Pretinde krīzei

Par radošo industriju vispārējo situāciju un raksturīgajām attīstības tendencēm vēsta auditorkompānijas «Ernst & Young» veiktais pētījums «Creating growth», kas publiskots 2014. gada decembrī. Tas skaitliski, salīdzinoši un vizuāli saistoši rāda kultūras un radošajās industrijās sasniegto Eiropas Savienības valstīs laikā no 2008. līdz 2012. gadam. Šis pētījums galvenokārt kalpos politiķiem un nozaru līderiem par palīglīdzekli radošo industriju izpratnē un turpmākās politikas veidošanā.

28 valstis, 11 industrijas

Pētījums salīdzina un rāda dažādu radošo industriju skaitliskos raksturlielumus Eiropas Savienības valstīs — ieguldījumu IKP, nodarbinātību, izmaiņas patēriņā —, kā arī meklē veiksmes stāstu iemeslus un raksturo nozaru aktuālās tendences.

11 kultūras un radošās industrijas, par kurām pētījumā apkopota informācija, ir: grāmatas (autori, bibliotēkas, izdevējdarbība), žurnāli un avīzes, mūzika (ierakstīšana, mūzikas izdevniecība, komponisti, mūziķi, mūzikas radio un televīzijas kanāli), izpildītājmākslas (mūsdienu un klasiskā deja, teātris, dzīvā mūzika, cirks), televīzija, filmas, radio, videospēles, vizuālā māksla (fotogrāfija, dizains, arī muzeji), arhitektūra un reklāma. Jāņem vērā, ka šis iedalījums nedaudz atšķiras no Latvijā pieņemtā, piemēram, arhitektūra izdalīta atsevišķi no vizuālās mākslas kategorijas; netiek atsevišķi runāts par kultūras izglītību un mantojumu, kuru ieguldījums IKP ir grūtāk nosakāms, un nodarbinātība tiek iekļauta kādā no citu nozaru raksturlielumiem.

Katra industrija analizēta arī sīkāk, raksturojot pašreizējo situāciju, mēģinot uztaustīt sāpīgākās problēmas un nākotnē prognozējamās izmaiņas, kā arī atšķirības no citām industrijām. Pētījumā iekļauti arī nozaru profesionāļu komentāri.

Jāatzīmē gan, ka pētījuma autori nosliekušies par labu mūzikai un medijiem, kas varētu būt skaidrojams ar pasūtītāja — GESAC (Eiropas autoru un komponistu biedrību apvienība) — interesēm. Visplašākajai radošo industriju kategorijai — vizuālajām mākslām — veltīta tikpat īsa nodaļa kā pārējām nozarēm, vienā maisā sametot mākslas tirgu, muzejus, amatniecību, fotogrāfiju un dizainu. Video spēļu nozare savukārt izcelta atsevišķi, vien pavirši pieminot citas aplikācijas un pavisam piemirstot Eiropas «start–up» kopienas.

Grāmatas

Industriju īpaši ietekmē digitalizācija un lasītāju ieradumu maiņa. Kamēr 2013. gada aptaujas dati liecina, ka grāmatu lasīšana ir otrā populārākā kultūras aktivitāte respondentu vidū, pārdošanas rādītājiem ir tendence sarukt.

Avīzes un žurnāli

Digitālā laikmeta izaicinājumi pārveido nozari, tiek pieņemti tādi risinājumi kā «freemium» stratēģija — tiešsaistē pieejams preses bezmaksas pamata saturs, par tālāku pieeju jāmaksā.

Mūzika

Nozares izaicinājumi tiek risināti ar inovācijām — straumēšanas vietņu izveidi. Par spīti izmaiņām lietotāju paradumos un iespēju klāstā, ierakstu pārdošanas apjomi pieaug.

Izpildītājmākslas

Patēriņu šajā nozarē ietekmē mājsaimniecību ekonomisko iespēju mazināšanās koncertu un citu dzīvo priekšnesumu apmeklēšanai, kā arī to pieejamība internetā un televīzijā.

TV

Televīzija Eiropā vēl joprojām tiek atzīta par populārāko mediju, tomēr tās ietekme strauji mazinās. Nozari ierobežo piesaiste noteiktai valodai un vietai, kas liek meklēt lokālas tirgus stratēģijas.

Filmas

Arī šo nozari ietekmē digitalizācija (DVD pirkšana un noma samazinājušās par 12%), kā arī popularitātes ziņā Eiropas filmu industrija atpaliek no ASV — 17 no 20 populārākajām filmām Eiropā ir ASV ražojums.

Radio

Vēl aizvien par uzticamāko mediju atzītais radio meklē jaunus pieejamības un pieprasījuma veicināšanas veidus.

Videospēles

Eiropā visaktīvāk augošā radošā industrija tomēr atpaliek no citu reģionu izaugsmes rādītājiem, piemēram, videospēļu veidotājiem piešķirto nodokļu atlaižu dēļ Kanādā.

Vizuālās mākslas

Eiropa tās nozīmīgā kultūras mantojuma dēļ vēl visaktīvāk piesaista tūristus ar muzejiem, kultūras pieminekļiem. Vizuālās mākslas veido Eiropas tēlu.

