Latvijas dizaineriem nevajag baidīties

Diskusiju vadīja vizuālā žurnāliste Agnese Kleina, sākumā iepazīstinot ar jēdziena «skandināvu dizains» izcelsmi, kas reizē ir arī zviedru dizaina uzvaras gājiena sākums — izstāde, kas piecdesmitajos gados apceļoja pasauli, iepazīstinot ar virkni Skandināvijas dizaineru. Tādēļ arī sarunas gaitā bieži atgriezāmies pie izstāžu lomas mēbeļu un interjera lietu dizaina industrijā.

Kas ir jūsu zīmoli un kādas ir to pārstāvētās vērtības?

Juris Griķis:

— Es pārstāvu trīs zīmolus: divus vietējos («Nakts Mēbeles» un «Pils Matrači») un vienu starptautisku («Heavens»). Vislielākā vērtība, ko mēs vēlamies nest cilvēkiem, ir rūpes.

Elīna Čīma:

— Pirms sešiem gadiem sākām ražot sojas vaska sveces «Munio Candela», kuras tagad eksportējam uz Eiropas un Āzijas valstīm, Krieviju. Kopš 2010. gada mums ir otra ražotne ASV. Pirms gada nolēmām paplašināt kolekciju, veidojot mājas lietu dizaina līniju «Munio Home». 2014. gada janvārī tika pabeigts gadu ilgs darbs kopā ar arhitekti Zani Teteri, kura ir produktu autore un veidojusi arī mūsu konceptveikalu interjeru. Mēs nesam pasaulē latviešu amatnieku tradīcijas, apvienojot tās ar mūsdienīgu dizainu. Katrs «Munio» produkts ir meistardarbs.

Aldis Circenis:

— «Rīgas Krēslu Fabriku» dibinājām ar domubiedriem pirms 15 gadiem, lai ražotu biroja krēslus un sēdmēbeles sabiedriskām telpām. Tirgus situācija bija labvēlīga, un mēs ātri iekarojām savu vietu Latvijas tirgū. 2011. gadā atvērās interesanta lappuse, kad nolēmām pievienot zīmolam tirdzniecības zīmi «Riga Chair» — ar mērķi ražot pašiem sava dizaina produktus no liekta līmētā saplākšņa. Šobrīd eksportējam uz visām debespusēm: Rietumeiropu, Austrāliju, ASV, Skandināviju.

Kādi bija jūsu apsvērumi, veidojot zīmolu, un vai tie izrādījušies veiksmīgi?

Elīna:

— «Munio Candela» latīniski nozīmē «spēcīgākā svece». Mums bija svarīgi, kādu enerģiju ieliekam nosaukumā un ar kādu attieksmi ejam pasaulē. Mums jau sākotnēji bija skaidrs, ka nekoncentrēsim visus savus spēkus tikai Latvijā, tāpēc arī nosaukums tika radīts visiem saprotams. 2008. gada Ziemassvētkos mēs uzsākām tirdzniecību Latvijā, un 2009. gada pavasarī mēs jau bijām Tokijā.

Aldis:

— Mūsu zīmola vārds «Riga Chair» vienkārši atbild uz jautājumu — no kurienes mēs esam un ko mēs darām. Līdz šim tas ir labi darbojies, un pie viena mēs arī popularizējam Rīgas vārdu.

Juris:

— Man ir bijuši vairāki uzņēmumi ar dažādiem panākumiem: astoņdesmito gadu beigās, kad katrs latvietis savu uzņēmumu gribēja nosaukt par «Ozolu», es arī tā izdarīju. Tas strauji izauga līdz 250 cilvēkiem, mēs mēģinājām eksportēt uz Vāciju, bet neveicās tik labi, kā bija iecerēts, un mēs bankrotējām. Par «Pils Matračiem» man ir aizrādījis somu paziņa, ka tas saistās ar «Pils» alu un diez vai tā ir labākā asociācija matračiem.

