Vai pie jums ir internets?

Pirmoreiz ar igaunieti Helēnu Sildnu, «Tallinn Music Week» (TMW) idejas autori un mūzikas industrijas profesionāli, sarunājos 2011. gadā. Jau tolaik Helēna par festivālu runāja tik aizrautīgi, ka TMW izaugsme sķita tikai laika jautājums. Tā arī ir noticis. No mazītiņas koncertu un prezentāciju sērijas 2009. gadā TMW izaudzis par lielāko Ziemeļvalstu iekštelpu festivālu, vienuviet pulcējot mūzikas industrijas darbiniekus, ierakstu kompānijas, koncertaģentūras, medijus un, protams, mūziķus. Vēl pirms dažiem gadiem ārvalstu mūzikas žurnālisti bažīgi jautāja, «vai pie jums ir internets», raugoties uz Igauniju kā postpadomju eksotiku. Šobrīd ir pierādījies, ka Ziemeļvalstu un Baltijas reģionam ir ko piedāvāt arī izlutinātajiem eiropiešiem. Protams, TMW nav un nebūs «SXSW» (ASV) vai «Eurosonic Noorderslag» (Nīderlande) kalibra pasākums. Taču Tallinā pie katras koncertvietas durvīm nav jāmīņājas 40 minūtes, riskējot koncertā tā arī neiekļūt, un iespēja, ka mūziķus pamanīs respektablu festivālu pārstāvji, ir krietni lielāka. Šogad Latviju pārstāvēs 13 mūziķi un grupas, tostarp «Dirty Deal Audio», «Instrumenti» un «The Sound Poets».

Vai Tallinā ir iespējams nodrošināt TMW vajadzīgo pietiekamā daudzumā: viesnīcas, ēdināšanu, pasākumu vietu ietilpību?

Lielākoties pasākumu vietas atrodas vecpilsētā, līdz ar to visu viegli var izstaigāt kājām, paņemot programmiņu un pa ceļam iegriežoties kādā no restorāniem. Ideja par ēdināšanas programmu TMW radās tādēļ, ka pēdējos gados Igaunijas virtuve kļūst arvien izsmalcinātāka. Ja par viesnīcām, — rīkot TMW tā saucamajā «low season» bija apzināts lēmums. Tādā veidā tūrisma industrija gūst papildu ienākumus. Mums ir ļoti labi partneri, ar kuriem strādājam jau kopš pirmā TMW gada — «Nordic Hotel Forum» un «Tallink» prāmju un viesnīcu kompānija. Ir arī lieliskas koncertvietas — teātri un bāri. Tomēr, tā kā ar katru gadu apmeklētāju skaits aug, būs jādomā par lielākām koncertvietām. Jau tagad TMW laikā klubi ir faktiski pārpildīti — tās ir ap 70 vietām mazajos bāros un ap 1000 vietām Tallinas lielākajā koncertvietā «Rock Cafe».

TMW biļešu cenas ar katru gadu pieaug. Kas būtu tā papildus vērtība, ko apmeklētājs iegūst, maksājot lielāku summu?

Šogad, veidojot TMW sesto reizi, esam sasnieguši to vērienu, kādā vēlamies būt, arī runājot par optimālo biļetes cenu. Pārdot delegātu pases vietējai mūzikas industrijai viemēr bijis visgrūtāk. Ieguldījām daudz laika, skaidrojot, kādēļ industrijas pārstāvjiem tas būtu izdevīgi — apmeklēt TMW, turklāt par maksu. Manuprāt, konferencei vienmēr ir jābūt par maksu, jo kompānijas to uztver kā ilgtermiņa investīciju. Šobrīd TMW delegāta pase maksā tikpat, cik uz «Music & Media» Somijā. Un joprojām šī cena ir zemāka kā citi starptautiskie mūzikas industrijas notikumi. Ienākumi no biļešu tirdzniecības sastāda 25% no kopējās izmaksu summas, pārējo sedz sponsori, reklāma un valsts finansējuma programmas.

Kuras TMW prezentācijas Tu īpaši ieteiktu apmeklēt?

Šogad īpašs uzsvars tiek likts uz nākotnes biznesa modeļiem mūzikā. Dziļāk izpētīsim iespējas, ko sniedz tādi mūzikas straumēšanas servisi kā «Deezer», «Spotify», «Rdio» un «Soundcloud». Džonatans Fosters (Jonathan Foster) no «Spotify» pirmoreiz uzstāsies Baltijas valstīs. Būs interesanti vērot, kā «Spotify» attīstīsies mūsu relatīvi jaunajā tirgū. Runāsim arī par mūzikas promociju, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, kā arī par mūzikas festivālu «Positivus» un «Flow» vērtību vietējos tirgos. Uzsvērsim arī vienotā Baltijas mūzikas industrijas tirgus izveidi, lai popularizētu vietējos māksliniekus ārvalstīs. Mums vajadzētu vairāk tādu leiblu kā «I Love You Records», kuri ir pietiekami ambiciozi, lai izietu arī ārvalstīs. Leģendārais Artemijs Troickis pārstāvēs «Pussy Riot», bet igauņu dziesminiece Kerli dalīsies ar pieredzes stāstiem no laika, kuru viņa pavadīja ASV. Kā ierasts, konferenci atklās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Kādas tendences Tu saredzi mūzikas žanru attīstībā? Ko klausīsimies nākotnē?

