VKKF radošo industriju pilotprojektu konkursa rezultāti. Kļūdu labojums

Šī bija pirmā reize, kad uzņēmējiem un citām juridiskām personām bija iespēja pieteikt savas idejas un saņemt finansējumu to īstenošanai Kultūras ministrijas izveidotajā VKKF radošo industriju mērķprogrammā, kas atbalsta projektus un inovācijas ar potenciālu radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Pirmo reizi VKKF ietvaros projekti tika izskatīti pēc biznesa būtības, un atklājies, ka radošām iecerēm bieži vien pietrūkst orientācijas uz mērķtiecīgu peļņas gūšanu. Konkursa pieteikumus vērtēja Dāvis Sīmanis, Māra Ābele, Agnese Hermane, Žaneta Jaunzeme–Grende, Una Klapkalne, Mārtiņš Krūtainis un Signe Adamoviča.

Izplatītākās kļūdas

Daudzi konkursa dalībnieki nepareizi interpretējuši mērķprogrammas nozīmi — lūgts atbalsts gan nekomerciāliem teātra projektiem, gan izglītojošu pasākumu rīkošanai, gan jaunākas biroja tehnikas iegādei. Šādi pieteikumi gan atklāj, kurām kultūras un radošo industriju vajadzībām nepieciešamas plašākas finansiāla atbalsta iegūšanas iespējas, tomēr nav atbilstoši šī konkursa mērķim. Signe Adamoviča, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāja, komentē: «Neapmierinoša bija pieteikumu vispārējā kvalitāte — ne tikai vāji izstrādāti biznesa plāni, bet arī nepārliecinoši koncepciju apraksti un trūcīgi pievienotie vizuālie materiāli.»

Viņas teikto papildina arhitekte, VKKF padomes locekle Māra Ābele: «Pārāk daudzas dizaina idejas bija orientētas uz ekskluzivitāti, kas Latvijas tirgū tomēr ir visai šaura niša. Arī produktu cenas veidotas nevis balstoties reālajā pirktspējā, bet gan ekskluzīvā produkta ražošanas izmaksās, un nebūtu pieejamas pat vidusšķiras pircējiem.»

 Atbalstītie projekti

Konkursa žūrija lēmusi piešķirt finansējumu 19 887 latu apmērā četriem iesniegtajiem projektu pieteikumiem, kas spējuši pierādīt savu radošo ideju peļņas potenciālu:

• «Latvian Art Gallery» — latviešu mākslinieku darbu reprodukciju radīšana un platformas izveide reprodukciju pārdošanai.
• «Jubka» — dizaina mēbeles, kuru ražošanā uzņēmums izmanto pašu radītu materiālu un tehnoloģiju.
• «IT — mia» — muzeju krājumu konvertēšana datorspēlēs.
• «Stand.nu» — no locītā kartona izgatavotu «Foldlife» dizaina stendu apdrukas programmatūras izveide interneta vidē.

Ieteikumi pretendentiem

Nākamo radošo industriju pilotprojektu konkursu iecerēts izsludināt šī gada septembrī, līdz tam precizējot tā nolikumu. Apkopojot secinājumus, kas radušies, izskatot pieteikumus, žūrija ieteikusi VKKF padomei radošo industriju mērķprogrammas ietvaros turpmāk paredzēt atbalstu trīs virzienos: idejas vai radošas vides izveidošanas atbalsts, produkta vai pakalpojuma uzsākšanas atbalsts un biznesa attīstības atbalsts — līdzekļi iekārtu un programmatūras uzlabošanai. Mēs, savukārt, esam apkopojuši žūrijas padomus tiem, kas plāno gatavot pieteikumus nākamajam VKKF radošo industriju mērķprogrammas konkursam.

Starta kapitāls, nevis ilgtermiņa atbalsts

Pirmkārt, pretendentiem jāsaprot, ka šī radošo industriju mērķprogramma piedāvā starta kapitālu biznesa idejai, nevis subsīdiju kultūras procesu uzturēšanai — nekomerciāliem projektiem paredzēti citi VKKF regulārie konkursi.

