Atzīmējot Latvijā vienīgās profesionālās arhitektu organizācijas simtgadi, šogad un nākamgad gaidāmi dažādi biedrībai veltīti pasākumi un izstādes. Jubileja, ko biedrība svinēs 2024. gadā, būs iemesls novērtēt tās kultūrvēsturisko nozīmi, arhitektu pašorganizēšanās ietekmi uz arhitektūras politiku, kā arī organizācijas darbu ar sabiedrību.
Izmantojot vēl iepriekš nepublicētus Latvijas Arhitektu savienības arhīva materiālus un vēsturisko periodiku, pie Arhitektu nama Torņa ielā 11 izveidota brīvdabas izstāde, kas pievēršas svarīgākajiem ar biedrību saistītajiem cilvēkiem, notikumiem un arhitektūras objektiem. Savienības vēsture daļēji atspoguļo arī Latvijas arhitektūras vēsturi, iezīmējot būtiskākos pavērsiena punktus. Arhitektūras stilu attīstība un atsevišķu arhitektu veikums Latvijā ir plaši pētīts, taču arhitekta profesija un arhitektūras izpratne mainīgajos politiskajos, sociālajos un ekonomiskajos apstākļos ir vēl maz pētīta joma, it sevišķi okupācijas gados. Izstāde ir aizmetnis vēl neuzrakstītajam pētījumam par vienīgo profesionālo arhitektu apvienību Latvijā un, cerams, kļūs par iedvesmas avotu kādam šo pētījumu turpināt. Izstāde būs apskatāma no šī gada 22. decembra līdz 2024. gada 31. martam.
27. decembrī plkst. 12.00, 14.00 un 16.00 biedrība piedāvā ekskursijas Arhitektu namā, atklājot plašo Latvijas Arhitektu savienības mītnes vietu un plašai sabiedrībai ikdienā tikai daļēji pieejamās, taču vēsturiski un arhitektoniski krāšņās telpas, kuras Savienība izmanto jau kopš 1926. gada. Arhitektu nams Vecrīgā, Torņa ielā 11 ietver daļu viduslaiku Rīgas nocietinājumu mūra un vienu no tā daudzajiem torņiem — Sv. Jura torni. 1926. gadā pēc arhitekta Aleksandra Trofimova projekta ēka pirmo reizi tika pielāgota jaunā saimnieka, toreizējās Latvijas Arhitektu biedrības, vajadzībām. Veidojot interjeru, arhitekts izmantoja senas arhitektoniskās detaļas no vēsturiskām Rīgas celtnēm, kas Arhitektu namā joprojām saglabājušās.
28. decembrī biedrība profesionālo kopienu, arhitektūras draugus un entuziastus aicina uz deju vakaru Arhitektu namā, lai atskatītos uz paveikto pēdējos simts gados un ieskandinātu nākamo simtgadi — laikmetīgāku, atvērtāku, atbildīgāku un ilgtspējīgāku. Deju vakarā mūziku liks Reinis Semēvics, Trīne un Inga, Platons Buravickis, Michael Holland, Ģirts Reiniks, Semjons Haņins, Seimurs Guseinovs, Jurijs Santalovs un Thinner.
Lai iepazīstinātu ar Latvijas Arhitektu savienības vēsturi, izveidota digitāla biedrības laikjosla. Biedrība aicina bijušos un esošos biedrus dalīties stāstos un atmiņās par Latvijas Arhitektu savienību, sūtot epastu uz 100@latarh.lv
Atzīmējot simtgadi, savienība ir publicējusi četras video sērijas, kurās divi arhitekti dalās savās domās un pieredzē par arhitektūru, un tās lomu mūsu sabiedrībā. Sarunas piedāvā ieskatu plašā tēmu klāstā, atklājot arhitektu lomu kā sociālajam moderatoram un sabiedrisko jautājumu risinātājam. Video sērijā piedalās astoņi sarunu biedri — Jānis Lejnieks un Liene Adumāne-Vāvere, Artis Zvirgzdiņš un Gunta Grikmane, Juris Poga un Jānis Dripe, kā arī Andris Kronbergs un Linda Krūmiņa.
Latvijas Arhitektu savienībā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku ir vienojusies par pasākumu ciklu rīkošanu 2024. gadā, lai atzīmētu gan biedrības simtgadi, gan biedrības bibliotēkas krājuma dāvinājumu Nacionālajai bibliotēkai. Par vairāk nekā 8000 arhitektūrai veltītiem izdevumiem, grāmatām un iespieddarbiem, ko savienība šogad uzdāvinājusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvei, Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā gaidāma izstāde, ko papildinās lekciju sērija. 2024. gada 16. martā turpat bibliotēkā norisināsies arī savienības 23. kongress.
Viedokļi