Man ne visai patīk izcelt kādu žanru, taču šoreiz to izdarīšu gan. EDM jeb elektroniskā deju mūzika piedzīvo lielu popularitātes vilni. Tādi igauņu mūziķi kā Mord Fustang un Syn Cole šobrīd ir pieprasītākie mākslinieki starptautiskajā tirgū. Tomēr es nedomāju, ka starptautiskā mūzikas industrija ir ieinteresēta Igaunijas vai Latvijas mūzikā, ja mēs sekojam vai nesekojam jaunākajiem trendiem. Industrija allaž meklē ko svaigu un nedzirdētu. Tikpat labi tā varētu būt igauņu mūziķe Marija Minerva. Pateicoties viņai, ir uzplaucis tāds underground žanrs kā «hypnagogic pop» [pirmo popularitātes vilni tas piedzīvoja 80. gados — A.B.]. Savas dziesmas viņa rada mājās, guļamistabas studijā.

Kā Tu vērtētu TMW sadarbību ar pašvaldības un valsts iestādēm?

Kļūst tikai labāk. Mēs sākām ar niecīgu valsts atbalstu, taču šobrīd ir izstrādāta Igaunijas radošo industriju eksporta un daļēji arī tūrisma stratēģija. Protams, gribētos jau, lai attīstība notiek straujāk, tomēr jārēķinās ar to, ka publiskais sektors nedarbojas pēc privātās uzņēmējdarbības principiem. Tādā ziņā mums ir privilēģijas pieņemt lēmumus un rīkoties, ja jūtam, ka ir atrasti pareizie virzieni. Šobrīd esam ceļā uz to, lai Igaunijas Tūrisma pārvaldes mārketinga plānā iekļautu mūs, filmu festivālu «PÖFF» un citus pasākumus. Ir izpētīts, ka šāda tipa pasākumi sniedz pienesumu vietējai ekonomikai. Proti, par katru iztērēto eiro festivāls ekonomikai «atdod» 4 eiro caur nodokļu ieņēmumiem.

Vai interese no ārvalstu mūzikas industrijas tiešām ir augusi, un drīzumā TMW delegātu sarakstā ieraudzīsim arī «Pitchfork» festivāla vai Glastonberijas pārstāvju vārdus?

Jā, «Talbot» no Igaunijas jau spēlēja Roskildē pērnvasar, pateicoties tieši TMW koncertam. Lai cik dīvaini tas nebūtu, dāņu grupa «Get Your Gun» arī pirmoreiz spēlēja Roskildē tieši pēc veiksmīgās spēles pie mums. «Prāta Vētra» uzstājās Glastonberijā, latviešu producents NiklāvZ kopā ar igauņiem «Tenfold Rabbit», Firejosé un Sander Mölder šovasar spēlēs Barselonā, «Primavera Sound» festivālā.

Pēdējā laikā ārvalstu presē parādās kritika, kas ir vērsta lielo industrijas spēlētāju, piemēram, «SXSW» mūzikas konferences, virzienā. Proti, organizatori izmanto brīvprātīgos, lai ietaupītu uz darbinieku algām, kuras citādi viņiem būtu jāmaksā. Kāda ir TMW nostāja — ņemt vai neņemt brīvprātīgos?

Vairākos gadījumos, arī TMW, brīvprātīgos aicinām strādāt jau pilnu laiku. Labi kandidāti tiks pamanīti vienmēr, un vienīgā jēga strādāt brīvprātīgi ir tad, ja ir rezultāts. Ir gadījumi, kad jaunieši nemaz neizprot savu atbildību. Ja tu kaut ko apsoli izdarīt, tad tas ir jāizdara neatkarīgi no tā, vai tev samaksā. Brīvprātīgais, kurš vienkārši neierodas uz ieplānotajiem darbiem, noteikti nedabūs darbu mūzikas industrijā. Ja tev ir jāsalīmē tie plakāti, izdari to pēc labākās sirdsapziņas un tad jau pēc laika varēsi darīt citus darbus. Mūzikas biznesā nav lielo naudu, līdz ar to nevaram atļauties algot daudz darbinieku. Godīgi sakot, nezinu nevienu, kurš industrijā dabūtu darbu tikai ar augstskolas diplomu. Tātad, brīvprātīgais darbs ir tā praktiskā izglītība, ar domu, ka organizācija rūpējas par šo cilvēku izaugsmi.