«Wang & Söderström» ir svaiga radošā studija Kopenhāgenā, kuru dibinājuši augstskolas nesen absolvējuši, harismātiski jaunieši — telpas un mēbeļu dizainere Annija Vanga un arhitekts Tims Sēderstrēms no Zviedrijas. Savā darbā viņi galvenokārt fokusējas uz fiziskās un digitālās vides izzināšanu, kuras rezultātā top neparastas ilustrācijas, košas animācijas, mākslas un dizaina objekti. Par spīti salīdzinoši neilgajai darba pieredzei, viņu jau strādājuši ar tādiem pasaules mēroga klientiem kā «The New York Times», «Nike», «Apartamento Magazine», «Frame Publishers» un citiem.
Latvijā Annija Vanga (Anny Wang) un Tims Sēderstrēms (Tim Söderström) viesojās, lai piedalītos otrajā Starptautiskajā dizaina vasaras skolā MAD Siguldā, kas kopīgam darbam apvienoja dizainerus, māksliniekus, amatniekus un zinātniekus un šoreiz bija veltīta biorevolūcijas tēmai. Tās rezultātu vēl līdz 10. septembrim iespējams aplūkot izstādē Siguldas Jaunajā pilī.
Tikmēr paši studijas «Wang & Söderström» dibinātāji augusta beigās publiskojuši kārtējo vērienīgo sadarbību. Šoreiz tā ir kampaņa zviedru sporta un brīvā laika apavu veikalam «Sneakersnstuff», kam «adidas Originals» radījis īpašu apavu līnijas «EQT» modeli. Studijas veidotajā kampaņā tās autoriem ierasti rotaļīgā veidā atklājas produkta materiāli, bet radošā apvienība kārtējo reizi demonstrē to prasmju un estētikas iezīmju kopumu, ko paši dēvē par savu visumu. To drīzumā varēs novērtēt arī «Wang & Söderström» solo izstādē Stokholmā.
Kā jūs nonācāt MAD vasaras skolā un ko jūs šeit darījāt?
Annija Vanga:
Pirms saņēmām uzaicinājumu, mēs par šo skolu nezinājām, taču mums iepatikās tās koncepts. Arī vieta ir lieliska! Turklāt nekad neesam bijuši pasniedzēju lomā, tāpēc nolēmām, ka tā varētu būt aizraujoša pieredze. Katram pasniedzējam bija aptuveni sešu studentu grupa un sava tēma, ar kuru strādāt — darbarīki, enerģija, ēdiens… Mums bija darbarīki.
Kāda ir jūsu pašu izglītība un kā jūs sākāt strādāt kopā?
Tims Sēderstrēms:
Es pārcēlos no Zviedrijas uz Kopenhāgenu, lai studētu arhitektūru, un 2015. gadā absolvēju augstskolu.
Annija:
Es studēju telpas un mēbeļu dizainu Gēteborgā. Ar Timu mēs satikāmies bārā, kļuvām par pāri, un mums iepatikās kopā arī strādāt.
Tims:
Strādājot kopā ir svarīgi, ka mēs varam būt pilnīgi atklāti viens pret otru. Tu zini, ka neaizskarsi neviena jūtas tikai tāpēc, ka tev ir atšķirīgs viedoklis. Protams, domas par kādu konkrētu projektu var atšķirties, bet ir jābūt vienādai ilgtermiņa vīzijai, domāšanas veidam.
Kā jūs raksturotu savu studiju? Kā jūs vēlaties sevi pozicionēt?
Tims:
Pagaidām studijā esam mēs divi vien. Kopš pagājušā septembra mums ir sava telpa un pilna laika darbs pie «Wang & Söderström» projektiem. Tas bija mūsu pirmais mērķis.
Annija:
Mēs izmantojam 3D modelēšanas programmas, tehnoloģijas un dažādus materiālus, lai radītu, kā mēs tās saucam, negaidītas pieredzes. Tās var būt komerciālas kampaņas, bet tikpat labi arī instalācijas, telpiski risinājumi un objekti, kā arī ilustrācijas vai mūzikas video.
Tims:
Mēs patiesi respektējam cilvēkus, kas ir profesionāļi kādā konkrētā jomā, bet mums pašiem nav nekādu robežu. Patiesībā, es nedomāju, ka mums ir īpaša ekspertīze kādā laukā, lai gan diezgan labi darbojamies ar 3D tehnoloģijām, un tās ir mūsu galvenais ierocis. Tās pašas par sevi ir ļoti ietilpīgas — ar to palīdzību var izveidot gan mēbeles, gan animācijas. Mēs vēlējāmies izveidot tādu kā savu radošo visumu, kas kaut kādā ziņā ir tikai mūsu. Šis visums var atklāties mūsu radītajos objektos, un tu to vari redzēt arī ilustrācijās.