Oriģināls produkts

Ieteicams likt uzsvaru uz unikālu produktu vai pakalpojumu, kam ir komercializācijas potenciāls, tomēr nepārspīlēt ar idejas oriģinalitāti. «Pieņemt, ka tieši rozā telefona ar pumpiņām un baltu asti šobrīd tirgū nav un ka tādēļ tam būs noiets, ir nepareiza pieeja. Ja kāds tirgus segments nav aizpildīts, tas var būt gan tādēļ, ka neviens nav izdomājis īsto produktu, gan tādēļ, ka pircējiem tāds patiešām nav vajadzīgs,» skaidro Mārtiņš Krūtainis, finanšu konsultāciju uzņēmuma «Superia» direktors Latvijā.

Apzināt visas izmaksas

Jauniem uzņēmējiem var pietrūkt zināšanu par specifiskām produkta izgatavošanas prasībām un to izmaksām, tādēļ ieteicams jau laicīgi lūgt konsultāciju pieredzējušākiem ražošanas un uzņēmējdarbības speciālistiem. Māra Ābele sniedz piemēru: «Vides dizaina objektu dizaineriem būtu jāzina, ka ikvienai iekārtai, pirms tā tiek uzstādīta publiskā vietā, nepieciešams iziet sertificēšanu, kuras izmaksas noteikti jāparedz projekta tāmē. Vairāki konkursa dalībnieki to nebija ņēmuši vērā.»

Teksts un attēli

Konkursa pieteikumā nepieciešams rūpīgi izskaidrot savu ieceri gan ar apraksta, gan attēlu palīdzību. Vizualizācijām un fotogrāfijām jāatspoguļo konkrētā produkta prototips, nevis analogi piemēri.

Paškritisks biznesa plāns

Jebkura biznesa plāna galvenā daļa ir ieņēmumi, nevis izdevumi — to, kā naudu iztērēt, izdomāt ir viegli. Svarīgi ir paskaidrot, kādēļ lai kāds vispār izvēlētos jūsu produktu vai pakalpojumu pirkt, kādēļ to pirktu par norādīto cenu, kas ir konkurenti un ar ko jūs no tiem atšķiraties — no klienta viedokļa. Mārtiņš Krūtainis iesaka: «Izsveriet, vai tiešām jūsu piedāvājums ir efektīvākais veids klientu vēlmju apmierināšanai. Ja pastāv pieprasījums pēc konkrēta apģērba ar specifiskiem elementiem, vai tiešām uzreiz jāveido sava ražotne un veikals? Manuprāt, vieglāks un skaidrāks pirmais solis būtu doties pie lielāka ražotāja ar pieredzi un piedāvāt ieviest šādu modeli viņa piedāvājumā, saņemot peļņas procentus kā idejas autoram.» Viņš turpina: «Naudas plūsmas prognozē paredziet, cik un kad ieņemsiet, tāpat kā cik un kad iztērēsiet. Vai nesanāk tā, ka starp uzņēmējdarbības sākumu un peļņas gūšanas brīdi esat netīšām ieplānojuši strādāt ar bankas kredītu, kura jums nav un, visticamāk, nebūs?»

Papildināt zināšanas

Žūrija iesaka arī radošu profesiju pārstāvjiem iegūt pamatzināšanas uzņēmējdarbībā, izmantojot pieejamās bezmaksas iespējas, ko piedāvā Jauno uzņēmēju centrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mentoru klubs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Starpdisciplināras komandas

Vēlams veidot starpdisciplināras komandas, kurās apvienojušies gan radoša darba, gan uzņēmējdarbības pārzinātāji. Tādējādi katrs var likt lietā savu kompetenci un kopīgi izveidot spēcīgāku projekta pieteikumu. Māra Ābele rezumē: «Šī konkursa būtība nav atbalstīt tikai dzīvotspējīgu biznesa ideju vai tikai radošu ideju, bet gan to pilnvērtīgu kombināciju, kas spētu radīt augstāku pievienoto vērtību.»