Ko nozīmē dzīvot uz NATO ārējās robežas ģeopolitiska konflikta laikā? Kā aizsardzības pasākumi ietekmē cilvēkus un teritoriju? Latvijas ekspozīcijas «Aizsardzības ainava» veidotāji šī gada Venēcijas arhitektūras biennālē — «Sampling» un «Nomad» — aicina ikvienu interesentu 14. februārī piedalīties diskusiju rītā «Kalve Living Room» un ielūkoties paviljona tapšanas procesā.
19. starptautiskā Venēcijas biennāles arhitektūras izstāde notiks no 2025. gada 10. maija līdz 23. novembrim, un par tās vadmotīvu izvēlēta tēma «Intelligens. Natural. Artificial. Collective» (latviešu valodā — «Inteliģence. Dabiska. Mākslīga. Kolektīva». Tuvojoties biennāles atklāšanai, Latvijas ekspozīcijas autori — «Sampling» (Liene Jākobsone, Mantens Devrīnts (Manten Devriendt), Solvita Kārkliņa, Zane Saulīte–Zvaigzne), «Nomad» (Marija Katrīna Dambe, Florians Betats (Florian Betat) — aicina uz diskusiju rītu «Kalve Living Room», kur tiks šķetināti jautājumi par pierobežas telpiskumu un militārās aizsardzības iespaidu uz iedzīvotājiem.
Antropoloģiskā perspektīvu pasākumā atklās sociālantropoloģe un fotogrāfe Elīna Kursīte, akadēmisku skats uz datiem piedāvās profesors un ģeopolitikas pētnieks Dr.sc.pol. Māris Andžāns, savukārt ieskatu civilmilitārajā sadarbībā sniegs Nacionālo Bruņoto spēku virsniece, majore Ieva Karlsberga. Diskusiju vadīs paviljona līdzkuratore Liene Jākobsone.
Par diskusijas dalībniekiem:
- Elīna Kursīte ir sociālantropoloģe, fotogrāfe, vairāku grāmatu, tostarp «Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi» un«Latgales pēdējie mohikāņi» līdzautore;
- Māris Andžāns ir Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, kura pētniecības ceļi veduši no Hārvardas līdz Bonnai, un daudzo ieņemto amatu vidū ir Nacionālās IT drošības padomes priekšsēdētāja amats;
- Ieva Karlsberga ir Nacionālo Bruņoto spēku virsniece, kuras profesionālās darbības lokā ir gan sabiedrības izpratnes veicināšana par valsts aizsardzību, gan zemessargu iniciatīvas «Mana Latvija. Mana Atbildība» integrēšana sabiedriskajās norisēs.
Diskusija notiks piektdien, 14. februārī, plkst. 11.00 kafejnīcā «Kalve Living Room» Krišjāņa Valdemāra ielā 17A, Rīgā.
Par «Aizsardzības ainavu»
Ekspozīcijas koncepcijas pamatā ir Latvijas valsts militārā aizsardzība, kas aplūkota no arhitektūras, ainavas un pilsētplānošanas perspektīvas. Vēsturiski militārā aizsardzība bijusi nozīmīgs arhitektūras un teritorijas plānošanas aspekts, taču pēdējās desmitgadēs, mainoties politiskajām attiecībām Rietumvalstu starpā, it īpaši pēc Otrā Pasaules kara, teritorijas aizsardzībai Eiropā piešķirta aizvien mazāka nozīme. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināta uzmanība pievērsta visām tām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju. Tiek izstrādātas rīcības stratēģijas, kas militāras agresijas gadījumā ļautu nosargāt Eiropas ārējo robežu.
Latvijā īstenotie militārās aizsardzības pasākumi ietver gan sabiedrības informēšanu un apmācību par to, kā rīkoties krīzes un kara gadījumā, gan plaša mēroga militāro mobilizāciju — tiek veicinātas rezervistu un zemessardzes aktivitātes un atjaunots obligātais militārais dienests. Paralēli tam šobrīd norit darbi arī pie valsts fizisko robežu stiprināšanas, lai nepieļautu masveida militāro uzbrukumu pa sauszemi, kā tas noticis Ukrainā. Šim nolūkam tiek veidota 30 km plaša josla Valsts austrumu ārējās robežas garumā, kurā pēc noteikta principa izvietoti dažādi aizsardzības elementi, katrs ar konkrētu vietu un funkciju vienotā sistēmā. Tie ietver dzeloņstiepļu pinumus, žogu, prettanku «ežus», betona «pūķa zobus», prettanku grāvjus un mīnas. Gan 30 km josla, gan dažādas citas ar militāro aizsardzību saistītas aktivitātes, piemēram, patvertņu ierīkošana un ēku pielāgošana karadarbībai, ir jautājumi, kas skar teritorijas plānošanu un arhitektūru. Lai gan šobrīd nekādi ar būvniecību saistīti normatīvie akti neizvirza prasības nodrošināt jebkādu ēku un infrastruktūras piemērotību kara apstākļiem, cilvēki paši nereti uzņemas īstenot dažādus uzlabojumus.
Venēcijas Arhitektūras biennāles nacionālajā ekspozīcijā autori vēlas izcelt mūsu ģeogrāfiskajai situācijai specifiskos apstākļus, kas piespiež mūs dzīvot nepārtrauktu uzbrukuma draudu apstākļos. Izstādē iecerēts starptautiskam arhitektūras diskursam piedāvāt pētījumu par militārās aizsardzības un telpiskās plānošanas saskarsmes lauku Latvijas kontekstā. Tomēr, neraugoties uz agresorvalsts draudiem, autori vēlas runāt pozitīvā un nomierinošā tonī, apliecinot un veicinot Latvijas iedzīvotāju pašapziņu. Ar ekspozīciju iecerēts nodot ideju, ka visi drošības pasākumi, ko īstenojam, attālina militāras agresijas iespējamību un ļauj mums saglabāt sirdsmieru un paļāvību, ka X stundā ir rīcības plāns un vieta, kur patverties.
Ekspozīcija aicinās arhitektus izvērtēt savu lomu aizsardzības nodrošināšanā, kā arī vērst uzmanību uz aizsardzības pasākumu ietekmi uz vides un ainavas identitāti. Tajā pašā laikā autori vēlas rosināt diskusiju ar politikas veidotājiem un militārās aizsardzības speciālistiem, aicinot tos pievērst uzmanību aizsardzības stratēģiju fiziskajam nospiedumam Latvijas teritorijā un emocionālajai ietekmei uz valsts iedzīvotājiem. «Valsts aizsardzība ir pastāvīgi klātesošs process, ar kuru mums ir jāprot sadzīvot. Tam nav jārosina bailes par kara tuvumu, bet jāpārliecina mūs, ka esam drošībā,» skaidro autori.
Viedokļi