Pasaulē aizvien populārākas kļūst vietas, kur radošo industriju pārstāvji var tikties un attīstīt atvērtā koda, dizaina un ražošanas produktus. Pēdējā desmitgadē aktuāls ir kļuvis «Fab Lab» koncepts. Plašāk par «Fab Lab» un savu pieredzi tajā stāsta Irīna Špičaka.
«Fab Lab» ir izgatavošanas laboratorija (fabrication laboratory) — publiski pieejama darbnīca, kurā iespējams veidot digitālus izstrādājumus. «Fab Lab» ir aprīkota ar pulka darbarīku, kas kontrolējami ar datoru; tajā var strādāt ar visdažādākajiem materiāliem un izveidot gandrīz jebko. «Fab Lab» koncepts nozīmē iespēju izmantot tehnoloģijas, kas parasti nav publiski pieejamas. Pētījumos pierādījies, ka privātajā sektorā rodas vairāk oriģinālu ideju, tādēļ «Fab Lab» sniedz iespēju tieši privātpersonām veidot prototipus, kurus nav iespējams realizēt mājas apstākļos, darbā vai skolā. Pēc prototipu izstrādes autors var izdomāt, vai ideju piedāvāt investoriem vai attīstīt to pēc paša ieskatiem. Būt «Fab Lab» dalībniekam nozīmē darboties globālā tīklā, kā arī to, ka sava darba rezultāti jādara brīvi pieejami citiem. Tas ir «Fab Lab» princips — iegūt zināšanas vienam no otra un attīstīties kopā.
«Fab Lab» programma radusies ASV Masačūsetas Tehnoloģiju institūta mediju laboratorijā ap 2001. gadu. Ideja laika gaitā izplatījusies visā pasaulē, un šobrīd izveidotas jau vairāk kā 100 «Fab Lab» darbnīcu.
Līdzīgi koncepti
Uz līdzīgu principu pamata darbojas arī «Hacklab» un «Makerspace». Arī tās piedāvā fizisku vietu, kur cilvēkiem, kurus vieno interese par datoriem, tehnoloģijām, zinātni, digitālo un elektronisko mākslu, satikties, strādāt un socializēties.
«Hacklab» plašākai sabiedrībai tiek skaidrota kā atvērtās komūnas laboratorija (open community lab), iekļaujot tādus elementus kā tehnoloģiju un mašinērijas tirdzniecības vietas, radošās darbnīcas un studijas, kur sanākt kopā un dalīties ar zināšanām, lai uzbūvētu ko jaunu. «Hacklab» lieto bezmaksas programmatūru, atvērtās tehnoloģijas un alternatīvus medijus. Visbiežāk šādas vietas atrodas sociālajos centros, pieaugušo izglītības centros, publiskās skolās un universitātēs, bet atrodamas arī industriālās teritorijās.
«Fab Lab», «Hackspace» un «Makerspace» idejas pārklājas tajā, ka visas šīs organizācijas galvenokārt koncentrējas uz individuālu kontaktapmācību un dalīšanos ar zināšanām. Tās organizē radošas darbnīcas, prezentācijas un lekcijas, kā arī citas aktivitātes.
Kas atrodams «Fab Lab»?
Minimālais komplekts, kas nepieciešams, lai ierīkotu «Fab Lab», ir elektrības padeve, datorserveris un tīkls ar piekļuvi internetam. Labi aprīkotās laboratorijās atrodami lāzergriezēji, CNC griezēji, 3D printeri, audio aprīkojums, video projektori, spēļu konsoles, elektronikas instrumenti (osciloskops un signāla ģeneratori), elektronikas komponenti un citi materiāli vispārējai izmantošanai un prototipu būvēšanai. Nereti tiek nodrošināta arī piekļuve šūšanas, amatniecības materiāliem un darbarīkiem, kurus drīkst arī aizņemties. Daudzās šādās vietās nozīmīgas ir arī mākslas aktivitātes.
Raksturu katram «Fab Lab» piešķir tās saimnieki, kuri ir atbildīgi par vietas uzturēšanu un attīstību — administrēšanu, jaunu dalībnieku uzņemšanu, materiālu un darbarīku iegādi, pasākumu organizēšanu.
«Fab Lab» pastāvēšanai izšķirošs ir finansējums, ko var veidot lietotāju dalības maksas, taču izplatīta ir arī sponsoru piesaiste no valsts vai privātā sektora. Piemēram, Helsinku «Hacklab» dalības maksa ir tikai 20 eiro gadā, bet Londonas «Hackspace» 500 dalībnieki to uztur par 20 britu mārciņām mēnesī. Dalības maksu ietekmē telpu nomas cenas, pieejamās tehnoloģijas, materiālu iegādes biežums, radošo darbnīcu piedāvājums un citi faktori. Helsinku «Fab Lab» atrodas Ālto universitātes paspārnē un publiskai lietošanai tā ir pieejama reizi nedēļā. Citās nedēļas dienās tur notiek radošās darbnīcas Ālto universitātes studentiem.
