Iepazīstinām ar Latvijas Dizaina gada balvai 2025 (LDGB) rudenī iesniegtajiem darbiem vides dizaina kategorijā, kas tikuši konkursa otrajā kārtā. No 17 pieteikumiem atlases žūrija nākamajā kārtā izvirzījusi deviņus darbus, no kuriem divi pretendēs un «Jaunā dizainera» titulu.
«Rudens cēlienā vides kategorijā šogad saņemts bagātīgs un augstvērtīgs darbu klāsts. Prieks, ka parādās arvien vairāk starpdisciplināru darbu, kuros līdz ar konkursā noteiktajiem kritērijiem vērtējām tieši dizaina pieejas un lietošanas aspektus. Tādēļ nominantu vidū nav iekļuvuši darbi, kuri savos aprakstos neadresē dizaina jautājumus, bet runā tikai par vispārīgām darba kvalitātēm. Starp citiem īpaši vēlamies izcelt darbus, kas tapuši publiskajā telpā, domājot par patīkamas vides pieejamību visiem, ilgtspēju un apritīgumu — «Rotaļu skatuve» Valmierā, Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata un izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs»,» komentē vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja, arhitekte Brigita Bula .
Vides dizaina kategorijas nominanti
Aprites ekonomikas telpa «Sadarbnīca»
Darba autori — biedrība «Tandeems», Kārlis Jaunromāns, Alīna Beitāne, Kristaps Butanovs, «Fix Trix» (Rolands Kovšiks). Darba pasūtītājs — Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra «Rīgas enerģētikas aģentūra»
«Sadarbnīcas» telpas iekārtojums un interjera objektu sērija demonstrē, kā priekšmeti un materiāli, kuri zaudējuši savu lietošanas aktualitāti, var turpināt būt noderīgi arī citos pielietojumos, kas krasi atšķiras no to sākotnējās funkcijas. «Sadarbnīcas» dizainā izmantoti jau reiz lietoti materiāli un objekti: publiskas garderobes konstrukcija un lete, nokalpojušas ugunsdzēsības šļūtenes, elektrības vadu nosegprofili, salūzušu lustru abažūri, mēbeļu sekcijas, telekomunikāciju kabeļi, ūdens caurules, pamesti gāzbetona bloki, kā arī pielāgotas vairākas savu laiku nokalpojušas mēbeles. Lietotie materiāli papildināti ar 3D drukātām detaļām, izjaucamiem savienojumiem un materiālu atgriezumiem.
Audiovizuālā izstāde «Dzīvais cimds»
Darba autors — dizaina studija «Overpriced». Darba pasūtītāji — Cēsu muzejs, biedrība «Cimdu ceļš»
Izstāde «Dzīvais cimds», piesakot sevi kā audiovizuālu un intelektuālu pieredzējumu, meklē veidus, kā sniegt ieskatu mākslinieces un daiļamata meistares Jettes Užānes pasaulē. Ekspozīcija ļauj apmeklētājam caur dažādiem apzinātiem elementiem un aktivitātēm iepazīt ne tikai lielāko vienkopus izstādīto cimdu kolekciju, bet arī aizdomāties par mākslinieces plašo iekšējo pasauli, sekojot dažādām tematiskajām līnijām jeb balsīm. Paralēli galvenajiem mākslinieces cimdu cikliem izstāde vērš uzmanību uz dabas klātbūtnes nozīmi, dzīves gaitas cikliskumu, funkcionālo pieejamību un rotaļu aspektu ikdienišķajā. Vairāk par izstādes dizainu — šeit.
