Kā nekļūt par sliktu dīdžeju

Par to, ka DJ ir profesija, ar kuru var pelnīt, ir pārliecināts Kaspars Dabra (zināms kā DJ DUB:ra) un Kristiāna Kalniņa (DJ apvienība «Crystal Sound System»). Abi Latvijas klubu vidē darbojas jau ilgus gadus un šopavasar nodibinājuši Rīgas DJ skolu. Tā ir oficiāla izglītības iestāde, kurā vietu atradīs gan iesācēji, gan rūdīti vinilisti.

Lai DJ skolu izveidotu, paņemts subsidētais kredīts programmā «Altum», un iegūtie līdzekļi ieguldīti tehnikas un mēbeļu iegādē, kā arī, lai segtu pirmo četru mēnešu administratīvās un reklāmas izmaksas.

Kādēļ jums šķita svarīgi atvērt jaunu DJ skolu Rīgā?

Kaspars:

— Iepriekš bijām ilgi spēlējuši [klubos], un vajadzēja kaut ko savu. Skaidrs ir tas, ka Rīgā gribam [redzēt un dzirdēt] kvalitatīvus DJ. Bāros un klubos ir dzirdēts, ka dīdžejs pat nesaprot, ko viņš tur dara. Mēs gribētu to mainīt un no profesionālas DJ skolas palaist laukā dīdžejus, kuri saprot savu lietu.

Kāda ir jūsu saistība ar «Ritma Institūtu», kas jau ilgstoši piedāvā DJ apmācības?

Kaspars:

— Saistība ir tāda, ka pie mums ir bijušais «Ritma Institūta» mācībspēks Rūdolfs Budze (DJ Rudd), tas faktiski viss. Šobrīd esam konkurenti.

Mūsdienās par dīdžeju faktiski var kļūt jebkurš, kas ir apguvis vienkāršas DJ programmas internetā.

Kaspars:

— Tā nevar būt. Es pats sāku pirms septiņiem astoņiem gadiem ar platēm. Dīdžeja darbs, kā lai pasaka… tu jau vari nokačāt to DJ programmu, mājās pie kompja sēdēt un spaidīt podziņas. Tomēr tā tu negūsti pieredzi spēlēt uzreiz un cilvēku priekšā. Ja tu iemet savus mp3 failus šajā programmā, tas ir tas pats, kas uzlikt fonā radio. Tādā gadījumā cilvēks klubā, kurš kaut ko saprot [no DJ darba], vienkārši aiziet projām. Ziņas izplatās ātri, un citi dīdžeji jau zina, kā tu spēlē. Ja tu to dari slikti, būs festivāli, kuros nekad neiekļūsi, un tā arī paliksi, spēlējot savā barčikā.

Lūdzu, paskaidro, kāda ir atšķirība starp elektroniskās deju mūzikas producēšanu un klubu DJ darbu.

Kaspars:

— Kā dīdžejs tu strādā ar jau gataviem gabaliem. Faktiski tu taisi jaunu dziesmu — savu remiksu vai «mashup» [divu vai vairāku iepriekš ierakstītu skaņdarbu mikss — A.B.]. Tā ka — veidojas jauna dziesma, nāk klāt cits bungu ritms. Ja tu jau esi dīdžejs, tad tev ar laiku jāsāk producēt. Tas ir nākamais līmenis — atskaņot pašam savu mūziku.

Vai Latvijā elektroniskās mūzikas producēšanas jomu pārstāv spēcīgi mūziķi?

Kaspars:

— Atkarībā no žanra, bet domāju, ka jā. Es vairāk esmu iekšā «breakbeat/ghetto funk» jomā. Mūsu pašu DJ Rudd «Juno Records» «breakbeat» mūzikas topā sabija desmit nedēļas, un tas ir viens no lielākajiem interneta mūzikas veikaliem pasaulē. DJ Rudd producē mūziku arī «Astro’n’Out», Donam un citiem latviešu mūziķiem.

Šī gada Tallinn Music Week (TMW) skatēs bija visai liels uzsvars uz jaunajiem elektroniskās deju mūzikas mūziķiem. Helēna Sildna, TMW direktore, to minēja kā vienu no eksportspējīgākajiem žanriem, kuros Baltijas mūziķis var sevi parādīt pasaulei. Vai Latvijai būtu ko piedāvāt?

Kaspars:

— Latvijā ir diezgan švaki, manuprāt; no Igaunijas un Lietuvas gan nāk spēcīgi mūziķi. Taču es vairāk zinu tikai par savu žanru, iespējams, ka citos tā nav.

Kristiāna:

— Šī nodarbe tomēr ir dārgs prieks. Otra lieta ir tā, ka cilvēkiem nav zināšanu par tādām iespējām. Piemēram, mūzikas skolās jau nestāsta, ka tu vari producēt mūziku un cik daudzas dažādas aplikācijas un programmas ir pieejamas. To mēs arī šeit centīsimies piedāvāt, parādīt iespējas un laist laukā tādus dīdžejus, kuri varētu spēlēt arī ārpus Latvijas. Spēlējot ballītes, es pati, piemēram, apbraukāju puspasauli.

Kā jūs organizējat savus DJ setus ārvalstīs — sadarbojaties ar klubiem vai arī jums palīdz aģenti?

Kristiāna:

— Latvijā sākumā viss ir jādara pašam, tad jau tālāk kāds iesaka vienam klubam, tad citiem, un uzaicinājumi seko. Pasaulē, ja tev nav personisku kontaktu, svarīgs ir tavs prezentmateriāls jeb portfolio — vietne Facebook, Mixcloud vai Soundcloud, kur apkopoti tevis radīti miksi. Vēlams, ar visiem foto. Pēc tam vari sūtīt savu promo paku klubu menedžeriem un iepazīstināt ar sevi. Ja to arī noklausās un viens no 100 cilvēkiem atbild, tu esi dabūjis pasākumu.