Arhitektūra

Ekonomiskā recesija ievērojami skārusi būvniecības nozari, un arhitektūrai jātiek pāri celtniecības sektora kritumam.

Reklāma

Digitalizācijas process pārveido arī reklāmas kanālus, palielinot tiešsaistes projektu ietekmi uz ienākumiem.

Nodarbinātība

Radošās industrijas apsteidz citas nozares ne tikai nodarbinātībā vispār (ar 7,1 miljoniem strādājošo ierindojoties trešajā vietā pēc būvniecības un ēdināšanas sektora), bet arī jaunatnes nodarbinātības jomā, kas kļuvis par īpaši svarīgu jautājumu Eiropas dienaskārtībā. Eiropā 19,1%, bet citur pasaulē 18,6% no radošajās industrijās strādājošajiem ir jaunieši. Šis aspekts, iespējams, ir arī viens no nozares veiksmes iemesliem — tās mainīgums, tieksme pēc inovācijām un riska pakāpe piesaista jauniešus, kas savukārt nozīmē izglītības sistēmas izmaiņu tiešu ietekmi uz tirgu.

Interesanti, ka pusē radošo industriju uzņēmumu visā Eiropā tiek nodarbināti tikai 1–3 cilvēki, kas norāda ne tikai uz mazo un vidējo uzņēmumu milzīgo ietekmi, bet arī to problēmām piesaistīt kapitālu izaugsmei. Radošās industrijas piedāvā plašas darbības iespējas, sākot no individuālās saimnieciskās darbības līdz pat globālām kompānijām, nodarbinot dažādu līmeņu un kvalifikāciju speciālistus.

Kultūras un radošo industriju vidū par lielāko nodarbinātības veicinātāju atzītas izpildītājmākslas, kurās izpētīts arī sadalījums starp nozarē iesaistītajiem speciālistiem. No tiem absolūtais vairākums — 78% — rada, uzstājas, muzicē, 15% ir tehniskie darbinieki, savukārt tikai 7% nodarbojas ar menedžmentu, organizēšanu.

Digitalizācija

Digitalizācija kļuvusi par nozīmīgu apstākli, ar ko rēķināties, — ne tikai tehnoloģiju attīstības un jaunu produktu radīšanas, bet arī patēriņa pieauguma dēļ — internetu Eiropā lieto 73,1% iedzīvotāju (ASV tikai 61,8%), savukārt viedtālruņus — 197 miljoni patērētāju.

Radošās industrijas rod jaunus izpausmes veidus un mijiedarbojas ar digitalizācijas procesu — virtuālā pasaule var pateikties radošajām industrijām par virzīšanu un atbalstu jaunu produktu radīšanā, piedāvājuma kvalitātes un daudzveidības veicināšanu, produktīvākas atgriezeniskās saites veidošanu ar patērētājiem. 70% darbību, ko lietotāji veic planšetdatoros, telefonos, ir radošo industriju patēriņš — tiešsaistē lietotas un lejupielādētas tiek spēles, aplikācijas, vizuālo mākslu produkti un to izplatīšanas vietnes. Pastāvošais viedoklis par kultūras lomas maiņu digitalizācijas laikmetā daļēji ir tiesa — transformējoties produktu formai un pieaugot to brīvai pieejamībai, vairs nav iespējams precīzi noteikt nozares ekonomisko vērtību un ieguldījumu. Kā pozitīvu pretargumentu pētījums min, piemēram, digitālās mūzikas oficiālās pirkšanas rādītājus — no 2009. līdz 2013. gadam tā pieaugusi par 109%.

Līderība pasaulē

Pētījums optimistiski pasludina Eiropas Savienību par pasaules līderi visās nozarēs, kas šādam apgalvojumam dod ieganstu. Par iemesliem Eiropas vadošajām pozīcijām radošo industriju daudzveidībā, pieprasījumā, ieguldījumā IKP tiek atzīta blīvā dažādu kultūru apdzīvotība un bagātais kultūras mantojums. Dati liecina, ka daudzās nozarēs Eiropa ne tikai nepārprotami dominē — septiņi no desmit populārākajiem grāmatu izdevējiem, vadošā ierakstu kompānija, septiņi no desmit apmeklētākajiem muzejiem, astoņas Prickera arhitektūras balvas kopš 2000. gada —, bet arī rada aizvien jaunus radošo industriju produktus un veiksmīgi pielāgojas mainīgajiem apstākļiem. Kā piemēri minēti straumēšanas vietnes «Spotify» (Zviedrija) un «Deezer» (Francija).

Kulturālās daudzveidības ietekme ir ne tikai pozitīva — tā bieži kļūst par izaicinājumu patērētāju piesaistei. Valodu daudzveidība (24 oficiālās, 60 reģionālās valodas) nozīmē fragmentāru grāmatu, avīžu un žurnālu tirgu, arī nacionālās mūzikas pieprasījumu — Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Spānijā 80% no populārākajiem albumiem ir nacionālā mūzika, Itālijā un Zviedrijā pat 90%. Tikmēr pasaules mērogā Eiropas vēstures un kultūras bagātība saglabājas kā unikāla priekšrocība.

«Creating growth. Measuring cultural and creative markets in the EU» ir pieejams lejupielādei mājaslapā «Creating Europe».