Interaktīva instalācija–rotaļu laukums bērniem «Rotaļu skatuve»
Darba autori — Linda Vigdorčika un Renāte Lagzdiņa. Darba pasūtītājs — Valmieras novada pašvaldība
Marija Montesori reiz rakstījusi, ka rotaļas ir bērnu darbs, uzsverot, ka tieši rotaļās bērni apgūst dzīvē nepieciešamās iemaņas un attīsta savus talantus. Nereti vides, kas vecākiem nav iecienītākās — peļķes, pamesti būvlaukumi, akmeņu kraujas un citas «nevietas» —, bērniem kļūst par vietām, kur viņi aizrautīgi pavada laiku un aug par veseliem un patstāvīgiem pieaugušajiem, ļaujot apzināties savas fiziskās spējas, izvērtēt riskus, saprast rīcības sekas un attīstīt prasmes visdažādāko problēmu risināšanai.
Mākslinieces Lindas Vigdorčikas radītā rotaļu skulptūra «Rotaļu skatuve» ir interaktīva mākslas instalācija — skulptūra, kas veidota kā atbilde rotaļu laukumu trūkumam Valmierā un aicinājums pārdomāt, kāda vide visveiksmīgāk veicina bērnu attīstību, kā arī, cik daudz vietas pilsētā atvēlam bērniem un rotaļīgumam. «Rotaļu skatuve» simbolizē drosmīgu un daudzveidīgu pieeju rotaļu vides veidošanai, mudinot uz netipiskiem un bērniem aizraujošiem pilsētvides projektiem, vienlaikus iezīmējot mākslinieku nozīmi šādu vietu radīšanā. Vairāk par «Rotaļu skatuvi» — šeit.
Izstāde «Binde 100–10»
Darba autori — Gunārs Binde, Anna Binde, Elīza Ramza, Artūrs Analts. Darba pasūtītājs — Gunāra Bindes fonds
2022. gada nogalē, gatavojoties latviešu fotomākslinieka Gunāra Bindes 90 gadu jubilejai, dzima ideja par vērienīgas personālizstādes izveidi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Binde, kurš vietēju un starptautisku atzinību izpelnījies jau 60. gadu sākumā, aktīvi radījis darbus un veidojis izstādes vairāk nekā 67 gadu garumā. Zināmāko darbu vidū ir slavenā Dailes teātra dibinātāja, režisora Eduarda Smiļģa portrets, fotogrāfiju cikls «Lidojums» un dažādi akti, kas Padomju savienībā izraisījuši kā apbrīnu, tā plašu ažiotāžu. Tā kā skatītāji līdz šim bija iepazinuši vien nelielu daļu no plašā Bindes foto arhīva, kas kopumā aptver vairāk nekā simts tūkstošu negatīvu, tūkstošiem sudrabkopiju, digitālo fotogrāfiju un fotofilmu, tika izvirzīta iecere likt uzsvaru uz vēl iepriekš publiski neredzētiem darbiem. Izstādē «Binde 100–10» tie mijas ar eksponātiem, audio ierakstiem, mākslinieka rokā rakstītiem tekstiem, oriģinālmūziku, īpašu apgaismojumu un pārdomātiem scenogrāfijas risinājumiem.
Tomēr izstāde savā būtībā ir vienkārša: caur darbiem, ierakstiem un aprakstiem ar skatītāju sarunājas pats autors, iepazīstinot ar savas radošās dzīves nozīmīgākajiem notikumiem — apkārt radītā vide ļauj tos izjust uz savas ādas. Tikmēr izstādes komanda cer, ka sasniegusi sev nospraustos mērķus — pārsteigt, aktualizēt un izglītot.
Izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs»
Darba autori: izstādes dizains un arhitektūra — Rihards Funts un arhitektu birojs «Gaiss» (Arnita un Kārlis Melzobi); grafikas dizains — Kirils Kirasirovs (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs); kuratori — Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs). Darba pasūtītājs — Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Pārcilājot Paula Stradiņa Medicīnas vēsture muzeja krātuvēs noglabātās vēstures liecības, kas — līdzīgi atmiņām — laika gaitā sākušas balēt un irt, tapusi izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs». Izraudzītā tēma saistīta ar paaudžu nomaiņu Latvijas muzejos. Tās pamatā ir pieļāvums, ka padomju okupācijas laikā dibinātiem vēstures muzejiem ir traumēta atmiņas funkcija vai arī tie kalpojuši gluži citam nolūkam — piemiņai kā ideoloģizētai godināšanas formai.