Annija:
Šādi strādājot, ir aizraujoši paplašināt robežas, izpratni, par to, kas ir māksla, kā to var kombinēt ar amatniecību vai dizainu. Mūs ļoti interesē šī robežlīnija starp fizisko un digitālo pasauli un to, kā mēs to uztveram.
Tims:
Runājot par nākotnes plāniem, mēs vēlamies šo visumu padarīt vēl spēcīgāku. Strādāt ar meistariem, līdzīgi kā šeit, MAD skolā, kur apvienojušies cilvēki ar dažādām prasmēm. Es ceru, ka augot mēs varēsim strādāt kopā, piemēram, ar mēbeļu dizaineriem, vēršoties pie viņiem ar savām idejām.
Vai savstarpēji esat sadalījuši pienākumus vai darāt visu kopā?
Annija:
Mums katram ir savas stiprās puses, tāpēc varam viens otru papildināt. Tā kā Tims ir arhitekts, viņam ir ļoti laba telpas izjūta. Telpai mūsu darbos ir nozīme, tā piešķir lietām stāstu, ļauj to labāk iztēloties. Bet Timam labi padodas arī animācija, un viņš ļoti ātri apgūst jaunas lietas.
Tims:
Savukārt Annijai ļoti labi padodas kombinēt krāsas un materiālus. Tāpat kā gleznotāji, viņa vienkārši zina, kādām krāsām jāatrodas blakus, kā matētais sader ar glancēto un padara darbu spēcīgāku.
Jūsu darbi pārsvarā top digitāli, bet to estētika mēdz tuvināties hiperreālismam. Kā jūs raksturotu šīs abu pasauļu attiecības jūsu darbos?
Annija:
Kādi 95% no tiem darbiem, kas redzami mūsu mājaslapā, tapuši digitāli. Tikai salīdzinoši nesen esam pievērsušies arī fiziskiem objektiem un instalācijām. Tas ir veids, kādā mums patīk strādāt. Mēs spēlējamies ar ļoti pazīstamām lietām, bet tad papildinām tās ar kaut ko jocīgu, kas liek nedaudz pamežģīt prātu.
Tims:
Mēs nevēlamies veidot reālistiskus darbus. Labprātāk esam kaut kur starp reālo un sirreālo.
Varbūt varat pastāstīt sīkāk par kādu no darbiem, lai labāk ilustrētu jūsu teikto? Šķiet, «Physlab» ir bijis viens no pirmajiem un pamanāmākajiem projektiem?
Annija:
Jā, tas bija viens no pirmajiem projektiem, kurā pilnībā centāmies izzināt šīs attiecības starp fizisko un digitālo. Par izejas punktu šajā sērijā vienmēr kalpoja fizisks spēks, piemēram vējš vai spiediens. Mēs to integrējām digitālajā vidē un savā ziņā ļāvām tam noteikt rezultātu. Fiziskā pasaule mums ir tik labi pazīstama un ir interesanti to ielikt sirreālā vidē. Perspektīva mainās, līdz tu vairs īsti neesi drošs par to, ko redzi.
Šis projekts mums ir nepārtraukta izpēte, ko pirmkārt darām paši sev, bet dalāmies tajā arī ar citiem.
Tims:
Būtiski, ka šie darbi ir domāti interneta videi un, iespējams, paši par sevi nemaz īsti nevarētu pastāvēt. Bet tad, kad tu skaties kaut ko internetā un neesi īsti koncentrējies, tie pievērš uzmanību ar savu neparastumu.
Darbi no sērijas «Physlab»
Ņemot vērā to, ka jūsu darba specifika teorētiski atļauj jums strādāt no jebkuras vietas, jums tomēr ir sava studijas telpa Kopenhāgenā. Cik svarīga jums ir šī piesaiste vietai?
Tims:
Laikā, kad mēs dibinājām savu studiju, mēs savā ziņā kļuvām atvērtāki. Esam satikuši daudz jaunu radošu cilvēku, fotogrāfus un citus, kas ir palīdzējuši mums un mēs varam palīdzēt viņiem.
Annija:
Kopenhāgenā ir tik daudz radošu cilvēku, tas ļoti iedvesmo. Radošai atmosfērai ir lielāka nozīme, nekā mēs domājam.
Tims:
Sava darba telpa mums ir ļoti svarīga. Tā kā mēs daudz laika pavadām pie datora, mēs nevēlējāmies to darīt mājās. Nebūtu iespējams nošķirt robežu starp mājām un darbu. Mēs gribējām pavadīt laiku ceļā uz darbu.
