Grafikas dizaineri Nīderlandē nemitīgi eksperimentē ar savas disciplīnas robežu paplašināšanu. Ienākot Ārnemas Mākslas institūta (ArtEZ) grafikas dizaina nodaļas izstādē, ne viens vien apmeklētājs nosaka, ka šī gada absolventu darbi ir visai neierasti grafikas dizaineriem. Starp tiem ir arī latviete Monika Grūzīte, kas mums atsūtījusi pārskatu par nozīmīgākajiem virzieniem, ko iezīmē jauno dizaineru darbi.
Spēcīgākās grafikas dizaina bakalaura programmas Nīderlandē ir Gerita Rītvelda akadēmijā (Gerrit Rietveld Academie) Amsterdamā un Ārnemas Mākslas institūtā (ArtEZ). Pirmā ir internacionāla un ārvalstīs pazīstamāka, otra krienti lokālāka. Studijām izvēlējos Ārnemu, jo tā šķita klasiskāka dizaina skola. Lekcijas pārsvarā notika holandiešu valodā, un no šī gada absolventiem biju vienīgā ārzemniece.
Ārnemas grafikas dizaina skola Nīderlandē līdz šim bijusi pazīstama ar burtu grafiku, sistemātisko un varbūt pat formāli sauso pieeju. ArtEZ mācījos trīs gadus, un šajā laikā daudz taisījām grāmatas, plakātus un avīzes. Taču šis gads iezīmē pārmaiņas. Klasiskos formātus izvēlējies tikai retais — izstādē redzami uzhakoti printeri, kas drukā Obamas rokrakstā, roboti, kas, komunicējot viens ar otru, zīmē plakātus, un citas instalācijas. Daļu no pārmaiņu vējiem noteikti ienesis Tomass Kastro (Thomas Castro), kurš vairākus gadus bija mūsu burtu grafikas pasniedzējs un tagad ir Grafikas dizaina nodaļas vadītājs. Viņš gan uzsver, ka galvenā pārmaiņu iezīme nav vis drukas pretnostatījums digitālam / interaktīvam dizainam — svarīgākais ir vīzija un spēja prasmīgi realizēt savu kritisko skatījumu atbilstošā medijā. Šajā izstādē tradicionālie grafikas dizaina pamatprincipi — burtu grafika, meistarība, intuīcija — parādīti caur spekulatīvo dizainu, «open–source», «DIY» rīkiem, ģeneratīvo dizainu, metavalodu un datu ieguvi.
Katrs diplomands vairākus mēnešus veltīja tēmai, kas pašam tuva un ko vēlējās izpētīt dziļāk. Noslēgumā tika vērtēta gan dizainera vizuālā valoda un spējas, gan tēmas izpētes process un dziļums. Atšķirībā no citiem gadiem, pievērsām uzmanību arī tam, ka grafikas izstādē būtiska ir skatītāja pieredze, darbus apskatot. Tā kā šogad pirmo reizi izstāde tika rīkota tai noīrētā ēkā pilsētas centrā un paši bijām atbildīgi arī par telpu iekārtošanu, bija sajūta, ka viss ir iespējams. Izstādē, redzot visus darbus vienuviet, skaidrāk parādās, kā dažas tēmas un virzieni vijas cauri vairākiem darbiem.
Sistemātiski poētiskais
Skolas laikā daudzi aizrāvās ar valodas analīzi, stāstu veidošanu un kategorizēšanu caur dizainu. Nereti tapa kāda grāmata ar nelineāru lasīšanas iespēju, plakāti, ar kuriem lasītājs var sakombinēt pats savus tekstus, vai temata indeksēšana telefongrāmatas formātā. Izstādē lielu uzmanību un atzinību izpelnījās Annes Kolkmanes (Anne Kolkman) dizainētais poētiskais laikrādis, kurā var nolasīt dažādās vietās vienlaicīgi notiekošus stāstu ritmus. Katrā trīsdesmitajā sekundē kāds iesāk lasīt Harija Potera grāmatu un tajā pašā laikā ik pēc 12 dienām 4 stundām un 48 minūtēm kāds mēģina nolēkt no Zelta Vārtu tilta Sanfrancisko. Pulksteņiem griežoties, ik minūti pāršķiras lapa un veidojas jauni stāsti un jaunas to kombinācijas.
