Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde ir Baltijā pirmā publiskā būve, kas ieguvusi pasīvās ēkas sertifikātu. «MADE arhitektu» projektētais bērnudārzs uzbūvēts no koka — lai gan tas ir lokāli pieejams un ilgtspējīgs materiāls, koka izmantošanu publiskajās ēkās šobrīd apgrūtina novecojušas ugunsdrošības prasības. Bērnudārza projektā arhitekti tām raduši alternatīvus risinājums, kas ļāvuši īstenot ilgtspējīgu, bērniem drošu un patīkamu vidi. Par izaicinājumiem, kas apgrūtina ilgtspējīgu publisko ēku tapšanu Latvijā, stāsta viens no ēkas autoriem, arhitekts Miķelis Putrāms.
Jaunajām ģimenēm no Rīgas aizplūstot uz tuvējām pašvaldībām, Salaspilī radās vajadzība pēc jauna bērnudārza, un, lai iegūtu ilgtspējīgu, pievilcīgu un funkcionāli pārdomātu arhitektūras risinājumu, pašvaldība 2018. gadā izsludināja atklātu metu konkursu, kas jau sākotnēji noteica, ka jaunajai ēkai jābūt energoefektīvai, racionālai un adaptējamai dažādiem lietošanas scenārijiem. Konkursa uzvarētāji — «MADE arhitekti» — norāda, ka tieši pasūtītāju stratēģiskais skatījums rosinājis viņus paskatīties uz projektu plašāk, pārsniedzot šobrīd likumā noteiktās būvniecības prasības.
Bērnudārza ēka risināta divos stāvos, tajos izvietojot kopā divpadsmit grupas telpas jeb klases, kas sagrupētas pa pāriem. Katram grupas telpu pārim izveidota atsevišķa ieeja no ārpuses ar savu ieejas halli. Decentralizētā piekļuve ir ne vien drošāks risinājums nelaimes gadījumā, bet arī padara ērtāku ikdienas loģistiku — īpaši stundās, kad vecāki savas atvases ved uz bērnudārzu vai izņem no tā. Fasādē ieejas iezīmētas ar profilēta metāla «mājiņām», kas kontrastē ar ēkas koka apdari. Visas grupas telpas kārtotas ap centrālo «dzīvojamo istabu» ar amfiteātri, ko var izmantot kā ēdnīcu vai vietu pasākumiem. Pie centrālās lieltelpas izvietota mūzikas telpa, ko pasākumu norsies laikā var apvienot ar centrālo zāli un amfiteātri.
Bērnudārza grupu telpu proporcijas un to telpiskie savienojumi veidoti, domājot ne vien par tagadnes vajadzībām, bet arī citiem telpu lietošanas scenārijiem. Viens no pašvaldības uzstādījumiem, plānojot bērnudārzu, bija telpu elastīgums, lai vajadzības gadījumā to varētu lietot kā sākumskolu, paredzot, ka pašvaldības vajadzības nākotnē var mainīties. «MADE arhitekti» to risinājuši, izmantojot nevis tehnoloģiskus paņēmienus, bet veidojot plašas grupu telpas, ko bez īpašiem pielāgojumiem var viegli pārvērst sākumskolas klasēs.
Salaspils bērnudārzs ieguvis energoefektivitātes sertifikātu no Pasīvo ēku institūta Vācijā, kļūstot par pirmo sertificēto pasīvo publisko ēku Baltijā. Gan ēkas konstrukcijas, gan apdare veidota no koka — līdz ar ēkas kopējo formu, koka lietošana ļāvusi nodrošināt izcilu energoefektivitāti un sasniegt zemu oglekļa pēdas nospiedumu. Saskaņā ar «MADE arhitektu» sniegto informāciju Salaspils bērnudārzs patērē teju četras reizes mazāk siltumenerģijas (12 kW uz kvadrātmetru gadā) nekā prasa Latvijā noteiktais gandrīz nulles enerģijas ēkas standarts (45 kW uz kvadrātmetru gadā). Aprēķināts, ka bērnudārza būvniecības materiālu emisijas ir ekvivalentas 724 oglekļa tonnām, tomēr, ņemot vērā, ka ēkā izmantotajos kokmateriālos noglabātas 1232 tonnas oglekļa, kamēr ēka kalpo, var uzskatīt, ka tā ir klimatpozitīva. Vēl viens būtisks aspekts, izvēloties ēkas materiālus, ir bērnu veselība — arhitekti iekštelpās izmantojuši pēc iespējas nekaitīgākus materiālus ar zemiem gaistošo organisko savienojumu izdalījumiem un bez toksiskām sastāvdaļām.
