Nākamnedēļ apritēs divi mēneši kopš apmeklētājiem atvērta Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgā ekspozīcija «Grāmata Latvijā» — 21. gadsimta un bibliotēkas jaunā veidola iedvesmots stāsts par Latvijas grāmatniecības vēsturi pasaules kontekstā. Tajā ieguldīts vērienīgs kuratoru, grāmatniecības ekspertu un arī arhitektu un dizaineru kopdarbs.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pastāvīgo ekspozīciju «Grāmata Latvijā» veido četras daļas, kas atklāj grāmatu no dažādiem skatpunktiem — gan kā materiālu objektu, gan kā sociālu un garīgu parādību. Tās idejas autori ir LNB direktors Andris Vilks un vēsturnieks Gustavs Strenga, no kuriem pēdējais ir arī ekspozīcijas vadošais kurators.
Katrai «Grāmata Latvijā» daļai ir savs, atšķirīgs veidols, kuru ekspozīcijai piešķīruši Arnita un Kārlis Melzobi no arhitektu biroja «Gaiss», kas kopā ar grafikas dizaina studiju «Associates, Partners et Sons» uzvarēja LNB izsludinātajā konkursā par ekspozīcijas radošo koncepciju un tās realizāciju. «Mums izdevās atrast telpisku ietvaru, kas spētu iemiesot novatorisko pieeju, un ekspozīcijas saturs un struktūra kļuva par galveno impulsu formveides principu izvēlei. Katra tematiskā daļa veidota kā atsevišķa vienība — objekts, kas ar savu formu, struktūru, dominējošo krāsu un materialitāti intuitīvi ļauj nojaust apskatāmo tēmu un iejusties attiecīgajā atmosfērā,» stāsta Melzobi. Arī visas koka mēbeles izgatavotas speciāli ekspozīcijai — tās tapušas Cēsīs, uzņēmumā «Kampenuss».
Grāmatniecības vēsturei veltītajā daļā iespējams apskatīt tās Latvijā un latviski iespiestās grāmatas, kuras ir būtiski ietekmējušas Latvijas kultūru un nācijas identitāti. Mikroizstāde «Maņas» veltīta lasītāja ķermeniskajai pieredzei saskarsmē ar grāmatu. Ar dažādu interaktīvu nodarbju palīdzību tajā iespējams pieredzēt grāmatu ar visām maņām. «Vara» aplūko grāmatu kā varas instrumentu. Savukārt ekspozīcijas daļa «Gars» atklāj grāmatu ne tikai kā garīgā un laicīgā garīguma mediju, bet ar «dzīvas» grāmatas instalācijas palīdzību ļauj nokļūt arī grāmatu fantāziju pasaulē. Instalācija veidota tā, ka apmeklētājam fiziski šķirstot grāmatu, tiek ietekmēts digitālais saturs — mainās dažādi vizuāli un audiāli tēli. Radošo tehnoloģiju un dizaina studijas «Warp» inženieris Reinis Adovičs atzīst, ka tieši šis bijis tehniski sarežģītākais, bet vienlaikus interesantākais no ekspozīcijā apskatāmajiem darbiem. Kopā ar kolēģi programmētāju Renāru Vilni viņi strādājuši pie «Grāmata Latvijā» IT sistēmas arhitektūras un programmēšanas.
«Grāmatai Latvijā» izveidota sava, LNB koptēlā integrēta vizuālā identitāte. Tās autori ir grafikas dizaina studija «Associates, Partners et Sons», kuri piedalījušies ne tikai ekspozīcijas radošās koncepcijas veidošanā, bet radījuši arī ar to saistīto materiālu grafisko noformējumu. «Logotipu veidojām, balstoties idejā, ka laba grāmata paplašina mūsu zināšanu un sapratnes horizontus. Grāmata mūsu stāstā kļūst par zvaigzni. Tās lapas — par zināšanu stariem,» skaidro studijas dibinātājs un radošais direktors Edgars Zvirgzdiņš, akcentējot ciešo sadarbību starp visiem ekspozīcijas veidotājiem. Savukārt grafikas dizainere Una Bergmane uzsver, ka, veidojot izstādes grafisko noformējumu, īpaši svarīgi bijis domāt par tās ilglaicīgumu un «nepakļauties īslaicīgām tendencēm, bet saglabāt vienotu stilu, kas arī pēc pieciem gadiem varētu izskatīties aktuāli.»
Vēsturiskā satura sasaiste ar šodienas realitāti, mūsdienīgs dizains un interaktīvi risinājumi padara ekspozīciju «Grāmata Latvijā» saistošu dažādām auditorijām. Visi teksti ekspozīcijā pieejami latviešu un angļu valodā, bet ģimenēm un bērniem izstrādāta īpaša maršruta lapa. Jau šobrīd LNB piedāvā tematiskās ekskursijas gan skolēniem, gan pieaugušajiem, bet no nākamā gada plānots rīkot arī radošās darbnīcas. Ekspozīcija «Grāmata Latvijā» bez maksas apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā katru dienu, izņemot svētdienas. Vairāk informācijas par ekspozīciju un tās autoriem, precīzus darba laikus un aktuālos pasākumus iespējams uzzināt LNB mājaslapā.
Viedokļi