Kultūras patēriņš Latvijā — secinājumi un prognozes

Jaunākajā biedrības «Culturelab» sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju īstenotajā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajā pētījumā veikta kultūras jomas statistikas analīze par pēdējo desmit gadu laika periodu, dažādu pētījumu datu analīze, intervēti kultūras nozares pārstāvji, veikta kultūras pasākumu organizētāju kvantitatīva aptauja, kā arī aptaujāti 1040 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lai izvērtētu, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs, līdzīgi pētījumi tiek īstenoti kopš 2007. gada.

Kultūras patēriņš samazinās

Pētījumā secināts, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi kultūras patērētāji — 2016. gadā tikai 5% iedzīvotāju nebija piedalījušies nekādās kultūras aktivitātēs. Kultūrā neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir bijis konstanti neliels — 4% 2007. gadā, 7% 2014. gadā. Arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu kontekstā Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš ir aktīvs — lielākajā daļā mērīto aspektu Latvijas rādītāji ir virs ES vidējiem. Tomēr nevar apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji ir regulāri un bieži kultūras pasākumu apmeklētāji.

Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā piedalās astoņās kultūras aktivitātēs, ieskaitot televīzijas skatīšanos un kultūras izdevumu lasīšanu.

Turklāt, tikai 12% iedzīvotāju apgalvo, ka pēdējo trīs gadu laikā kultūras pasākumu apmeklēšanas biežums ir palielinājies. 40% novērtējuši, ka pasākumus apmeklē tikpat bieži, cik pirms trīs gadiem, bet 42% — ka apmeklējumu biežums ir samazinājies. Tas savukārt liecina, ka kopumā iedzīvotāju aktivitāte kultūras patēriņā samazinās.

Pētnieki pozitīvi novērtējuši, ka Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši mobili kultūras pasākumu apmeklētāji — 64% pasākumus apmeklē gan savā dzīvesvietā, gan arī citur, un tikai 15% ir tādi, kas pasākumus apmeklē tikai savā pilsētā vai pagastā. 57% iedzīvotāju kultūru bauda savā reģionā, 41% — citā reģionā, bet 14% dodas uz citām Baltijas valstīm un vēl 14% — arī ārpus Baltijas. To, ka iedzīvotāju mobilitāte kultūras pasākumu baudīšanā ir pieaugusi, apliecina aptaujas dati — ja 2014. gada pētījumā 43% iedzīvotāju minēja, ka apmeklē pasākumus ārpus savas dzīvesvietas citur savā reģionā, tad šī gada pētījumā šādu atbildi snieguši jau 57% aptaujāto. Pēdējo divu gadu laikā vērojams mobilitātes pieaugums reģionos un tas, visdrīzāk, norāda uz reģionālo kultūras infrastruktūras objektu (Rēzekne, Liepāja, Cēsis, Daugavpils) pozitīvo ietekmi kultūras dzīves aktivizēšanā ārpus galvaspilsētas.

Kino nozares uzplaukums

2016. gadā 69% Latvijas iedzīvotāju apmeklējuši pagasta, pilsētas vai novada svētkus, kas padara tos par populārāko kultūras aktivitāti. 60% skatījušies TV raidījumus par kultūru, 57% — lasījuši grāmatas, 56% — apmeklējuši kultūrvēsturiskas vietas, bet 52% — muzejus. Vērtējot pēdējo desmit gadu laika periodā, novērojams, ka iedzīvotāju kultūras aktivitāte vidējā un ilgtermiņā ir sarūkoša. Ir tikai dažas aktivitātes, kurās novērojams iesaistīto iedzīvotāju pieaugums.

Iedzīvotāji biežāk apmeklē muzejus, atrakciju un izklaides parkus, kinoteātrus vai brīvdabas kinoseansus, kā arī populārās mūzikas koncertus.