Šobrīd likums nosaka, ka Latvijā jaunām publiskām ēkām ir jāsasniedz gandrīz nulles energoefektivitātes līmenis, un tas bija arī «MADE arhitektu» sākotnējais mērķis, projektējot bērnudārzu. Arī pasūtītājs uzskatīja, ka sasniegt pasīvās ēkas standartu izmaksātu pārāk dārgi. Tomēr būvniecības procesā arhitekti secināja, ka topošajai ēkai ir iespējams sasniegt augstus energoefektivitātes rādītājus. Lai tos panāktu, nepieciešams izmantot gan arhitektūras līdzekļus, kā ēkas formu un plānojumu, un kvalitatīvus būvju elementus, kā, logus, siltumizolāciju un ventilācijas iekārtas, gan nodrošināt augstu būvniecības kvalitāti. Šim projektam tieši kvalitāte bijusi viens no noteicošajiem faktoriem, kas ļāvis sasniegt pasīvās ēkas standartu, uzrādot izcilu rezultātu ēkas blīvuma (blower door) testā. Turklāt šis rezultāts sasniegts ar pieejamām tehnoloģijām. Piemēram, logi un durvis ražoti turpat Salaspils novadā.
Arhitekti uzsver, ka augsta energoefektivitāte un ilgtspējīga arhitektūra, kas izmanto atjaunojamus resursus, ne vienmēr nozīmē būtisku sadārdzinājumu. «MADE arhitekti» bērnudārza ēkas izmaksas salīdzina ar turpat Salaspilī nesen uzbūvētu lielveikala ēku, kuras platība ir pat nedaudz mazāka. Kamēr bērnudārza būvniecības izmaksājusi aptuveni 8,3 miljonus, ierastā lielveikala «kaste», kas izmanto fosilos materiālus, uzcelta par 8,5 miljoniem eiro. «Tas nav jautājums par naudu, tas ir jautājums par vēlmi,» uzsver viens no ēkas autoriem, arhitekts Miķelis Putrāms.
Novecojis normatīvs — šķērslis ceļā uz klimatneitralitāti
Kā norāda «MADE», bērnudārzā izmantotie risinājumi ir arhitektu atbilde šī brīža galvenajiem izaicinājumiem būvniecībā: kā būvēt ekonomiski, planētai draudzīgi un cilvēkiem droši. Tomēr sasniegt uzstādītos ilgtspējas mērķus — sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam — traucē esošais regulējums. «Es uzskatu, ka būvnormatīvs LBN 201–15 «Būvju ugunsdrošība» jau 15–20 gadus kavē industrijas attīstību bezizmešu būvniecības virzienā. Šie noteikumi ir spēcīga barjera, kas neļauj izmantot kokmateriālus un citus ilgtspējīgus materiālus, kuri sevī varētu noglabāt oglekli. Salaspils bērnudārza projektā mums izdevās «izsisties cauri» normatīva barjerai un īstenot modernu ugunsaizsardzības koncepciju,» stāsta Miķelis.