Grafiski interaktīvais
Interaktīvā un grafikas dizaina sajaukšanās nav nekas pārāk jauns. Taču kāds izskatītos interaktīvs darbs, ja grafikas dizainers to taisītu no sava skatpunkta, nevis mēģinot pārspēt interaktīvos profesionāļus ar viņu ieročiem? Tam nav jābūt kam tehniski sarežģītam. Haisa de Heija (Gijs de Heij) darbā pirmsvēlēšanu Baraks Obama sarakstījās ar pēcvēlēšanu Obamu. To veidoja divi uzhakoti printeri, kas drukā Obamas rokrakstā rakstītas un parakstītas vēstules ar vēlēšanu solījumiem un pēcvēlēšanu labojumiem.
Sociāli politiskais
Pēdējos gados Ārnemā māca arī pētniecisko dizainu (Design Research). Šim virzienam raksturīga kritiska notiekošo procesu izpēte caur dizainera personīgo skatījumu, to varētu saukt arī par vizuālu žurnālistiku. Svarīgas ir dizainera spējas būt autoram un satura veidotājam. Starp pētnieciskā dizaina spēcīgākajām pasniedzējām ir Vinca Kruka (Vinca Kruk) un Femke Herrenhrāvena (Femke Herrengraven). Arī savā profesionālajā praksē viņas ir zināmas kā politisku un ekonomisku tematu pētnieces. Dažkārt tie ir pašiniciēti darbi vai pasūtījumi no dizaina izstādēm, dažkārt klienti nāk no kultūras un mākslas iestādēm.
Izstādē redzamais Fē Kokes (Fee Kokke) stāsts par privātumu uzdrukāts uz trīs aizkaru slāņiem. Viņa vairākus mēnešus darbojās kā dizaineris – stalkeris, lai izveidotu dažu Amsterdamas iedzīvotāju portretus. Tumšās vakara stundās Amsterdamas namu lielie logi bez aizkariem vilina ziņkārīgos garāmgājējus ielūkoties viņu viesistabās. Fē fotografēja kādu Amsterdamas ieliņu un pēc tam, vadoties tikai no adreses datiem, internetā meklēja ne tikai šīs ielas iedzīvotāju vārdus, bet arī viņu blogos aprakstītās psihiskās problēmas, iecienītos hobijus un atkarības no apreibinošām vielām.
Arī es aizrāvos ar pētniecisko dizainu, lai gan sāku skolu ar mērķi uzlabot savas burtu grafikas spējas. Pēdējos trīs gadus galvenokārt taisīju drukātus darbus un biju diezgan pārliecināta, ka mans gala projekts būs avīzes. Tad sāku pētīt personalizētās reklāmas internetā un datu ieguvi, un tapa ekrānierakstītas cilpveidīgas gif filmiņas par to, kā katra mūsu darbība tiešsaistē tiek ierakstīta, analizēta un komentēta.
Mūsdienīgi tradicionālais
Tā gluži nav, ka mūsu izstādē nebija nevienas grāmatas vai cita daudzmaz tradicionāla dizaina darba. Danielles Verdusas (Danielle Verdoes) radītā romantiskā grāmata ar «Craigslist» iepazīšanās sludinājumiem pārsteidza ar savu vienkāršību un asprātību. Grāmata sastāv no divām daļām — Vīrieša sludinājumiem, kurš meklē BBW (big beautiful woman), un Sievietes daļu, kurā tā meklē savu seksīgo vīrieti. Abas puses atdala viena perforēta līnija. Lai izlasītu šo grāmatu, tā ir jāpārdala uz pusēm, un, kad tas izdarīts, Sieviete un Vīrietis viens otru nekad neatradīs.
Vai tas vispār ir grafikas dizains?
Vai iespējams izcili pabeigt dizaina skolu bez acīmredzama dizaina gala darbā? Jolaina Selēna (Jolijn Celeen) izveidoja šauras uztveres zonas radioprogrammu ar dažādiem stāstiem un skaņām, kuras varēja noklausīties vairākos punktos, pārvietojoties pa izstāžu telpu. Atkarībā no izvēlētās trajektorijas, dzirdamie stāsti savijas jaunā secībā. Šis darbs ir spilgts piemērs grafikas dizaina robežu nojaukšanā.
Iespējams, ka daži no šiem darbiem ir intelektuāli pārsātināti un bez paskaidrojumiem grūti saprotami. Tie nav problēmas risinoši dizaina piedāvājumi. Skolas uzstādījums ir trenēt patstāvīgus dizainerus, attīstīt to pētnieciskās un analītiskās spējas caur dizainu, saprast dizainera lomu un atrast katram savu pieeju. Šī skola, manuprāt, ir laba platforma gan praktiskai, gan eksperimentālai dizaina praksei. Dizaineriem ir būtiski apšaubīt pastāvošo lietu kārtību. Izstādē redzamie darbi viennozīmīgi ir droši un dažkārt pārdroši meklējumi uz un aiz grafikas dizaina robežlīnijas.
Viedokļi