Radi produktus pats sev. Intervija ar Nikolaju Vigu Hansenu

Nikolaja pirmā sastapšanās ar Latviju notika, pateicoties «Tukuma Mēbeļu» rūpnīcai, kurā «Normann Copenhagen» pasūta saplākšņa daļas viņa «My Chair» krēslam, bet šoreiz viņš viesojās Rīgā, lai strādātu Latvijas Dizaineru savienības rīkotās Gada balvas žūrijā.

Kādi ir jūsu iespaidi pēc izstādes apmeklējuma Ķīpsalas hallē un darba Dizaina gada balvas žūrijā?

— Vai es drīkstu būt atklāts? Tur bija atsevišķi laba dizaina piemēri, bet kopumā, manuprāt, dizainerim ir rūpīgāk jāstrādā ar savu mērķauditoriju. Es ieteiktu Latvijas dizaineriem vairāk iedvesmoties no apkārtējās vides un pasaules iespaidiem, lai sasniegtu augstāku līmeni dizaina nozarē, kurā ir ļoti augsta konkurence. Un intensīvi pētīt sava mērķa tirgus DNS. Es neredzēju šajā ziņā atjautīgu dizainu. Un tur bija daudz par daudz saplākšņa. Saplāksnis ir lielisks materiāls, bet to nevajadzētu lietot tikai tāpēc, ka jums tas ir pieejams lielā daudzumā.

Kā jūs izvēlaties materiālus saviem produktiem?

— Tas atkarīgs no tā, uz kādu cenu kategoriju un kādu lietotāju tiek mērķēts. Var izvēlēties ļoti dārgus materiālus, ja strādājat ar ekskluzīvu ražotāju un tāda ir jūsu vienošanās. Es neizvēlos materiālus tādēļ vien, ka tie labi izskatās, vienmēr ir jābūt skaidram nolūkam. Es nelietotu oglekļa šķiedru virtuves griežamajam dēlim, kaut arī tas varētu lieliski izskatīties. Tas nav īstais pielietojums tādam materiālam. Es izvēlos materiālos to īpašību dēļ.

Iedomājieties Formula 1 mašīnu — tā izskatās lieliski, bet ikvienai mazai detaļai tās dizainā ir nozīme. Ja par piemēru ņemam armijas aprīkojumu — tas ir radīts, lai kalpotu skarbos apstākļos. Tam materiāli netiek izvēlēti tādēļ vien, lai izskatītos labi. Dizainerim ir jāsaprot, kas ir viņa radītā produkta gala lietotājs. Man šķiet, tieši tā jums šeit pietrūkst, jums nav skaidrības par savu mērķauditoriju.

Tikt publicētam žurnālā, tie nav panākumi. Tas, ka tavi vecāki ar tevi lepojas, nav panākumi. Panākumi ir radīt uzņēmumam peļņu. Tas ir dizainera darbs.

Bet kā atrast savu mērķauditoriju?

— Radi produktus pats sev. Tas ir pavisam vienkārši. Piemēram, es vēlos glāzi, kas būtu mājās ērti lietojama dažādiem dzērieniem — pienam, vīnam, kokteiļiem. Kā tādai glāzei vajadzētu izskatīties? Cik daudz es par tādu būtu gatavs maksāt? Teiksim, 3 eiro. Un tad izpēti pieejamos ražotājus un atrodi veidu, kā tādu glāzi izgatavot. Uzzīmē tādu glāzi, kādu tev patiktu lietot. Daži dizaini gūs panākumus, citi nē. Panākumi dizaina biznesā nozīmē, ka tavs produkts nonāk tirgū un tu to veiksmīgi pārdod. Tikt publicētam žurnālā, tie nav panākumi. Tas, ka tavi vecāki ar tevi lepojas, nav panākumi. Panākumi ir radīt uzņēmumam peļņu. Tas ir dizainera darbs.

Vai tas ir veids, kā jūs strādājat?

— Jā, es projektēju lietas sev. Vai draugiem. Sarkano «Ikea» skapīti [«PS Locker»] es radīju draugam, kuram bija daudz vecu ierakstu, viņš bija dīdžejs. Skapīša izmērs precīzi atbilst plates izmēram. Un tas kļuva par vienu no visu laiku vislabāk pārdotajiem «Ikea» produktiem. Sākotnējā dizainā bija koka detaļa, lai skapītis neskanētu kā metāla kaste, kad pa to uzsit, bet «Ikea» no tās atteicās, lai produkts būtu lētāks. Sākumā tam bija cita skaņa.

Kas ir jūsu iecienītākais materiāls?

— Tas, ar ko es strādāju pašlaik. Nākamnedēļ tas varētu būt kas cits. Es esmu ziņkārīgs un es ātri iemīlos projektā, bet jau pēc nedēļas es to piekrāpju ar kādu citu projektu.

Un pie kā jūs šobrīd strādājat?

— Es būvēju jaunu zīmolu «Kiboni», un tas nonāks veikalos šī gada decembrī. «Kiboni» būs plaša patēriņa zīmols — mani vienmēr fascinējis zemas cenas, demokrātisks dizains. Es uzskatu, ka liela daļa dizaina mēbeļu ir pārspīlēti dārgas salīdzinājumā ar to kvalitāti. Es gribu radīt pilnīgi visu nepieciešamo katrai istabai mājā un lai tas viss būtu pieejams par saprātīgu cenu. Kopš janvāra es esmu izstrādājis 35 jaunus produktus. Mums jau ir klienti Vācijā, 60 veikali Japānā, kas gatavi «Kiboni» tirgot. Papildus tam, es šobrīd strādāju pie lampas, nažiem, dažām tehnoloģiju lietām un grillējamā galda. Kad es strādāju pie kāda produkta, es to vispirms iztēlojos. Es redzu, kā gala lietotājs to ienes savās mājās, es redzu, kā tas tiek salikts rūpnīcā.

