Šogad Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzejs svin savu simtgadi. Lai to pienācīgi atzīmētu, atjaunota muzeja vizuālā identitāte, kas priekšplānā nostāda personību un kolekcijas priekšmetu fotogrāfijas, papildinot tās ar vienkāršu, bet izteiksmīgu tipografiku. Lakonisko muzeja zīmola identitāti veidojusi jauna dizaina un komunikācijas studija «Ausme», kurā darbojas radošā direktore Dārta Apsīte, grafikas dizainere Kristiāna Marija Sproģe un projektu direktore Beāte Broka.
Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) tapšanā noteicoša loma ir bijusi skolotājam un kolekcionāram Jānim Grestem (1876–1951), kurš Skolotāju savienības telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 12/14, no 1916. līdz 1925. gadam izveidojis vairākas memoriālās ekspozīcijas jeb «rakstnieku stūrīšus». Pirmā no tām bija veltīta Grestes kādreizējam draugam, rakstniekam Rūdolfam Blaumanim, ekspozīcijai ietverot aptuveni 40 autora personīgos priekšmetus. Grestes nodoms bija līdzīgus «stūrīšus» iekārtot arī citiem rakstniekiem, un viņš aktīvi uzrunāja dzīvos latviešu literatūras klasiķus un mūžībā aizgājušo tuviniekus, lūdzot atvēlēt dažādas lietas, kas bijušas viņu lietošanā. 1925. gada beigās Greste bija savācis jau vairākus tūkstošus inventāra vienību, un ar laiku muzeja krājums papildināts arī ar teātri un mūziku saistītiem priekšmetiem.
«Lietas raksturo cilvēku, tādēļ es tās krāju. Lietas runā. Runā labāk nekā cilvēka mute. Vajag mācēt tā nostādīt, lai nedzīva lieta runātu,» par priekšmetu vākšanu teicis Greste. Turpinot viņa aizsākto virzienu, RMM arī šobrīd turpina veidot radošo personību kolekcijas, kas sastāda lielāko daļu muzeja krājuma. Ņemot vērā šo aspektu un izceļot muzejam unikālo, RMM vizuālās identitātes autores — grafikas dizainere Kristiāna Marija Sproģe, radošā direktore Dārta Apsīte un projekta vadītāja Beāte Broka — no studijas «Ausme» lēma dizaina priekšplānā izvirzīt RMM krājuma priekšmetu fotogrāfijas.
«Izpētes posmā pārsteidza glabāto priekšmetu diapazons, kas aptver ne tikai ikonisku lugu manuskriptu oriģinālus, rokrakstu krājumus, vēsturiskus mūzikas instrumentus un nošu pierakstus, ko varētu sagaidīt no muzeja, kas specializējas rakstniecībā un mūzikā, bet arī objektus, kas nav tieši saistīti ar autoru profesionālo darbību — krēslu, uz kā tie sēdējuši, kastaņus, kas tiem bijuši kabatā, un lelles, kas tiem piederējušas. Ziedoņa priežu sakņu dekors, Raiņa halāts un Annas Brigaderes paklājs ir tikai daži no priekšmetiem, kas ar pārsteidzošu rūpību tiek glabāti muzeja krātuvē blakus citām autoru dzīves liecībām, paverot daudz dziļāku ieskatu šo spilgto personību pasaulēs,» stāsta Dārta.
Identitātē lietotās fotogrāfijas ne vien vēsta par RMM krājumu, bet veido poētisku vēstījumu — piemēram, komunikācijas materiālā par Imantu Ziedoni blakus viņa vārdam ir nevis rakstnieka portrets, bet viņa portfeļa foto. «Tādējādi muzeja komunikācija aicina skatītāju tvert informāciju intuitīvāk un rosina domāt par abu lietu savstarpējo mijiedarbību,» skaidro Dārta. Būtiska kompozīciju daļa ir arī tipografika, kas veidota lakoniska un utilitāra, lai nekonkurētu ar izmantotajām fotogrāfijām.
Sagaidot RMM simtgadi, muzejs ieguvis nacionālā muzeja statusu, tāpēc RMM komanda lūdza īpašu uzmanību pievērst logotipam. Saglabājot iepriekšējā logo vizuālo un idejisko pamatu, kas balstās domu un mūzikas viļņos un vibrācijās, «Ausme» radījusi lakoniskāku dizainu divās versijās — pilnā un kompaktā —, šoreiz «domu viļņiem» un dižgaru idejām simboliski tiecoties vertikālajā plaknē.
Šobrīd RMM pagaidu mājvieta ir Muzeju krātuve Pulka ielā 8, Rīgā, kur tiek rīkotas izstādes un izveidota kultūrtelpa «Tintnīca,» tāpat apmeklētājiem pieejama pastāvīgā ekspozīcija «Dziesmusvētku telpa» Mežaparka Lielajā estrādē. Pagājušajā gadā RMM lietošanā tika nodotas telpas Vecrīgā — vēsturiskā baroka ēkā Mārstaļu ielā 6, kas tikusi atjaunota pēc arhitektūras biroju «Krasts» un «Outofbox» projektiem. Muzeja jaunajā mājvietā šobrīd top ekspozīcija «Prokrastinācija un radīšana», kas veltīta abām muzeja pārstāvētajām radošajām nozarēm, vēstot par rakstnieku un mūziķu personībām un īpašu uzsvaru liekot uz radīšanas procesu.
Plašāka informācija par Rakstniecības un mūzikas muzeju un tā aktualitātes — RMM mājaslapā.
Viedokļi