Pieredze Helsinku «Fab Lab»
Tieši pirms gada «Open Knowledge» festivāla ietvaros Helsinkos piedalījos lāzergriešanas un CNC mašīnas salikšanas darbnīcās, kuras notika Ālto universitātes «Fab Lab», bet tās vadīja Londonas «Fab Lab» organizētāji. Tur es ieguvu pirmo pieredzi kompakti saliekamu un izjaucamu objektu izstrādē — izveidoju mini prizmu, kā arī izpētīju dažādus stiprinājuma veidus. 2013. gada sākumā «Aalto Fab Lab» tika piedāvāts kurss «elektronika māksliniekiem» Ali Neissi vadībā. 5 mēnešu laikā bija iespējams apgūt elektronikas, fizikas un programmēšanas pamatus «Arduino» programmatūras ietvaros — šo to par strāvu un voltiem, saslēgt un programmēt elektrības ķēdes, ar kuru palīdzību ieslēgt LED lampiņas un nospiest pogas, atrast un izlabot kļūdas uz prototipēšanas plates, pārvērst analogus signālus digitālajos un citas svarīgas lietas. Iegūtās zināšanas palīdzēja, kad kopā ar Krišjāni Rijnieku sākām veidot mūsu pirmā MIDI kontroliera prototipu. Projekts palēnām tiek attīstīts un, iespējams, kontroliera korpuss tiks veidots jau Latvijas «Fab Lab».
Tandēmā ar Krišjāni eksperimentējam gan ar dažādām digitālām un interaktīvām mediju tehnoloģijām un tehnikām, ieskaitot «projection mapping» un reālā laika audiovizuālo performanci, gan arī mēģinām uztaustīt to robežu, kur māksla saplūst ar komerciju un lielās izmaksas prototipēšanas procesā samazinās. Krišjānis studē Ālto universitātes «Media Lab» maģistrantūrā, es, savukārt, darbojos transdisciplinārās platformas «Pixelache» ietvaros — abas vietas atrodas Helsinkos, līdz ar to «Aalto Fab Lab» mums ir viegli pieejams. Tur veidojām vairākas prototipu fāzes mākslas projektam «Metasphere», kas izrādījās arī pirmais tik liela mēroga projekts «Aalto Fab Lab» vēsturē.
«Metashpere» ir audiovizuāla instalācija, kas sastāv no trīsdimensionālas struktūras, telpiski projicēta ģeneratīva attēla un skaņas (skaņas mākslinieks Platons Buravickis). Telpisko ekrānu — 2×2 metrus lielu sfērisku objektu — veidojām «Aalto Fab Lab». 3D struktūra tika radīta atvērtā koda programmā «Blender» un tad eksportēta ar «paper model» skripta palīdzību. Visas detaļas tika izgrieztas ar lāzergriezēju. Sfēriskais objekts sastāv no 80 trijstūriem, kuri no iekšpuses savienoti ar skrūvēm, virsmu saglabājot gludu un estētiski tīru. Tie paši 3D dati tika izmantoti, lai veidotu animācijas, procesā lietojot kreatīvās programmēšanas rīkus un ģeneratīvu piegājienu. Animācijas algoritmi ar maināmiem parametriem ļauj to pielāgot skaņas kompozīcijai un brīvi mainīt performances laikā. «Metasphere» performance būs apskatāma Rīgā, festivāla «Māksla + Komunikācija» 2013 ietvaros 12. oktobrī plkst. 19.00 Spīķeru koncertzālē.
«Fab Lab» Latvijā
2013. gada jūlijā, pateicoties mecenāta Džona J. Medvecka atbalstam, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (LU EVF) Biznesa inkubatorā tika atklāta prototipēšanas studija, kas šobrīd ir vienīgā «Fab Lab» tīkla darbnīca Baltijā. Šobrīd LU EVF «Fab Lab» lietošanā ir 3D printeris un lāzergriezējs, bet vēl šī gada laikā plānots iegādāties vairāk tehniskā aprīkojuma. LU «Fab Lab» atrodas Aspazijas bulvārī 5, un tā ir atvērta darbdienās no 10.00 līdz 16.00, ar iepriekšēju pieteikšanos.
Arī Latvijai būtu nepieciešamas tehniski plaši aprīkotas, publiski pieejamas «Fab Lab» studijas vairākās pilsētās, kur atrodas arī augstskolas, kurās iespējams apgūt biznesu, dizainu vai programmēšanu, vai arī vietās, kur vietējie ražotāji meklē jaunas idejas un radošus prātus. Jāpiezīmē, ka tā ir plaši izplatīta vajadzība — jauniem uzņēmējiem konsultēties ar pieredzējušākiem dažādu jomu speciālistiem, kā arī apmainīties zināšanām, lai pilnveidotu savas ieceres.
Viedokļi