Vakar, 18. oktobrī, apbalvošanas ceremonijā Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti, pulcējot ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu. Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris un tā autori «Zaigas Gailes birojs» un «Sarma & Norde arhitekti». Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts «Jaunā Eiropas Bauhaus» atzinības ieguvējs.
«Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu,» par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta «Zaigas Gailes biroja» arhitekti, kas projektu veidoja kopā ar «Sarma & Norde arhitektiem». «Mēs novērtējam milzīgo arhitekta darbu, kura rezultātā sarežģītiem jautājumiem rasti vienkārši risinājumi. Arhitektūras ziņā ēka spēlējas ar tās daudzslāņainajiem stāstiem — no taustāmiem līdz vēstures neredzamajai daļai un procesiem. Tajā saplūst vēsturiskais un laikmetīgais, nākot klajā ar jauniem paņēmieniem, kas atbilst jauniem teātra radīšanas veidiem,» vērtē starptautiskā fināla žūrija.
Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti — privātmāja «W māja» Pierīgā un tās autori «Space in» (Normunds Kagainis, Mikus Hercs, Matīss Šteinerts), «Ruume arhitekti» par «Viesturdārza kvartālu» un process «Astra Zariņa — dabas spēks», kura autori ir nodibinājums «Arhiteksti» (Rudolfs Dainis Šmits, Igors Malovickis, Reinis Saliņš un Andris Dzenis sadarbībā ar Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti un«‘T’ Space / Steven Myron Holl Foundation»).
«W māja» no ielas puses ir atturīga un eleganta, taču atveras pret sētu un apkaimes dabu. «Ēka celta blīvā apbūvē uz neregulāras formas zemes, kas noteica tās unikālo W konfigurāciju. Trīs apjomi ļauj nodalīt un apvienot dažādās funkcijas — darbu, atpūtu, sportu un socializēšanos. Ēkas centrā ir trīsstūra terase, ap ko kārtots pārējais. Dedzināta dēļu apdare ārā un gaišs koks iekšā demonstrē vēlmi apvienot lietišķo un mājīgo. Fasādes, stiprinātas ar koka naglām, ir pilnībā pārstrādājamas,» stāsta projekta autori «Space in».
Starptautiskās žūrijas locekļi izceļ izcilo zemesgabala izmantošanu, inovācijas, kas meklējamas rūpīgā vietējo materiālu un to savienojumu pielietošanā. Vienkāršā fasāde slēpj pārsteidzoši sarežģītu interjeru un ļauj dažādot telpas iekšpusē un ārpusē.
«Ruume arhitekti» un «Merks» ir realizējuši divas pēdējās dzīvojamās ēkas Viesturdārza kvartālā. Šis arhitektūras ansamblis ir pilsētas mērogā nozīmīga struktūra, kas rada jauna tipa dzīvojamo apbūvi Rīgas vēsturiskajā centrā — ar cilvēka mērogam pieejamu pirmā stāva un ielas līmeni, un atturīgu, funkcionālu un dabiskā materialitātē risinātu fasāžu arhitektūru. Visiem dzīvokļiem ir privātās ārtelpas un publiskās ārtelpas zonas — rotaļlaukumi un parks kvartāla viducī. Abās ēkās kopā ir 259 dzīvokļi ar koplietošanas telpām, dzīvojamā platība ir 21 900 m². «Arhitekti saskaras ar lielākajiem izaicinājumiem, strādājot ar klientiem, kuri no zemes iegūst maksimālu vērtību, un tas ir jo lielāks iemesls izcelt jaunos, motivētos arhitektus, kuriem izdevies šo pieeju pārvērst jēgpilnā dzīvojamā kompleksā. Šķiet, ka šie arhitekti ir vairāk nekā gatavi risināt mūsdienās aktuālo mājokļu jautājumu. Ideālā variantā šim piemēram, kas balstās uz privātu iniciatīvu, vajadzētu rosināt diskusijas par mājokļu attīstības jautājumiem un atbalsta sistēmu kopumā,» komentē fināla žūrija.
«Astra Zariņa — dabas spēks» ir nodibinājuma «Arhiteksti» īstenots process, kas iepazīstina ar ievērojamās trimdas latviešu arhitektes un pedagoģes Astras Zariņas intelektuālo mantojumu. Zariņas skatījums uz pilsētvidi, vēsturiskā mantojuma un kultūras nozīmi arhitektūrā, kā arī viņas ieguldījums Romas pētīšanā un Banjoredžo Čivitas atjaunošanā ir iedvesmojis vairākas arhitektu paaudzes visā pasaulē. Process ietver studentu meistarklasi «Civita 2023», izstādi «Roma un skolotāja, Astra Zariņa» Rīgā un Banjoredžo Čivitā, konferenci «Rixarch 2024: Blind Spot», kā arī uzsāktu darbu pie izdevuma «Romas jumti» pārizdošanas. «Šis pētniecības projekts izgaismo arhitekta — iniciatora un pētnieka — lomu, kas kļūst arvien svarīgāka, kā arī papildina Latvijas arhitektūras vēsturi ar jaunu nodaļu. Autori iedveš jaunu elpu Astras Zariņas idejām, kas šobrīd ir aktuālākas nekā jebkad agrāk,» vērtē fināla žūrija.
Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pārbūve, kuras autori ir «Arhitektes Lienes Griezītes studija» un birojs «Gints un kolēģi» (Liene Griezīte–Verpakovska, Anna Vaivare, Gints Vaivars, Gints Lūsis–Grīnbergs). Pārbūves uzdevums bija integrēt profesionālās izglītības funkciju ēkā, kas atrodas Kuldīgas vēsturiskajā apbūvē. Tajā paredzētas praktiskās nodarbības tehnikuma kokapstrādes un pārtikas tehnoloģijas audzēkņiem. Atjaunota esošā ēka un piebūvēti divi jauni apjomi, apvienojot gan vēsturisko, gan mūsdienīgo. Pamatapjomam atjaunots siluets un fasāde. Jauno apjomu arhitektūra interpretē vēsturiskās ēkas siluetu un logu ritmu. Iekštelpas ir jaunas, funkcionālas, neitrālas, ar sarkanīgu toni durvīm un norādēm. «Eksperimentu vietā projekts demonstrē radikālu pieticību, kas maina līdzšinējo izpratni par izglītības telpu. Mēs redzam vienkāršus, minimālus soļus, kas nav kliedzoši, bet drīzāk virza uz jaunu, apgaismotu izglītības vietu,» komentē fināla žūrijas pārstāvji. Autoriem balvā tika pasniegta Latvijas Bankas jaunā kolekcijas monēta «Uzcelt neuzcelto», kas ir veltījums izcilās latviešu modernisma stila arhitektes Martas Staņas veikumam
Šogad pirmoreiz tika pasniegta «Jaunā Eiropas Bauhaus» atzinība, ko saņēma process «Vēsturisko dārzu tradīciju atjaunošana» Kuldīgā (iniciators — Kultūras projektu koordinācijas centrs, autori — Aldis Orniņš un Rita Ķirķe). «Estētiska pieredze, ilgtspējīgi risinājumi, atjaunojot saikni ar dabu, pieejama un iekļaujoša publiskā telpa — Kuldīgā var spilgti redzēt šo «Jaunā Eiropas Bauhaus» principu darbību praksē. Iedzīvotājos rodas izpratne par unikālo vēstures, kultūras un dabas mantojumu nevis kā rezultātu, bet gan kā nepārtrauktu procesu, kuru raksturo integritāte, autentiskums un līdzdalība,» izvēli pamato LAGB 2024 atlases žūrijas pārstāvji, kuri izraudzījās atzinības saņēmēju.
LAGB 2024 lielā partnera, apdares krāsu, industriālo pārklājumu un ar krāsu produktiem saistītu preču importētāja un izplatītāja Latvijā «Tikkurila» īpašo balvu ieguva Sarkanā Krusta slimnīcas pārbūves 1. kārta un tās autori «Jaunromāns un Ābele». Šis projekts saņēma arī uzņēmumu «Komforts» un «Laufen» apvienoto specbalvu. Lielā partnera, pasaules līdera augstas pievienotās vērtības bērza saplākšņa produktu izpētē, attīstībā un ražošanā «Latvijas Finieris» īpašo balvu saņēma skola Sillamē, Igaunijā un tās autori Lauder Architects». Skola Sillamē ieguva arī izglītības projekta «Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks» balvu «Zirnis», ko piešķir bērnu žūrija.
LAGB 2024 galvenā mediju partnera, vadošā ziņu medija Latvijā «Delfi» piedāvātajā sabiedrības balsojumā par lasītāju iemīļotāko tika atzīta privātmāja Cēsīs un tās autori, arhitektu birojs «Outofbox». Jumta logu un to aksesuāru ražotāja«Velux» īpašo balvu ieguva birojs «8 A.M.» par Ekziperī Starptautisko vidusskolu ar dienesta viesnīcu. Dizaina, arhitektūras un dzīvesstila žurnāla «Deko» balvu saņēma «W māja» («Space in»).
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureātus noteica starptautiskā žūrija: Sille Pihlaka (Sille Pihlak, Igaunija), arhitekte, pētniece, lektore, Igaunijas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultātes dekāne, biroja «Part» līdzdibinātāja; Elodī Degavra (Elodie Degavre, Beļģija), arhitekte, pētniece Lēvenes Katoļu universitātē, kinorežisore; Makss Hāke (Max Hacke, Vācija), arhitekts, arhitektūras studijas «Büro Hacke» dibinātājs, Mīsa van der Roes balvas 2024 laureāts.
Par Latvijas Arhitektūras gada balvu 2024
Latvijas Arhitektūras gada balva ir nacionālas nozīmes augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas tiek pasniegts ik gadu. Šogad apbalvojums piedzīvo jau 29. gadskārtu, un to organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Notikuma mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību, kā arī rosināt diskusijas par to. Šogad konkursā tika pieteikts pēdējos gados lielākais darbu skaits — 54 darbi —, no kuriem atlases žūrija tālāk virzīja 16 finālistus.
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 Lielie partneri: «Tikkurila», «Latvijas Finieris»; partneri: «Velux», «Knauf», «Komforts», Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, «JCDecaux Latvija», «Gaismas Stils»; atbalstītāji: «Deko», «Neiburgs», «Simonswerk», «Wallonia–Brussels International», «Latvijas Architektūra», S«Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks. Lielais mediju partneris: «Delfi». Finālistu filmu tapšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Viedokļi