Viņš norāda, ka būvēt publiskas ēkas no koka Latvijā principā nav iespējams. Piemēram, saskaņā ar ugunsdrošības normatīvu būvēt divstāvīgu koka bērnudārzu nedrīkst. «Tas ir saprotams no drošības viedokļa, jo no otrā stāva bērni paši nevar izbēgt. Savukārt no izmaksu un energoefektivitātes viedokļa būvēt vienstāvīgu bērnudārzu ir ārkārtīgi neracionāli. Esam pat veikuši analīzi, secinot, ka esošos vienstāvīgos bērnudārzus nav pat vērts siltināt. Izdevīgāk ir tos nojaukt uz uzbūvēt jaunu, kompaktu divstāvu apjomu,» stāsta Miķelis.
Arhitekts uzsver, ka ugunsdrošības jautājumi Latvijā kopumā netiek risināti pēc būtības, bet akli seko normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Rūpīgi pētot būvnormatīvu, «MADE arhitekti» uzdūrās vairākām pretrunām, un, lai gūtu skaidrību, sazinājās ar Ekonomikas ministriju, kas atbild par būvniecības noteikumiem. Saņemtajā atbildē ministrijas pārstāvji norādīja, ka atkāpes no ugunsdrošības normatīvā noteiktajām prasībām iespējams saskaņot ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tehnisko komisiju. Piesaistot ugunsaizsardzības jomā pieredzējušus inženierus — būvkonstruktoru Gati Vilku un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta Pētniecības centra vadītāju Edvīnu Grantu —, arhitekti kopā ar speciālistiem un VUGD darbiniekiem izstrādāja risinājumu kopumu, kas ļāva īstenot divstāvu koka ēkas projektu, ievērojot visas drošības prasības vai pat pārsniedzot tās. Ērtāk atrodamas izejas, īsāki evakuācijas ceļi, mazāki uguns nodalījumi — tas viss būtībā padara Salaspils bērnudārzu drošāku.
Miķelis stāsta, ka saskaņošanas un projektēšanas procesā gūtā pieredze izgaismojusi arī to, ka arhitektiem vajadzētu nopietnāk izturēties pret drošības prasībām un izprast potenciālo bīstamību un riskus ugunsgrēka gadījumā. Viņš norāda, ka būvnormatīva ievērošana negarantē drošību: «Būvnormatīvs faktiski pieļauj situāciju, kurā tu vari uzprojektēt ēku, kas ugunsgrēka gadījumā pusstundu nesabrūk, bet šajā laikā cilvēki no tās nespēj izkļūt.» Ugunsdzēsēji normatīvus aplūko tikai no bīstamības viedokļa, savukārt arhitekti nereti neizprot drošības jautājumu nozīmību. Situāciju pasliktina arī tas, ka Latvijā netiek sagatavoti ugunsdrošības inženieri, kuri arhitektiem varētu palīdzēt veidot drošākus risinājumus. Miķelis uzsver, ka esošais normatīvs būtu jāmaina, piesaistot ne vien vietējos, bet ārvalstu speciālistus, kuriem ir pieredze, veidojot mūsdienu prasībām atbilstošus, elastīgus drošības risinājumus. «Būvnormatīvs reglamentē standarta situācijas. Bet arhitektūra ir pārāk radoša, lai to ieliktu noteiktā rāmī. Ja mēs būvējam ļoti primitīvas ēkas, šis normatīvs varbūt ir derīgs. Bet mūsdienās, kad būvējam daudz inteliģentāk un komplicētāk, šis normatīvs nespēj sniegt atbildi drošībai modernās un pārdomātās publiskajās ēkās.»
Arhitektūra un interjers — «MADE arhitekti». Būvinženieri — «BICP». Apkure un ventilācija — «EIPB». Apgaismojuma konsultants — «Bartenbach». Pasīvo ēku konsultants — Tomijs Veslunds (Tommy Wesslund). Enerģijas aprēķini un simulācijas — Mare Mitrēvica, Ruta Vanaga. Ugunsdrošības risinājumi — Edvīns Grants. Ainavu arhitektūra — «Alps ainavu darbnīca». Ceļi un laukumi — «IE.LA inženieri». Akustika — Jānis Tālbergs. Būvnieki — «Merks», «Pillar Contractor».
Viedokļi