Ir vajadzīgs talants būt talantīgam. Daudziem cilvēkiem ir talants, bet viņi neprot to vadīt.

Jūs minējāt, ka jums nav izglītības…

— Bērnībā es nomainīju 13 skolas 3 gadu laikā — mani no tām izmeta disleksijas dēļ. Kad biju 13 gadus vecs, es sāku strādāt laukos un mežā. Līdz apmēram 18–19 gadu vecumam es biju īsts lauku puika. Ar mani ir droši iet mežā, jo tur es visu protu — ķert zivis, medīt dzīvniekus, būvēt pajumti. Tomēr es vienmēr zināju, ka nodarbošos ar ko radošu. Ja man būtu padevusies lasīšana un rakstīšana, es droši vien ietu uzņēmējdarbībā. Mans tēvs bija Dānijā slavens mākslinieks [Svend Wiig Hansen], un mūsu mājās vienmēr bija radoši cilvēki. Es vienmēr esmu zinājis, cik grūti ir būt radošam. Tas ir super–grūts darbs. Mans tēvs vienmēr teica: «Ir vajadzīgs talants būt talantīgam.» Daudziem cilvēkiem ir talants, bet viņi to neprot vadīt. Ja tev ir talants, un tu strādā 12 stundas dienā, varbūt tad tu kaut ko sasniegsi. Dizaina biznesā tu vari saņemt atzinību, vari tikt publicēts avīzēs un žurnālos, bet ir ļoti svarīgi, lai tu vienmēr atgrieztos pie darba galda. Tu vari iziet ārā un paspīdēt, bet nepaliec tur, vienkārši ej mājās un strādā.

Tagad, kad esat pasniedzējs ECAL Šveicē, — kas ir pats svarīgākais, ko vēlaties iemācīt saviem studentiem?

— Es piekritu tur strādāt tikai tāpēc, ka tā ir izcila skola. Es nevaru strādāt ar studentiem, ja tie nav super–motivēti jauni cilvēki. Viena no vissvarīgākajām lietām, ko viņiem mācu, ir tas, ka idejas jārada ātri, jo, tikai strādājot ar ideju, var noskaidrot, vai tā ir derīga. Ja tev ir viens mēnesis laika, un tu pavadi 3 nedēļas, tikai meklējot ideju, tā nav laba plānošana. Varbūt tava ideja materiālā neizskatīsies tik labi, kā sākumā šķiet. Tādēļ ir labāk nonākt pie 2 vai 3 idejām uzreiz un mazliet pie tām pastrādāt, jo tad, kad tu strādā, uzrodas atkal jaunas idejas. Es viņiem mācu kārtīgi strādāt un būt profesionāļiem.

Lēmumi ir jāpieņem ātri. Ja tu nevari izlemt ātri, tava motivācija nav gana nopietna.

Cik daudz laika jūs pavadāt, lai novestu produktu no pirmās idejas līdz gatavībai?

— Tas var notikt ļoti ātri, ja ir pareizie apstākļi un pareizie cilvēki visapkārt, — pārdošanas cilvēki, reklāmas cilvēki, ražotājs. Ir dzirdēts, ka nepieciešami 3 gadi, lai radītu labu krēslu. Tā nav! Lēmumi ir jāpieņem ātri. Ja tu nevari izlemt ātri, tad tava motivācija nav gana nopietna. Ir vajadzīga motivācija un plāns — ko tu vēlies savā biznesā sasniegt. Un tad turies pie šī plāna.

[Un šajā brīdī Nikolajs man izstāsta par to, kā krēsla «Jules» dizains tapa kādas Ziemeļitālijas rūpnīcas vīna pagrabā. Nikolajam tika apsolīta reta vīna pudele un dota viena stunda laika, lai radītu krēslu, un viņš izgrieza tā maketu no turpat atrasta kartona gabala. Apaļie caurumi krēsla atzveltnē izveidoti ar vīna glāzes palīdzību.]

Vai ir kas tāds, ko jums ļoti gribētos uzprojektēt, bet vēl nav bijis izdevības?

— Es neesmu paveicis pat pusprocentu no tām lietām, ko vēlos izdarīt dizainā. Es patiešām gribētu paspēt uztaisīt augstpapēžu kurpes vēl pirms nomirstu. Kāda veida stiletto. Kad biju jaunāks, mani ļoti interesēja mode.

Es gribētu likt savu prātu lietā tādā vidē, kurā ir potenciāls mainīt pasauli. Piemēram, medicīnā vai inženierzinātnēs. Jauns krēsls nespēj mainīt pasauli. Radošums gan spēj.

[Kad satieku Nikolaju nākamajā dienā, viņš uzstāj, ka vēlas fotografēties uz «Ērenpreiss» divriteņa. Vaicāju, vai viņa iespaids par latviešu dizainu ir mazliet uzlabojies pēc tikšanās ar Tomu Ērenpreisu. «Tas čalis, viņš visu dara pareizi,» saka Nikolajs.]