Atspēriena punkts, veidojot izstādes telpisko veidolu, bija mūžīguma caurvītās, taču vienlaikus saimnieciski un praktiski iekārtotās muzeja krātuves. Ikdienišķi objekti, izkārtoti sistemātiskās, simetriskās kompozīcijās, rada brīžiem monumentālu noskaņu, šķietami atsaucoties uz nerakstītu principu — muzeja krājumā uzņemtiem priekšmetiem nav uzglabāšanas beigu termiņa. Tie tiek glabāti nākotnei — nākamajām paaudzēm un mums šobrīd nezināmām vajadzībām. Vairāk par izstādi — šeit.
Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata
Darba autori — Rīgas pilsētas arhitekta dienests sadarbībā ar «Ruume arhitekti», «IE.LA» inženieri, «Reflect» un citiem. Darba pasūtītājs — Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata ir praktisks rīks, kas iedibina vienotu kvalitātes standartu un sistemātisku pieeju Rīgas ielu veidošanā. Izdevumā vizuāli viegli uztveramā veidā apkopoti principi un paņēmieni funkcionāli līdzsvarotas un mūsdienīgas ielu telpas projektēšanai. Rokasgrāmata ir noderīga gan ielu projektu pasūtītājiem — pašvaldības darbiniekiem un teritoriju attīstītājiem, gan ielu telpas projektētājiem — ceļu inženieriem, ainavu arhitektiem, arhitektiem un pilsētplānotājiem. Vairāk par Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmatu — šeit.
Starptautisks rotu mākslas notikums «Rotu parāde» un vasaras skola «In Situ*»
Darba autori: pasākuma kuratore — Ginta Grūbe; asistējošā kuratore — Una Mikuda; izglītības programmas kuratore — Rasma Pušpure; vizuālā identitāte — Guna Poga; izstādes scenogrāfija — Modris Svilāns. Darba pasūtītāji — Rotu mākslas biedrība, fonds «Tukku Magi kolekcija», Latvijas Mākslas akadēmija
«Rotu parāde» ir pirmā laikmetīgā izstāde, kas notikusi Jaunmoku pilī. Pasākuma mērķis bija izcelt dialogu starp senām tradīcijām un to, kas rotu dizainā veidojas tieši šobrīd. Izstāde piedalījās sevi pierādījuši rotu mākslinieki un dizaineri no Latvijas, Francijas, Beļģijas, Portugāles, Zviedrijas un Dānijas. Rotu autorus vieno interese attīstīt konceptuālus scenārijus, par mediju izmantojot rotu dizaina jomā raksturīgus materiālus vai kompozīciju, un vienlaikus spēja atsacīties no tradicionālas rotu formas un izpratnes par to. Laikmetīgie meklējumi rotu mākslā ļauj iekļaut darbos jaunus materiālus un veidot mākslas un dizaina projektus, kas ne vienmēr ir valkājami, tomēr skaidri attiecināmi uz rotu dizaina jomu.
Paralēli izstādei Jaunmoku pilī notika arī vasaras skola «In Situ*», kas pulcēja studentus no Lietuvas, Francijas, Spānijas un Latvijas uz piecu dienu ilgu nodarbību ciklu, kur lektores Marine Domčaka (Marine Dominiczak, Francija) un Kristina Filipe (Cristina Filipe, Portugāle) strādāja ar rotu dizainu studējošajiem klātienes darbnīcās.
«Jaunā dizainera» balvas nominanti vides dizaina kategorijā
Instalāciju sērija «Telpa vieno. Telpa veido. Telpa šķir. Telpa šķiro.»
