Kafijas kanna «Šķautņainā» — Levons Agadžanjans un Gajana Agadžanjana (1977/1990). Foto —Gvido Kajons

Rīgas Porcelāna muzejā līdz 2025. gada 9. februārim skatāmas divas jaunas izstādes: māksliniece Gajana Agadžanjana izstādei «Rīgas Porcelāna jaunā dzīve» apgleznojusi sava tēva, Rīgas Porcelāna rūpnīcas (RPR) ilggadīgā vadošā dizainera Levona Agadžanjana (1940–1999) radītās porcelāna formas, un paralēli skatāma arī keramiķes, RPR mākslinieces Valentīnas Aksjonovas darbu retrospekcija. Muzejs piedāvā arī divus jaunus izdevumus — RPR māksliniecei Ilgai Dreiblatei veltītu monogrāfiju un interviju krājuma «Porcelāna stāsti. Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas» tulkojumu angļu valodā.

Ziņas Fold 18. decembris, 2024

Gajanas Agadžanjanas personālizstāde «Rīgas porcelāna jaunā dzīve»

 

Mākslinieces Gajanas Agadžanjanas (1966) darbu izstāde Rīgas Porcelāna muzejā skatāma pirmo reizi. Tajā aplūkojami gan viņas jaunākie apgleznojumi, gan izlase no agrākos periodos, īpaši 1990. gados tapušajiem darbiem. Visus šos darbu vieno tas, ka gleznojumi ir veikti uz Levona Agadžanjana izstrādātās, plaši tiražētās RPR produkcijas, kā arī viņa mazāk zināmajām autorformām. Gajanas Agadžanjanas radošais rokraksts izceļas ar spilgtām krāsām, plašu toņu paleti un eksotiskām tēmām, kurās iespējams saskatīt atsauces uz porcelāna dzimtenes Ķīnas, Japānas un citu seno kultūru estētiku un kultūras mantojumu, kā arī Eiropas porcelāna mākslai raksturīgajiem floras un faunas gleznojumiem. Darbos ietvertas arī rotaļīgas stilizācijas un mūsdienīgi, komiski tipāži.

Izstāde «Rīgas porcelāna jaunā dzīve» ir Gajanas Agadžajanas veltījums tēvam — mūsdienās strādājošas mākslinieces goda atdošana nu jau aizgājušam periodam Latvijas porcelāna mākslā un ražošanā, kā arī tilts uz mūsdienām un skats nākotnē, kur Latvijā turpinās strādāt porcelāna mākslinieki — gan formu autori, gan tie, kas tās apglezno.

 

Levons Agadžanjans bija viens no vadošajiem savas paaudzes RPR dizaineriem, kas atbildēja par jaunu produktu formu izstrādi. Daudzas 20. gs. 60., 70. un 80. gadu ikoniskas tējas, kafijas un pusdienu servīzes porcelānā un fajansā ir viņa izdomas rezultāts. Viņa rokai pieder arī vienas no pēdējām servīžu un sīkplastikas formām, ko rūpnīca izlaida tās darbības pēdējā fāzē 1990. gados. Meitas vārdā — «Gajane» — ir nosaukta viena no viņa radītajām dekoratīvajām vāzēm.

 

Izstāde «Rīgas porcelāna jaunā dzīve» Rīgas Porcelāna muzejā skatāma līdz 2025. gada 9. februārim. Plašāk par izstādi — Rīgas Porcelāna muzeja mājaslapā.

Valentīnas Aksjonovas darbu retrospekcija

 

Valentīnas Aksjonovas darbu retrospekcijā Rīgas Porcelāna muzejā izstādīti porcelāna priekšmeti no muzeja krājuma, mākslinieces un viņas ģimenes kolekcijām, kā arī deponējumi no privātpersonām. Ekspozīcijā apskatāmi gan mākslinieces «porcelāna perioda» darbi, gan vēlākajās desmitgadēs tapušie keramikas mākslas darbi. Izstāde piedāvās iespēju atklāt Valentīnu Aksjonovu kā oriģinālu mākslinieci, dziļāk iepazīt viņas mākslas nianses un atklāt vai atsaukt atmiņā to savdabīgo laikmetu, kurā attīstījās un izpaudās mākslinieces talants, nepiekāpīgais gars un darba spējas. Porcelāna mākslas un dizaina interesentiem būs īpaši interesanti apskatīt iepriekš neredzētas porcelāna formas — darbus, kas tapuši, lai piedalītos izstādēs, pretendētu uz dalību Mākslinieku savienībā un ļautu iekļauties profesionālajā mākslas vidē ārpus rūpnīcas štata.

Valentīna Aksjonova (1941) ir akadēmiski izglītota keramiķe, kura no 1969. līdz 1977. gadam strādāja RPR. Nepilnos desmit darba gados tapa priekšmeti, kas iespējams vēl joprojām ir atrodami Latvijas iedzīvotāju mājās — salvešu turētāji, bērnu trauku komplekti, trauki kompotam un citas funkcionālu priekšmetu formas. Savas profesionālās darbības laikā māksliniece veidoja arī reprezentatīvos priekšmetus, piemēram, lielizmēra vāzi «Lotoss», kas kalpoja par pamatu augstvērtīgiem apgleznojumiem citu mākslinieku, rūpnīcas kolēģu izpildījumā. Pēc darba gaitu noslēguma rūpnīcā, viņas radošā darbība cieši saistījās ar Latvijas profesionālo keramiķu vidi. Māksliniece strādāja ar dažādiem materiāliem, tostarp mālu, šamotu, akmensmasu, vairāku materiālu apvienojumu, eksperimentēja ar pigmentiem un glazūrām, radot unikālus apgleznojumus.

