Līdz 15. jūnijam Lietuvas Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā skatāma vērienīga izstāde «Sudrabmeitenes. Baltijas fotogrāfijas retušētā vēsture», kas atklāj mazizpētītu nodaļu 20. gadsimta pirmās puses fotogrāfijā. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas «sudrabmeiteņu» darbi ne tikai atspoguļo tehniskos un mākslinieciskos sasniegumus fotogrāfijā, bet arī padziļina mūsu izpratni par sievietes lomu Baltijas reģiona vizuālās vēstures veidošanā. Izstādē trīs mūsdienu mākslinieces iesaistās radošā dialogā ar divdesmit vienu agrīno fotogrāfi.
«Kāpēc mēs šodien tik maz zinām par 20. gadsimta pirmās puses fotogrāfēm? Domāju, ka tas ir tāpēc, ka apstākļi sieviešu darba uzplaukumam jomā, kas saistās ar tehniskajām prasmēm, salīdzinot ar vīriešu fotogrāfu darbu, ilgu laiku bija ļoti ierobežoti. Pētot un salīdzinot ar starptautiskajiem sasniegumiem, var secināt, ka ierobežotas bija arī iespējas pilnveidot ne tikai amatniecības prasmes, bet arī māksliniecisko izpausmi. Izsaku cieņu un pateicību izstādes kuratoriem par šī fotogrāfijas mantojuma atklāšanu sabiedrībai, kopā ar mūsdienu māksliniekiem piedāvājot tā jēgpilnu interpretāciju,» stāsta Lietuvas Nacionālās mākslas galerijas galvenā kuratore Lolita Jablonskiene (Lolita Jablonskienė).
Fotogrāfijas vēstures nomalē
Baltijas fotogrāfijas vēsture ilgstoši ir stāstīta no vīriešu perspektīvas, kā tas ir ierasts daudzās jomās. Lai gan daudzas sievietes fotogrāfes strādāja savu kolēģu vīriešu ēnā — bieži vien kā retušētājas, kopētājas vai asistentes —, citām izdevās izveidot savas studijas, atspoguļot un veidot sava laika estētiku, veicināt komerciālās fotogrāfijas attīstību un būt nozīmīgām mākslas fotogrāfijas pārstāvēm.
Izstādes «Sudrabmeitenes. Baltijas fotogrāfijas retušētā vēsture» kuratori — Šelda Puķīte, Agne Narušīte (Agnė Narušytė) un Indreks Grigors (Indrek Grigor) — iepazīstina ar divdesmit vienu fotogrāfi no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Tās ir gan pazīstamas, gan mazāk zināmas mākslinieces, kurām katrai ir bijusi nozīmīga loma Baltijas fotogrāfijas vēsturē. Šīs fotogrāfes — piemēram, Veronika Šleivīte (Veronika Šleivytė), Paulīna Mongirdaite (Paulina Mongirdaitė) un Zinaīda Blūmentāle (Zinaida Bliumentalienė) Lietuvā, Lūcija Alutis–Kreicberga un Marta Pļaviņa Latvijā, Olga Dīce (Olga Dietze) un Hilja Rīta (Hilja Riet) Igaunijā — ne tikai iemūžināja ikdienu, bet arī radīja tehniski un mākslinieciski augstvērtīgus portretus, kas mūsdienās tiek novērtēti kā unikāla laikmeta liecība.
«Sudrabmeiteņu» izstādes projekts pirmo reizi notika 2020. gadā Tartu Mākslas muzejā. Tajā tika atlasīti un izstādīti desmit agrīno sieviešu fotogrāfu darbi no Igaunijas un Latvijas un trīs mūsdienu Eiropas mākslinieku darbi, kas apcer mūsu vizuālās vēstures zaudētos un novārtā atstātos aspektus. Viļņas izstādē kuratoriem Šeldai Puķītei un Indrekam Grigoram pievienojās Agne Narušīte, pateicoties kurai izstādes saturu papildina agrīno lietuviešu fotogrāfu darbi. «Projekta prezentācija Nacionālajā mākslas galerijā ir lieliska iespēja atskatīties uz Baltijas valstu vēsturi un parādīt, kā sieviešu darbi ir ietekmējuši fotogrāfijas attīstību visā reģionā. Paplašinot izstādi un pievienojot jaunu materiālu no Lietuvas, mēs ceram sniegt skatītājiem dziļāku ieskatu šajā svarīgajā mūsu bieži vien saistītās un dažkārt pat kopīgās vēstures aspektā,» uzsver Puķīte.
Caur misticismu un mājīgumu — mūsdienu sieviešu mākslinieču piezīmes
Neskatoties uz universālo pievilcību, fotogrāfijas attīstība trijās Baltijas valstīs reti tiek pētīta paralēli, kas ir vismaz daļēji skaidrojams ar valodas barjeru. Trīs mūsdienu mākslinieces Marge Monko, Diāna Tamane un Goda Palekaite (Goda Palekaitė) mēģinās pārvarēt šo plaisu. Atklāšanas dienā Palekaite prezentēja jaunu, īpaši projektam veidotu performanci «Lunar Sisterhood», kas izstādē skatāma kā instalācija. Tajā pilnmēness mistiskā forma kļūst par vienojošo spēku, ap kuru pulcējas izstādes gari.
Tikmēr Marge Monko savā videodarbā «Pilnīga ļaušanās»(«Sheer Indulgence») izmanto vilinošo, taču reizē nomācošo komerciālo attēlu valodu. Komerciālā fotogrāfija vēsturiski ir bijis nozīmīgs ienākumu avots sievietēm, ļaujot iegūt finansiālo neatkarību.
Tomēr daudziem no mums ir daudz vienkāršāks skatījums par to, kas ir ikdienas fotogrāfija. Tas ir funkcionāls līdzeklis, vienkāršs un godīgs veids, kā saglabāt trauslās atmiņas. Piemērs tam ir arī mākslinieces Diānas Tamanes ziedus mīlošā vecmāmiņa, kuras fotoalbumi iedvesmoja izstādē skatāmo fotosēriju «Ziedu kontrabandiste».
Dialogā ar mūsdienu māksliniecēm no viena reģiona un saiknēm starp dažādiem vēstures periodiem, mākslas praksi un tēmām šo agrīno fotogrāfu stāsti kļūst par daļu no plašāka vēstījuma par fotogrāfijas attīstību. «Sudrabmeitenes» piedāvā iespēju pārskatīt mūsu kopīgo vēsturi no jauna skatpunkta un novērtēt to sieviešu ieguldījumu vizuālajā kultūrā, kuru darbs ir ilgstoši ignorēts vai nenovērtēts. «Tas ir kā atspulgs spogulī, kur saplūst pagātne un tagadne, ļaujot skatītājam atklāt aizmirsto un novērtēt apslēpto,» norāda kuratori.
Izstāde «Sudrabmeitenes. Baltijas fotogrāfijas retušētā vēsture» Lietuvas Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā skatāma līdz 15. jūnijam. Vairāk par izstādi lasi — Lietuvas Nacionālās mākslas galerijas mājaslapā.
Projektu finansē: Lietuvas Republikas Kultūras ministrija, Lietuvas Kultūras padome, Igaunijas Kultūras fonds, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, «VV fonds». Projekta partneri: Tartu Mākslas muzejs, «Wunder Kombinat», «NoRoutine Books». Sponsori: «Fundermax», izdevniecība «Lapas».
Viedokļi