Mūsu jaunais vārds «Heavens» gluži burtiski ir nācis no augšas, un mums ir jādara viss, lai to attaisnotu. Ja darbi neseko, tavs vārds ir tukšs. «Nakts Mēbeles» tiks saglabāts kā nacionālais zīmols, kamēr uzaudzēsim nesen izveidoto «Heavens» spēcīgāku.

Ar ko Latvijas dizaina zīmoli var konkurēt ārvalstu tirgos?

Elīna:

— Mēs esam mazi, tādēļ mums jābūt īpaši inovatīviem un jādomā, ko interesantu varam piedāvāt jau piepildītiem tirgiem. Iepriecinoši, ka interese par augstu pievienoto vērtību, ekskluzīvām lietām tikai pieaug. Latvijas dizaineriem nevajag baidīties un skatīties tikai uz Baltijas valstīm vai Krieviju, var droši domāt par Ķīnu un ASV, jo tas ir iespējams.

Juris:

— Mēs nevaram pasaulei piedāvāt resursus, jo mums to ir maz. Mēs nekad nevarēsim konkurēt ar lieliem ražotājiem, kas ienāk tirgū ar lielu daudzumu lētu preču. Vienīgais, ar ko mēs varam konkurēt, ir pievienotā vērtība un mūsu gara spēks.

Kas jums palīdz starptautiskās izstādēs tikt pamanītiem?

Elīna:

— Mūsu sākotnējais uzstādījums — mēs neražosim lētus un standarta produktus. Mēs pozicionējam savus produktus kā meistardarbus, un tas cilvēkus uzrunā, jo daudzi ir noguruši no lielās lēto priekšmetu masas.

Aldis:

— Atbilstošs izstādes stends. Ja zīmols pretendē uz dizaina mēbeļu statusu, tad tā stendam arī jābūt ar labu dizainu. Latvijas uzņēmējiem tas ne vienmēr izdodas. Ir bijuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstīti mēģinājumi izveidot apvienotu latviešu dizaineru stendu zem milzīga uzraksta «Latvia». Starp Turcijas tepiķiem un Vācijas Ziemassvētku gaismiņām 50 kvadrātmetros saspiestiem 8 latviešu ražotājiem nav īstā vieta. Platība, ko «Riga Chair» īrē starptautiskās izstādēs, ir vismaz 40 kvadrātmetri. Tas ir mazākais, ar ko pretendēt uz to, lai tevi pamanītu. Ir jāsaprot, kā jāizliek eksponāti, kā tie jāizgaismo, kur tev pašam jāstāv un kā jārunā. Tas ir vesels uzvedums.

Juris:

— Jābūt ļoti labām grīdām, pārdomāti izvietotām gaismām un ļoti labi sagatavotam personālam ar labu stāstu. Mēs īrējam vismaz 80 kvadrātmetrus, jo gultas ir lieli priekšmeti. Ir legāli un nelegāli paņēmieni, kā pievērst sev uzmanību. Piemēram, var sapulcināt visus stenda darbiniekus vienuviet un tad uztaisīt riktīgu trobeli, visiem kaut ko iesaucoties. Visi izstādes apmeklētāji apklust un skatās. Tad uzreiz jāatgriežas savās vietās un jāturpina stāstīt zīmola stāstu tiem, kas atnākuši palūkoties, kas tur notiek.

Kādi ir jūsu novērojumi par cilvēku dzīvesstila izmaiņām? Ko cilvēki meklē?

Elīna:

— Katrs meklē kaut ko citu, tāpēc zīmolam ir svarīgi saprast, kas ir tā īstā mērķa grupa un kā tai tuvoties. Tas ir grūti, un sanāk daudz kļūdīties, bet pēc tam paliek daudz vieglāk, jo nav vairs jātērē lieka enerģija, mēģinot uzrunāt tos, kas nemaz nevar būt tavi pircēji.

Aldis:

— Es varu pateikt, ko cilvēki nemeklē — televizoru galdiņus.