Interesi par kino apliecina arī Nacionālā Kino centra (NKC) apkopotā 2016. gada statistika par Latvijā veidotu filmu skatīšanos — pašmāju filmām bijis vairāk skatītāju nekā iepriekšējos gados. 2016. gadā Latvijas kinoteātros kopējais apmeklētāju skaits bija 2 516 259, no tiem Latvijas filmas apmeklējuši 185 782. Tātad apmeklētāju skaita ziņā Latvijas filmu tirgus daļa ir 7,38 %, un šo rādītāju Latvijas filmām salīdzinājumā ar 2015. gadu izdevies dubultot. Tam gan ir objektīvs izskaidrojums — 2015. gadā kinoteātru repertuārā nonāca tikai trīs Latvijā uzņemtas pilnmetrāžas spēlfilmas, bet 2016. gadā — septiņas. No tām apmeklētākās bija studijas «Mistrus Media» un režisora Viestura Kairiša «Melānijas hronika» un režisora Andreja Ēķa spēlfilma «Svingeri».

NKC vecākā referente Kristīne Matīsa informē, ka 2016.  gada laikā īpaši attīstījies Latvijas filmu izplatīšanas darbs reģionos ārpus lielajām pilsētām — labi apmeklēti bijuši gan Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekta «Kino visiem un visur Latvijā», gan apvienības «Kino punkts» rīkotie seansi. Tikmēr paši filmu producenti arvien vairāk pievēršoties filmu izvietošanai dažādās maksas vai bezmaksas platformās internetā, un skatījumu netrūkst arī paša NKC administrētajai Latvijas filmu vietnei «filmas.lv».

Jāaudzina jauna auditorija

«Culturelab» pētījums rāda, ka par aptuveni ceturtdaļu samazinājusies kultūras raidījumu TV auditorija, par piektdaļu — vietējo zaļumbaļļu apmeklētāju īpatsvars, par 10% — grāmatu lasītāju un zooloģisko dārzu apmeklētāju īpatsvars. Tāpat nedaudz krities teātra, operas un baleta, kā arī bērnu pasākumu apmeklētāju īpatsvars.

Kultūras patēriņā aktīvākas sociāli demogrāfiskās grupas ir: sievietes, cilvēki vecumā no 15 līdz 24, augstāko izglītību ieguvušie, publiskajā sektorā strādājošie, tie, kuriem ir augstāki ienākumi (virs 600 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī), 3 un vairāk cilvēku ģimenes, kā arī tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni. Savukārt kultūras pasākumus mazāk apmeklē vīrieši, cilvēki vecumā virs 55 gadiem, ar zemāku izglītību un mazākiem ienākumiem un tie, kuri dzīvo vieni.

Laikā no 2007. līdz 2016. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 11%. Šo izmaiņu rezultātā ir mainījusies arī Latvijas iedzīvotāju sociāli demogrāfiskā struktūra. «Eurostat» demogrāfiskās prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties arī ilgtermiņā, 2080. gadā sasniedzot 1,35 milj., par gandrīz trešdaļu mazāk nekā 2016. gadā. Vidējā un ilgtermiņā mainīsies arī iedzīvotāju vecuma struktūra — par 14 gadiem jaunāku iedzīvotāju īpatsvars saglabāsies 14%–16% robežās, savukārt par 65 gadiem vecāku iedzīvotāju īpatsvars palielināsies līdz 28%. Šīs tendences būtiski ietekmēs kultūras auditoriju kā kvantitatīvi, tā sociālās struktūras aspektā — potenciālās kultūras auditorijas skaitliskums arvien samazināsies un vienlaikus paaugstināsies auditorijas vidējais vecums.

Kultūras organizācijām un kultūrpolitikas veidotājiem jau šodien ir jādomā par nākotnes kultūras auditorijas veidošanu un aktivizēšanu.

Īpaši aktīvi jāstrādā ar bērniem un jauniešiem, lai veicinātu jaunas kvalitatīvu kultūras pasākumu auditorijas veidošanos, kas pati no sevis, visticamāk, neradīsies, — norāda pētījuma autori.

Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu izstrādājuši biedrības «Culturelab» pētnieki — pētījuma darba grupas vadītājs Gints Klāsons, ekonomists Uldis Spuriņš, Latvijas Kultūras akadēmijas docētājas un pētnieces Anda Laķe un Baiba Tjarve. Pētījums pilnā apjomā pieejams «Culturelab» mājaslapā.