Darba autors — Sabīne Vārtiņa–Liepiņa (darba vadītāja — Ieva Lāce–Lukševica). Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija
«Telpa vieno. Telpa veido. Telpa šķir. Telpa sķiro» ir asprātīga provokācija, kas sastāv no četriem vides objektiem, kuri skatītājam liek saredzēt un sajust telpā esošo fizisko telpas diskrimināciju. Katra vides objekta mērķis ir vairot empātiju pret dažādām sabiedrības cilvēku grupām, kas saskaras ar diskrimināciju ikdienā publiskajā telpā, un tie ir balstīti diskriminēto cilvēku pieredzes stāstos. Vides objektu prezentētie diskriminējošie faktori publiskajā telpā ir: vides pieejamība, smēķēšana ierobežojumu neievērošana, telpas ergonomikas neatbilstības un dzimumu atdalītas labierīcības. Katrs vides objekts izceļ konkrētas diskriminējošās telpu zonas un ļoti atklātā un tiešā veidā par to komunicē.
«Telpa vieno. Telpa veido. Telpa šķir. Telpa sķiro» ir autores bakalaura diplomdarbs, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas interjera dizaina bakalaura programmu. Darbs bija publiski aplūkojams divu mēnešu garumā, gūstot rezonansi sabiedrībā. Autore norāda, ka šī skarbā telpiskā patiesība un atklātība kādam var šķist provokācija, kādam tas ir atklājums un jaunas zināšanas, bet citam tas dod cerību uz labāku publisko telpu nākotnē. Vairāk par projektu — šeit.
Trīs neizmantotu telpu iekārtošanas risinājumi «Tukšs!»
Darba autors — Pauls Rietums. Darba pasūtītājs — Lozannas Federālais politehniskais institūts (École Polytechnique Fédérale de Lausanne)
Darba «Tukšs!» sākumpunkts ir Rīga no demogrāfijas skatpunkta — Rīgas iedzīvotāju skaita sarukums par 30% kopš 1990. gadu sākuma ir bijis proporcionāli lielākais starp Eiropas galvaspilsētām. Taču darba mērķis nav apskatīt kvantitatīvās iedzīvotāju skaita izmaiņas — tas pievēršas šo izmaiņu kvalitatīvo īpašību apskatam no socioloģiska skatpunkta.
Depopulētā un deindustrializētā pilsētā tukša telpa nereti kļūst par uz pagātni un nākotni vērstu cerīgu finanšu instrumentu, kas arvien mazāk līdzinās dzīves telpai. «Tukšs!» aicina uz pārdomām par cilvēcīgiem procesiem, kas varētu pastāvēt Rīgas neizmantotajā telpā, kamēr tā naivi vai cerīgi gaida ekonomiski produktīvu nākotni. Kā mēs varam dalīties ar telpu, veidojot daudzslāņaināku, kvalitatīvāku un sadarbībā balstītu ikdienas pieredzi pilsētā? Projekta autors trīs neizmantotām telpām Rīgā uz dažām nedēļām piešķīra jaunu izmantošanas veidus: neizmantots rūpnīcas stāvs Slokas iela 52 kļuva par sporta zāli, bēniņi Valdemāra iela 17 pārtapa par skatu torni, bet tukšs dzīvoklis Čiekurkalna 6. šķērslīnijā kalpoja kā veļas žāvētava nama iedzīvotājiem. Par projekta izpētes daļu — grāmatu «Vide» — rakstījām iepriekš.
Kopumā Latvijas Dizaina gada balvas 2025 rudens darbu iesniegšanas sesijas tika saņemti 60 pieteikumi, un dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 26 darbus, no kuriem astoņi ir topošo dizaineru pieteikumi. Ziemas pieteikšanās konkursam notiks no 1. februāra līdz 20. martam, un atlases žūrija darbus izvērtēs līdz 20. aprīlim. Tad sekos konkursa otrā kārta, kurā starptautiska fināla žūrija vērtēs rudens un ziemas nominantus un izvirzīs finālistus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand Prix un «Jaunā dizainera» titula ieguvējiem. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas pasniegšanu 2025. gada jūnija sākumā. Precīzi norises datumi tiks laicīgi izziņoti Latvijas Dizaina gada balvas mājaslapā.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Latvijas Dizaina gada balva ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināta 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs.
Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.
Viedokļi