Juris:

— Cilvēki  arvien vairāk pievēršas zaļajai domāšanai un vēlas dzīvot arvien īstāk. Viņi ir gatavi maksāt vairāk, bet arī ieguvumiem jābūt daudz lielākiem. Cilvēki aizvien vairāk skaita naudu un tādēļ izvēlas pirkt nevis lētāko, bet labāko.

Kāds valsts atbalsts dizaineriem un ražotājiem būtu noderīgs?

Aldis:

— Palīdz programmas, kas vērstas uz jaunu produktu ieviešanu tirgū, tās arī mēs esam izmantojuši. Arī finansiāls atbalsts testu veikšanai un sertifikātu iegūšanai ir nozīmīgs. Starptautisku izstāžu pārdomātā izmantošanā labs piemērs ir Spānija. Viņu organizācija, kas ir analoga LIAA, izstādēs noīrē veselus 500 kvadrātmetrus un tos vienoti noformē ar savu vizuālo identitāti, kas ir samērā neitrāla. Šī platība tiek sadalīta tā, lai katrs ražotājs pats varētu veidot savu seju, bet tie savstarpēji vizuāli nekonkurētu.

Elīna:

— Diemžēl 30. aprīlī tiek slēgta LIAA programma starptautisko tirgu apguvei, taču tiek solīts to atjaunot. Oktobrī tiks slēgti visi biznesa inkubatori, kas mazajiem uzņēmējiem tomēr ir ļoti svarīgs atbalsts. Es domāju, ka tas ir šķērsām. Treškārt, tiem, kam ir labas produktu idejas, ir jāpalīdz virzīt tās tirgū. Dizaineriem šādu zināšanu un pieredzes nav. Latvijā to šobrīd nevar citādi izdarīt, kā pašam skrienot ar galvu sienā. Kā noteikt savu produktu cenu eksporta tirgos? Mums arī sākumā nebija ne jausmas. Būtu ļoti labi, ja būtu kāda institīcija, kas palīdzētu ar padomu un praktisku atbalstu tirgus un zīmola veidošanas jautājumos.

Juris:

— Sešdesmitajos gados, kad Itālijā bija liela krīze, tika pieņemts stratēģisks lēmums uztaisīt lielu izstādi ar mērķi atdzīvināt mēbeļu dizainu. Šodien mēs visi pazīstam «I Saloni», arī pats izstādes formāts ir kļuvis par eksporta produktu — tā notiek Maskavā un citur. Būtu nepieciešams izveidot Latvijas dizaina un ražotāju izstādi, ar nopietnu formātu un dalībnieku atlasi un, protams, kārtīgu finansējumu. Tad arī veidotos motivējoša iekšējā konkurence starp dizaineriem, starp ražotājiem, kas gribētu tikt tajā iekšā.

Ko mācīties no Zviedrijas dizaina industrijas?

Juris:

— To, ka spēcīgs zīmols spēj ievelk produktus jebkurā tirgū. «H&M Home» interjera lietas nevarētu pārdot, ja tām nebūtu vārda. Mēs mākam uztaisīt kvalitatīvas lietas ar pievienoot vērtību, bet tās ir jānosauc vārdā, un šis vārds jāpadara atpazīstams.

Aldis:

— Mēs pirms brīža dzirdējām, ka starp «H&M» dibināšanu un pirmā veikala atvēršanu Londonā pagāja 23 gadi. Vienīgais iemesls, kāpēc tas izdevās, ir tas, ka cilvēki šos produktus pirka. Pirka un joprojām pērk ļoti daudz, jo tādi Zviedrijas zīmoli kā «H&M» vai «Ikea» apvieno dizainu un kvalitāti ar pārdomātu loģistiku un organizācijas struktūru, kā arī atbilstošu cenu. Ir vēlams, lai dizaina patēriņš Latvijā pieaugtu, tāpēc ir labi, ka «H&M Home» ienāk mūsu tirgū.

Pateicamies Zviedrijas Karalistes vēstniecībai Latvijā un «H&M Latvia», it sevišķi Sanitai Kalniņai, par atbalstu pasākuma rīkošanā.