Izstādes «Gleizds, šķēres, papīrīt’s» publicitātes attēls

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (MVM) skatāma izstāde «Gleizds, šķēres, papīrīt’s», kas aplūko fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924–2010) radošo eksperimentu saistību ar tā laika zinātnisko pētniecību ķirurģijā. Izstāde vienotā stāstā savij tādas tēmas kā nespēja un padojmu erotika, medicīniski pārveidota ķermeņa estētika un sabiedrības pirmie soļi pretim citādākā pieņemšanai. Papildinot izstādi, rīt, 28. novembrī, plkst. 17.30 MVM notiks saruna «Biomehānika, dizains, iekļāvība» par tehnoloģisko palīglīdzekļu, ķermeņa un identitātes mijiedarbību.

Ziņas Fold 27. novembris, 2024

Fotogrāfija, erotika un plastiskā ķirurģija

Izstādē «Gleizds, šķēres, papīrīt’s» aplūkota fotogrāfa Jāņa Gleizda darbība 1970. un 80. gados, īpaši izceļot ilgstošo sadarbību starp mākslinieku un Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem. Laikā, kad oficiālajai mākslas videi bija jāatbilst padomju valsts diktātam, «mākslās neskolotais» institūta fotolaborants Gleizds un savos eksperimentos visnotaļ radošie mediķi izstrādāja estētiskos principus, lai ar inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļautu erotiskajai fantāzijai piešķirt padomju pilsoņa ideoloģizētajam ķermenim gaismas auras ieskautas dzimumpazīmes.

Padomju sabiedrībā, kas cilvēkus ar «invaliditāti» izstūma ārpus redzamības zonas, gadījums ar latgaliešu jaunekli, kurš atbrauca uz Rīgu pēc protēzēm un kļuva par slavenību, bija izņēmums. Zaudējis 24 gadu vecumā abas plaukstas, Jānis Gleizds nonāk Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā kā pacients, bet pēc operācijas, kas ļauj viņam apgūt fotogrāfa amatu, iekārtojas te darbā par fotolaborantu, nostrādājot institūtā 40 gadus. Līdztekus pamatdarbam, viņš ir kaislīgs fotoamatieru kluba «Rīga» biedrs, un viņa fotomāksla izpelnās daudzu starptautisku konkursu balvas. Šādus panākumus nodrošina Gleizda savdabīgā fotomontāžas metode, kas bija tapusi sintēzē ar viņa novērotajiem eksperimentiem traumatoloģijas un ortopēdijas institūta operāciju zālē.

 

Institūts «tautas runās» bija pazīstams, lai arī daudzas no tur veiktajām ķirurģiskajām manipulācijām — pirmās dzimuma maiņas operācijas Padomju Savienībā, protezēšanas pakalpojumi impotences skartajiem, krūšu pārveide sievietēm — oficiāli bija zināmas tikai ierobežotam ļaužu lokam. Ap pacientēm, kuras «pa blatu» bija tikušas pie plastiskajām operācijām, vijās leģendas, vairojot ticību medicīnas neierobežotajām spējām. Savukārt Gleizda meistarīgās fotokolāžas iekvēlināja fantāziju, kas jauniegūto ķermeni pārvietoja no padomju piezemētās realitātes uz jutekliskiem paradīzes dārziem. 

 

Atskats uz Gleizda daiļradi uzrāda pārmaiņas, kādas piedzīvojusi Latvijas sabiedrība savā attieksmē pret ķermeni un seksualitāti, arvien lielāku vērību te pievēršot dabīgā un mākslīgā attiecībām. Izstādes kuratori ir Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs. Izstāde būs aplūkojama Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā līdz 2025. gada 30. martam.

Biomehānika, dizains, iekļāvība

Rīt, 28. novembrī, plkst. 17.30 Medicīnas vēstures muzejā notiks saruna «Biomehānika, dizains, iekļāvība» par tehnoloģisko palīglīdzekļu, ķermeņa un identitātes mijiedarbību. Tajā piedalīsies britu māksliniece, protēziste un projekta «The Alternative Limb Project» dibinātāja Sofija de Oliveira Barata, parahokejiste un ortopēdiste Dina Grīnberga un filozofe Māra Grīnfelde.

 

Sofija de Oliveira Barata (Sophie de Oliveira Barata), britu māksliniece un «The Alternative Limb Project» dibinātāja, stāstīs par savu pieeju personalizētu mākslīgo ekstremitāšu izstrādē, ļaujot to lietotājiem izpaust savu identitāti caur individuāli pielāgotām protēzēm.

 

Dina Grīnberga, ortopēdiste un parahokejiste, dalīsies pieredzē par dzīvi ar protēzi, ieskaitot darbu Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrā, kur viņa sniedz emocionālu un praktisku atbalstu cilvēkiem pēc amputācijas, lai palīdzētu viņiem atgūt ķermeņa izjūtu un pārliecību.

 

Māra Grīnfelde, filozofe un pētniece, piedāvās teorētisku skatījumu uz cilvēka ķermeniskās identitātes veidošanos, skaidrojot, kā tehnoloģiskie palīglīdzekļi kļūst par ķermeņa un identitātes integrētu sastāvdaļu un kāpēc mēs tos varam uztvert kā sava ķermeņa daļu.

 

Ieeja pasākumā ir bez maksas. Saruna norisināsies latviešu un angļu valodās bez tulkojuma. Sarunu vadīs muzeja publiskās programmas projektu vadītāja Dace Čaure.