Atzīmējot pirmās latviešu skaņu plates 120. jubileju un aizsākot Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) simtgades svinību programmu, RMM skatāma izstāde «San», kas veltīta RMM skaņu ierakstu un audio tehnoloģiju kolekcijai. Krājuma priekšmetus izstādē papildina arī tai īpaši radīta instalācija un skaņu ainava, kas apmeklētājus iepazīstina ar skaņu ierakstiem dažādos laikos.
2023. gadā Rakstniecības un mūzikas muzejs aizsāk savas pastāvēšanas simtgades svinību programmu «#RMM100» ar mainīgām izstādēm, kas ļaus tuvplānā iepazīt muzeju un tā krājuma daudzveidību, kas parasti apmeklētājiem nav tik plaši pieejama. Pirmā izstāde šajā ciklā — «San» — ir veltīta muzeja skaņu ierakstu kolekcijai ar vairāk nekā 8000 vienībām un skaņu ierakstīšanas tehnoloģijām — no pianolām un muzikālajām lādītēm līdz MP3 atskaņotājiem —, kas muzejā ir plaši pārstāvētas. Kolekcija aptver vairāk nekā gadsimtu ilgu stāstu par zinātnes un mākslas kopdarbu, kas ļāvis fiziskā formātā notvert tik netveramu parādību kā skaņu.
Kā norāda izstādes kuratore Katrīna Kūkoja, tās nosaukums «San» simboliski mūs aizved laikā, kad tika izgudrots pirmais plaša patēriņa skaņas ierakstīšanas rīks — fonogrāfs, ar kuru skaņa tika ierakstīta vaska cilindrā jeb valcē. Arī skaņu plates sākotnēji tika ierakstītas vaskā, un tas viss bija iespējams, pateicoties bitēm. «Bet varbūt «San» mūs aizved vēl daudz senākā, pirmatnīgākā izpratnē par cilvēka attiecībām ar skaņu? Latviešu valodā darbības vārds «sanēt» etimoloģiski radies no indoeiropiešu pirmvalodas saknes «swen», kas ir kopīga daudzu indoeiropiešu valodu saimes vārdiem, kas apzīmē skanēšanu, piemēram, angļu valodā no tās ir cēlušies vārdi «sonic» un «sound»,» skaidro Katrīna.
Izstādē šo metaforisko tiltu starp bitēm un skaņu ierakstīšanas tehnoloģijām atspoguļo skaņu mākslinieka Maksima Šenteļeva veidotā instalācija «Trīsskanis», kas vizuāli atgādina trīs bišu stropus. Šajos stropos nepārtrauktā cilpā skan trīs kasetes, kurās ierakstīta bišu sanēšana. Izstādes apmeklētāji, mijiedarbojoties ar instalāciju, var ietekmēt tās skanējumu un intensitāti. Vienlaikus šis strops ir objekts, kurā skaņu var sajust caur pieskārienu. Parasto skaļruņu vietā instalācjā tiek izmantoti virsmas skaļruņi, radot «trīsēšanas» efektu, ko var sajust, pie kastes pieliekot roku vai ausi.
Izstādi caurvij arī viļņu motīvs. Vizuāli to reprezentē dzeltena laika līnija, kas pavada apmeklētāju cauri laikiem un dažādām tehnoloģijām. Savukārt neredzamā līmenī jeb audiāli vilni ataino komponista un mūziķa Jēkaba Nīmaņa radīta skaņu ainava, kas ir veidota kā telpisks skaņdarbs — ceļojums skaņu ierakstu pasaulē. Tās izveidē veikta muzeja krājuma dziļa izpēte, izceļot katram laikam un tehnoloģijām visraksturīgākos skaņdarbus un to ierakstus.
Kuratore un projekta vadītāja — Katrīna Kūkoja, mākslinieks — Aigars Ozoliņš, skaņu ainavas komponists — Jēkabs Nīmanis, instalācijas «Trīsskanis» autors —Maksims Šenteļevs. Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Izstāde «San» Rakstniecības un mūzikas muzejā Pulka ielā 8, Rīgā atvērta līdz 2024. gada 27. septembrim. Sekot līdzi muzeja simtgades svinību programmai iespējams RMM mājaslapā.
Viedokļi