No 2. līdz 8. septembrim Rīgu ieņems Starptautiskais jaunā teātra festivāls «Homo Novus», piedāvājot izrāžu programmu, kurā risinātas pilsētas un dabas attiecības, spilgtas viesizrādes, kā arī festivāla desmitgadei veltītu 11 darbu kolekciju «Pēdējā humānā telpa». Vairākās izrādēs daba kļūst ne vien par neatņemamu stāsta un scenogrāfijas sastāvdaļu, bet pat par galveno varoni.
Režisora Pētera Krilova 1995. gadā Daugavpilī dibinātais teātra festivāls pēc pārcelšanās uz Rīgu tradicionālo teātra pieredzi ik pārgadus sapurina satura, sarunas formāta un telpas daudzveidības ziņā un iepazīstina ar vēl pavisam jauniem un jau atzītiem māksliniekiem.
Viesizrāžu programmā piedalās Eiropas laikmetīgā teātra meistars Romeo Kasteluči (Romeo Castellucci) ar vienu no saviem personiskākajiem darbiem lielajai skatuvei «Par Dieva dēla sejas koncepciju», franču naivists Filips Kens (Philippe Quesne) ar divām vizuāli piesātinātām izrādēm, kas runā par mākslinieka autonomiju, šveiciešu režisors Milo Rau no apvienības «International Institute of Political Murder» ar izrādi «Naida radio» un instalāciju «Maskavas prāvas», kur dramatizēti mūslaiku vēstures fragmenti un situācijas.
Programmā «Pilsēta un daba» apvienotie mākslas darbi atklās pilsētas un dabas attiecības, mijiedarbi un konfliktus gan fiziskajā telpā, gan ikvienā no mums. Norvēģu horeogrāfe Ingri Fiksdāla (Ingri Fiksdal) aicinās doties muzikāli mītiskā ceļojumā naktī un mežā, britu aktīvists un mākslinieks «the vacuum cleaner» atklās savu sarežģīto dzīves stāstu, bet holandiešu mākslinieces Lotes van den Bergas (Lotte van den Berg) kinematogrāfiskais iestudējums «Tukšā zeme» ir viena no satriecošākajām dienvidafrikāņu rakstnieka Džona Maksvela Kutzē (John Maxwell Coetzee) darbu interpretācijām. Top arī jauns darbs — starptautiskas komandas izrāde «Zudušie dārzi», kas izstāstīs kādu notikumu, kas 2013. gada maijā notika Rīgā. Tas dziļi ietekmēja vairāku cilvēku dzīves, bet vairākumam paslīdēja garām nepamanīts. Izrādi veido vācu režisore Kristīne Umpfenbaha (Christine Umpfenbach) sadarbībā ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu, Rūdolfu Bekiču, Andžoni un Rīgas iedzīvotājiem.
Darbu kolekciju «Pēdējā humānā telpa» veido jaunas izrādes, instalācijas un pat koncerts, ko veidojuši režisori Pēteris Krilovs, Vladislavs Nastavševs, Valters Sīlis, Andrejs Jarovojs, scenogrāfi Monika Pormale, Izolde Cēsniece, Reinis Suhanovs, mākslinieku kolektīvi «Nomadi» un «umka.lv», modes mākslinieki «mareunrol’s».
Festivāls «Homo Novus» tiek veidots, apzinoties, ka laikmetīgā skatuves māksla nav iekapsulējies fenomens, gluži otrādi — tā nepārtraukti paplašinās, mainās un attīstās, meklē aizvien jaunus formālos izteiksmes līdzekļus, jēgpilnu saturu un attiecības ar skatītāju. Festivāls tiecas piedāvāt tādas programmas un izrādes, kam ir potenciāls mainīt mākslinieku un skatītāju perspektīvas, uzdot aktuālus un neatliekamus jautājumus, doties pilsētā un radīt mākslas notikumus ārpus ierastās vides, atklājot daudz būtiska par šo vietu un cilvēkiem.
Festivāls aptvers plašu pilsētas teritoriju, aicinot uz izrādēm mežā, dzīvoklī, dzīvās un aizmirstās vietās pilsētas centrā un nomalēs, bet tā epicentrs jau otro reizi pēc kārtas būs Kaņepes Kultūras centrs. Informācija par izrāžu programmu un citām norisēm atrodama festivāla mājaslapā.
Viedokļi