 

Valentīnas Aksjonovas darbu retrospekcija Rīgas Porcelāna muzejā skatāma līdz 2025. gada 9. februārim. Plašāk par izstādi — Rīgas Porcelāna muzeja mājaslapā.

Ilgas Dreiblates monogrāfija

 

Rīgas Porcelāna muzejs 2023. gadā uzsāka izdevumu sēriju «Porcelāna dzīvesstāsti», kas sniedz unikālu iespēju porcelāna industrijā strādājošiem māksliniekiem stāstīt par sevi, saviem darbiem un laikmetu caur savu, subjektīvo, pirmās personas prizmu. Ilgai Dreiblatei veltītā monogrāfija ir otrais izdevums «Porcelāna dzīvesstāstu» sērijā un piedāvā dziļu un detalizētu skatījumu uz mākslinieces dzīvi, radošo un profesionālo darbību 20. gs. otrajā pusē un mūsdienās.

Izdevums ietver Ilgas Dreiblates (dz. Trauberga/Taurkalne, 1933) dzīvesgājumu, sākot ar bērnību latvietes un Baltijas vācieša ģimenē Latvijas brīvvalsts laikā līdz padomju okupācijai un neatkarības atjaunošanai, kā arī mākslinieces darbību RPR. Mākslinieces darbu katalogā ir apkopoti gan rūpnīcā tiražētie dizaina darbi — formas un dekori —, gan arī Ilgas Dreiblates autordarbi, kas ļauj iepazīt autores daiļradi vēsturiskā perspektīvā, kā arī izzināt stilistiku, kādā viņa strādā šobrīd.

 

Monogrāfija ir bagātīgi ilustrēta ar vairāk nekā 480 attēliem, kas ietver gan priekšmetu fotogrāfijas, dekolus un dekolu zīmējumus, skices un planšetes, gan vēsturiskos fotoattēlus, kuri atklāj Ilgas Dreiblates personīgo un profesionālo dzīvi. Grāmata ir 320 lappušu bieza un kalpo kā neaizstājams resurss tiem, kas vēlas ieskatīties Ilgas Dreiblates privātajā un profesionālajā dzīvē, Latvijas rūpnieciskās kultūras vēsturē un tās dažādajos aspektos.

 

Informācijai par grāmatas pieejamību interesenti aicināti sekot Rīgas Porcelāna muzeja mājaslapā.

Interviju krājums «Porcelāna stāsti. Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas» angļu valodā

 

2020. gadā Rīgas Porcelāna muzejs izdeva grāmatu «Porcelāna stāsti». Ņemot vērā sabiedrības pieprasījumu un interesi, 2024. gada sākumā muzejs laida klajā atkārtotu šī grāmatas latviešu valodas izlaidumu. Savukārt šī gada beigās, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālajam atbalstam, ir sagatavots izdevuma tulkojums angļu valodā — «Porcelain Stories. Memories of Riga Porcelain Factory Employees».

Angļu valodas izdevums ļaus plašākai auditorijai tuvāk iepazīties ar Latvijas porcelāna mākslas un rūpniecības vēsturi, tās dažādajiem dalībniekiem, radītajām vērtībām un atstāto mantojumu. Mutvārdu vēstures pieeja sniegs iespēju tieši un autentiski atklāt cilvēku domas, pieredzi un vērtējumus, ļaujot būtiski dokumentēt Latvijas mākslas un kultūras vēsturi, īpaši laikā, kad politiskās lielvaras cenšas pakļaut un pārņemt citu tautu kultūras naratīvus.

 

Grāmatā «Porcelain Stories» apkopotas intervijas ar RPR darbiniekiem, kas stāsta par savu dzīvi, darbu rūpnīcā un vērtē laikmeta notikumus. Intervijās piedalās divdesmit viena persona, kuru dzīvesstāsti aptver periodu no 20. gs. 40. gadiem līdz 21. gadsimta sākumam. Atmiņās dalās bijušie «porcelānisti», sākot no vienkāršās formētājas–lējējas līdz pat rūpnīcas direktoram. Angļu valodas versija, atšķirībā no latviešu izdevuma, papildināta ar plašāku ilustratīvo materiālu, kas sniedz detalizētāku priekšstatu par Latvijas rūpnieciskās mākslas un īpaši porcelāna industrijas raksturu apskatāmajā periodā. Izdevumu ir sagatavojis Rīgas Porcelāna muzeja kolektīvs. Izdevuma tulkojumu veicis tulkotājs Filips Jānis Birzulis, redaktors angļu valodā — tulkotājs Džeids Vils (Jayde Will).

 

Informācijai par grāmatas pieejamību interesenti aicināti sekot Rīgas Porcelāna muzeja mājaslapā.