslas sasniegumiem un izcilākajiem autoriem, kā arī aicināt izzināt Latvijas dizaina vēsturi. Šogad līdz pat decembrim interesenti aicināti apmeklēt vēl sešas lekcijas, tuvākā no tām — jau šonedēļ, 28. martā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) cikla «Klasiskās vērtības» pirmā lekcija jau ir aizvadīta. Tajā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismāte, pētniece Kristīne Ducmane uzstājās ar stāstījumu «Latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicējs Rihards Zariņš. Grafika. Tautas tērps. Ornaments». Taču dizaina vēstures entuziasti un citi interesenti aicināti apmeklēt vēl sešas iedvesmojošas lekcijas, kas dalītas divās sesijās — pirms un pēc vasaras. 2018. gada lekciju vienojošā saikne ir klasisko vērtību nozīmes akcentēšana, izceļot harizmātiskas personības, kuru idejas atstājušas iespaidu uz nākamajām paaudzēm. Visas lekcijas papildinās bagātīgs vizuālais materiāls.
28. marts
Lekciju vadīs mākslas vēsturniece Rūta Rinka, kura aicinās aplūkot Jūlija Madernieka (1870–1955) devumu latviešu grāmatu un preses izdevumu grafikas dizainā, raksturojot viņa darbu mākslinieciskās kvalitātes kontekstā ar aktuāliem jūgendstila strāvojumiem Eiropā un īpaši pakavējoties pie Madernieka lomas izdevniecībā «Zalktis». Lekcijas gaitā īpaša uzmanība tiks pievērsta mākslinieka radošā rokraksta izmaiņām 20. gadsimta sākumā.
16. maijs
Maija lekcijā Rūta Rinka stāstīs par Anša Cīruļa (1883–1942) ieguldījumu grafikas dizaina veidošanā. Ansis Cīrulis bija viens no Latvijas spēcīgākajiem māksliniekiem pirmās brīvvalsts laikā. Viņš meistarīgi strādājis visdažādākajās tehnikās: keramikā, glezniecībā, grafikā, tēlniecībā, gobelēnā un citās. Cīruļa darbiem raksturīgs izteikts latviskums — etnogrāfisku rakstu interpretācijas, ģeometriski, stūraini burti. Cīrulis pazīstams arī kā Latvijas karoga dizaina standarta veidotājs un Latvijas Republikas pirmās pastmarkas dizaina meta autors.
19. septembris
Rudens sesiju iesāks mākslas vēsturnieces, Latvijas Mākslas akadēmijas docentes Edītes Bērziņas lekcija «Amatniecība, māksla un dizains — robežas un robežsituācijas Latvijas dizaina vēstures kontekstā». Pasākumā lektore aicinās izsekot interesantu faktu materiālu kopuma izpētei, kurā būs rodams skaidrojums dizaina attīstības sākumam Latvijā. Pārskats turpināsies ar jautājumiem par situāciju dizaina izglītībā Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē, raksturojot profesionālo organizāciju veidošanās procesu un to lomu dizaina un dizaina teorijas attīstībā.
10. oktobris
Oktobra lekcija, kuru vadīs vēsturnieks Māris Stinkulis, būs veltīta mēbeļu izgatavošanai Rīgā un citās Latvijas pilsētās 19. un 20. gadsimta mijā. Lekcijā klausītāji uzzinās par pirmajām latviešu galdnieku darbnīcām, mēbeļu fabrikām un veikaliem, kas piedāvāja plašu produkcijas sortimentu dažādām gaumēm. Piemērojoties laikmeta modes prasībām, līdz ar jūgendstila straujo ieviešanos Rīgas arhitektūrā arī mēbeļu mākslā jaunā estētika kļuva par modernā interjera etalonu, tāpēc īpaša uzmanība stāstījumā tiks pievērsta Latvijas jūgendstila mēbeļu raksturojumam.
14. novembris
Rūta Rinka lekcijā «Mākslas keramika Latvijā 20. gadsimta sākumā» atklās divus attīstības ceļus, kas iezīmējās latviešu lietišķās mākslas skolas tapšanas laikā. Dizaina vēstures entuziasti ieraudzīs nacionālā romantisma ideju iemiesojumu Riharda Zariņa, Jēkaba Drandas, Pētera Šteinberga, Anša Cīruļa darbos, ko varēs salīdzināt ar jūgendstila formu un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu valodas daudzveidību Kārļa Kelera, Augusta Jullas daiļradē. Līdz ar jaunās Latvijas valsts dzimšanu aizsākas arī Rūdolfa Pelšes pedagoģiskā un radošā darbība latviešu keramikas skolas tradīciju iedibināšanā.
5. decembris
Cikla noslēgumā mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Dr. art. Silvija Grosa pastāstīs par lietišķo mākslu un industriālā dizaina sākumiem Latvijā periodā no 1840. līdz 1890. gadam. Neraugoties uz to, ka 19. gadsimta otrā puse lietišķās mākslas jomā Latvijā bija ļoti ražīgs posms, šī perioda vietējo meistaru un darbnīcu darinātu izstrādājumu klāsts Latvijas muzeju krājumos ir neliels un maz pētīts materiāls. Lekcijā tiks aplūkota ne tikai rūpnieciski ražotā produkcija, kas imitēja vēsturisko stilu formas un ornamenta motīvus un padarīja to pieejamu plašam patērētāju lokam, bet arī unikāli priekšmeti.
Visas lekcijas norisināsies plkst. 17.30, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10/20, Rīgā. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni 67830917 vai 67222235 vai, rakstot e–pasta vēstuli DMDM izglītības programmu kuratorei Agritai Porei. Lekciju ietvaros apmeklētājiem būs iespēja apskatīt muzeja pastāvīgās ekspozīcijas.
Viedokļi