Annija:
Tagad mēs vairāk esam studijā nekā mājās. (Smejas) Mēs varam tur aicināt klientus, rīkot tikšanās. Teorētiski mēs, protams, varētu sēdēt mežā vai jebkur citur.
Tims:
Nākotnē gan mēs varētu uz kādu laiku pastrādāt no citas vietas, tā varētu būt lielpilsēta Āzijā, Seula vai Tokija. Ne tikai tāpēc, ka Kopenhāgenā ir auksti, bet arī, lai iepazītu jaunus cilvēkus.
Annija:
Vai Barselona.
Jūs strādājat gan pie personīgajiem, gan pasūtījuma projektiem. Vai jūsu pieeja abos kaut kā atšķiras?
Annija:
Tā kā mēs esam jauns uzņēmums, mums ir paveicies, ka pasūtījumi tikai nāk un nāk. Tie, protams, dod naudu, bet visbiežāk ir arī ļoti interesanti. Tie sniedz iespēju likt lietā mūsu dizaina iemaņas, risināt citu problēmas, ne tikai domāt par savām, strādāt ar klientiem. Parasti mums ir atvēlēta diezgan liela radošā brīvība. Tas ir tāpēc, ka klienti vēršas pie mums tieši pateicoties tam, ka mums ir šis savs radošais visums, savs rokraksts. Viņi vēlas, lai tas būtu redzams darbā.
Tomēr personīgie projekti mums ir ļoti svarīgi, cenšamies tiem atrast laiku. Tie ir tie, kur varam būt nedaudz trakāki, izmēģināt lietas, ko citādi nevarētu.
Neskatoties uz to, ka esat jauna apvienība, jūs jau esat strādājuši ar virkni pazīstamu zīmolu. Kā jums tas ir izdevies?
Annija:
Jau no paša sākuma mēs savus darbus publicējām sociālajos tīklos. Patiesībā, tas ir tieši tik vienkārši. Pēdējos gados īpaši instagrams ir kļuvis ārkārtīgi spēcīgs. Tas ir lielisks rīks, ar kura palīdzību radošie var izrādīt gandrīz visu savu portfolio. Pirmie klienti mūs uzrunāja tieši tā, sakot, ka ir redzējuši mūsu darbus instagramā. Pamazām gan pie mums vēršas arī, izmantojot tradicionālos ceļus, sekojot citu ieteikumiem.
Instagrams ir paplašinājis ne tikai mūsu profesionālo, bet arī privāto kontaktu loku, esam ieguvuši daudz draugu.
Tims:
Pēdējā laikā esmu novērojis, ka klienti vēršas pie mums ar mūsu darbībai arvien atbilstošākiem piedāvājumiem. Varbūt tāpēc, ka pagājis ilgāks laiks, kopš darbojamies. Ir kļuvis skaidrāks tas, ko mēs darām. Viens gads var nelikties ilgs laiks, bet tas ir, ja tu domā par to interneta gados! (Smejas)
Kas ir bijis jūsu līdz šim visizaicinošākais, sarežģītākais projekts?
Annija:
Domājams, instalācija «Blip Blub Hub» projektam «SPACE10». Mēs saņēmām uzaicinājumu no «SPACE10» un «ArtRebels». «ArtRebels» ir organizācija, kas strādā ar mākslas projektiem un pasākumiem. Tas bija šovasar, viņi rīkoja konferenci, kombinējot to ar mūziku, mākslas instalācijām. Tēma bija nākotnes dzīvošana, līdzāspastāvēšana, digitālās iespējas… Mēs šim pasākumam veidojām instalāciju, un tas bija pirmais šāda mēroga projekts fiziskā vidē. Pagāja kāds laiks, kamēr pielāgojāmies situācijai, kurā tev kaut kas jāuzbūvē ar pašu rokām, bet viss izdevās ļoti veiksmīgi. Pats labākais — mēs, protams, aizgājām uz šo pasākumu un pirmo reizi varējām novērot, kā cilvēki reaģē uz mūsu darbu. Mums ir bijušas mazākas izstādes, bet šis projekts bija ļoti iesaistošs. Tā bija kas vairāk nekā tikai skatīšanās. Tas atgādināja mums par to, ka tas, ka tu darbam vari pieskarties un par to runāt, tomēr rada pavisam citas sajūtas.
Tims:
Šis projekts deva mums iespēju likt lietā savu izglītību, būvēt konstrukcijas. Domāju, ka nākotnē mēs gribētu radīt arvien vairāk taustāmus darbus paralēli projektiem digitālajā vidē.
Viedokļi