Cik bieži sastopami dīdžeju menedžeri, kuri strādā ar jauniem kontaktiem, lai dīdžejiem būtu laiks pievērsties savai mūzikai?

Kaspars:

— Tas ir labi, ja dīdžejam ir savs menedžeris, kurš pārdod viņa darbu, bet Latvijā šī joma nav tik attīstīta.

Kristiāna:

— Atalgojums un honorāri nav tādi, lai menedžments būtu ieinteresēts ar to strādāt. Pasaulē slaveniem dīdžejiem ir jēga no menedžmenta, bet, kamēr tu vēl sities pa apakšu, neviens tevi neapkalpos labāk par tevi pašu.

Ar kādiem finansiālajiem ieguldījumiem ir jārēķinās, ja esi dīdžejs iesācējs?

Kaspars:

— DJ apmācībās sākumā ir jāsaprot, ar kādu tehniku un aparatūru vēlies strādāt. Pie mums var nākt un ar laiku izprast, kāds variants ir labākais, varam palīdzēt ar ieteikumiem tehnikas iegādē.

Kristiāna:

— Ja runa ir par midi kontrolieri, kas ir vismobilākā un universālākā ierīce, kam papildus nepieciešams tikai kompis, tad tāds maksā aptuveni 500 eiro.

Ja cilvēks ir kaislīgs mūzikas mīļotājs, bet vēl nezina, vai labāk spēlēt vinilu vai varbūt diskus, viņam būs pie jums ko darīt?

Kaspars:

— Tieši tādēļ mums ir mēnesi garš ievadkurss, pēc kura jau var tālāk izvēlēties, kādā virzienā attīstīties. Piedāvāsim arī treniņzāli, kur varēs nākt un praktizēties.

Pastāstiet, kā norit jūsu darbdiena.

Kaspars:

— Līdz pat piektdienai esam šeit, DJ skolā, vakaros tiek veidoti miksi un vākta mūzika. Tā tas notiek 5 dienas nedēļā, kam seko nedēļas nogale. Piektdien — ballīte, sestdien pa dienu tu guli un vakarā — atkal ballīte.

Kristiāna:

— Man vēl ir radio raidījums, un, ja jāspēlē klubā, darbadienu rītos ierakstu sestdienas vakara raidījumu. Vēl jau ir jāuztur savi sociālie konti, jāgatavojas DJ konkursiem un tamlīdzīgi.

Viedokļi — mācīties DJ skolā vai visu apgūt pašam?

Atbild DJ Daggy Lee, dīdžeja prasmes apguvusi «Ritma Institūtā»:

— Tā kā es uz «Ritma Institūtu» aizgāju bez jebkādām priekšzināšanām, tad ieguvums bija ļoti liels: pieeja tehnikai, teorija. Lai arī 8 mēneši (viena nodarbība nedēļā) nav maz, domāju, ka, apgūstot DJ amatu pašmācības ceļā, var paiet uz pusi ilgāks laiks. Galvenais pluss, manuprāt, ir tas, ka visa informācija gan par teoriju, gan praktiskajām iemaņām ir vienkopus, nav pašam jāmeklē pa Youtube videoklipiem. Ja es mācītos pašmācības ceļā, tad nezinātu, kas jāmeklē, kam jāpievērš uzmanība, kas ar ko saistīts. Otrs liels pluss ir tas, ka DJ skolā apmāca cilvēks ar vērā ņemamu pieredzi un zināšanām konkrētajā sfērā. Arī pēc skolas beigšanas es joprojām mācos, jo ir jāattīstās.

Atbild Edgars Kravalis, kultūras centra «9k1 Nams» izveidotājs:

— No profesionālā viedokļa DJ skola ir nepieciešama, lai iegūtu kvalitatīvus pamatus tenhikas apgūšanā un praktiskās pieredzes krāšanā. Taču stila un gaumes izjūtu DJ skolā neiemācīsies. DJ vide Latvijā ir disproporcionāla — dīdžeji, kuri regulāri atskaņo ko jaunu un svaigu, turklāt dara to kvalitatīvi un gaumīgi, ir tikai kādi 20% no kopskaita. Pārprodukcija rodas tāpēc, ka DJ jau kādus pāris gadus ir modes kliedziens. Jaunieši, pāris mēnešu papētot programmas, ar kurām var miksēt, vēl nebūt nav DJ. Tie, kuri ilglaicīgi ir pieprasīti Rīgā, sāk garlaikot ar vienveidību, bet jauniem talantiem bieži vien netiek dota iespēja sevi parādīt. Ir jāliek akcents uz jaunu materiālu un tā atbalstīšanu, jāseko līdzi mūzikas jaunumiem no visas pasaules, jāeksperimentē.

Atbild Kaspars Zaviļeiskis, ilggadējs klubu un korporatīvo pasākumu dīdžejs, mūzikas žurnālists:

— Labākā skola ir spēlēt klubos un krogos — ej un nospēlē tam iedzērušajam pūlim. Vismaz es to apguvu tikai tā — ielec un mācies peldēt. Tas, ko varētu mācīt, ir korporatīvā dīdžejošana — nav tik «hip», toties var naudu pelnīt. Tur ir daudz smalkumu, sākot jau ar to, ka dīdžejs nav «stārs», kurš uz skatuves spēlē savu mūziku un neko citu. Ir jājūt korporatīvā pasākuma norise, jāseko scenārijam, jāspēj reaģēt uz apbalvošanām, jāsadarbojas ar mūziķiem, lai radītu vienotu atmosfēru.