Latvijas Nacionālajā bibliotēkā līdz 30. aprīlim aplūkojama starptautiska ilustratoru darbu izstāde «Maģiskais mežs», kurā piedalās 48 profesionāļi no divpadsmit Eiropas valstīm, kā arī autori no Kolumbijas un Izraēlas. Izstādes kuratore ir igauņu māksliniece Vīve Nora (Viive Noor), kura aicināja ilustratorus interpretēt tradicionālo un reizē simboliski tik ietilpīgo jēdzienu «mežs». Latviju izstādē pārstāv mākslinieki Gita Treice, Gundega Muzikante, Aleksejs Naumovs, Anita Paegle, Arta Ozola–Jaunarāja un Anda Strautniece.
2025. gads ir īpašs Latvijas un Igaunijas vēsturē, jo 1525. gadā tika izdotas pirmās grāmatas latviešu un igauņu valodā, kas līdz mūsdienām nav saglabājušās, bet apliecina rakstītā vārda nozīmi abu nāciju tapšanā. Abās valstīs svin šo notikumu, un svētku programmā notiek aktīva sadarbība starp kultūras un atmiņas institūcijām. Izvēle eksponēt Igaunijas Bērnu literatūras centra izstādi nav nejauša — tā izceļ kopīgas iezīmes ilustrāciju mākslas attīstības procesos un stiprina mūsu sadarbību kultūras jomā.
Ar igauņu mākslinieci Vīvi Noru Latvijas māksliniekus un arī LNB saista ilga un uzticama sadarbība, Latvijas grāmatu mākslas interesenti viņu pazīst saistībā ar ceļojošajām izstādēm «Mūžīgais tējas laiks» (LNB bija skatāma 2016. gadā), «Skriet ar vilkiem» (Baltijas valstu ilustratoru izstāde, īpaši gatavota 2018. gada Londonas grāmatu gadatirgum un vēlāk apceļojusi visu Eiropu, LNB – 2023. gadā), ar viņas gādību esam redzējuši pasaulē pazīstamus, augsti godalgotu autoru darbus — spāni Pako Roku (Paco Roca, LNB — 2023. gadā), Izraēlas mākslinieci Natāliju Pudalovu (Natalie Pudalov, LNB — 2022. gadā), polieti Joannu Konseho (Joanna Concejo, LNB — 2024. gadā) un daudzus citus, ar vairākiem no šiem autoriem gaidāma tikšanās arī šoreiz. Visnoturīgākā platforma mūsu ilustrāciju mākslas sasniegumiem ir Tallinas ilustratoru triennāle «Attēla spēks» — Vīves Noras lielākais sasniegums Baltijas ilustratoru izaugsmē, kuru no pašiem pirmsākumiem 2003. gadā atbalsta gan LNB, gan Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP), organizējot latviešu mākslinieku darbu pieteikšanu un eksponēšanu kaimiņvalstī.
Par ideju veltīt īpašu izstādi neparastajai, daudznozīmīgajai «meža» tēmai kuratore Vīve Nora raksta: «Ir jūras tautas un meža tautas, ir arī tuksneša tautas. Igauņi ir gan jūras, gan meža tauta — mums meži ir tuvi un mīļi. Mēs paši ne vienmēr spējam novērtēt dārgumu, kas mūs ieskauj. Pat valstis, kurās ir atlicis maz mežiem klātu teritoriju, joprojām izjūt to pievilcību. Mežs vienlaikus biedē un pievelk. Senajos mutvārdu stāstos un pierakstītajās pasakās mežam piemīt arī Jānusa seja. Skarbie un bīstamie pirmatnējie meži ir bijuši mājvieta dažnedažādiem tumšajiem spēkiem, raganām un milžiem, kuri pastāvīgi vēlas nodarīt ļaunu. Maldugunis aizvilina vientuļus ceļotājus, savukārt spītīgās un temperamentīgās fejas nomoka apburtus klejotājus un aizved viņus prom, lai pēc gadsimta nogādātu tos atpakaļ pasaulē, kura ir mainījusies līdz nepazīšanai un kurā upuriem jāatsāk dzīvot kā vientuļām dvēselēm, kuras nepieder vairs nevienai no pasaulēm. Šajos stāstos nereti meža biezoknī ir draudīga izskata mājiņas, kurās dzīvo laipni vecīši, kas palīdz un vada apmaldījušos ceļotājus, kuri ir godprātīgi un ar līdzjūtīgu sirdi. Pat meža dzīvnieki ir iedalīti divās kategorijās. Ir ļauni, nikni plēsēji, kuri nevilcināsies ne mirkli, lai visnežēlīgākajā veidā saplosītu vēlo ceļotāju un aprītu viņu vakariņās. Taču ir arī draudzīgi zvēri, kuri pateicībā par ērkšķa izvilkšanu no ķepas sasauc visu ģimeni, lai nāktu palīgā un bieži vien izglābtu kādam dzīvību. Senie igauņi uzlūkoja mežu ar labvēlību. Tas piedāvāja aizsardzību pret svešiem karapulkiem un varām, kā arī nodrošināja dziedniekus ar ārstniecības līdzekļiem slimību ārstēšanai. Mežs baroja, ģērba un deva pajumti. Biezie, pirmatnējie plašumi ir palikuši vien tikai atmiņās, taču meža maģija ir saglabājusies. Tā noslēpumainība un burvība turpinās; tā sapnis ir saglabājies līdz mūsdienām. Pateicoties tam, māksliniekiem, kurus uzaicināju piedalīties, ļoti iepatikās šī tēma, un viņi ar prieku piekrita iepazīstināt mūs ar savu burvju mežu. Katram cilvēkam ir savs mežs, un katram mežam ir sava burvība. Un to jūs atradīsiet šajos darbos.»
Izstādes «Maģiskais mežs» atklāšana paredzēta šodien, 11. februārī, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā, -1. stāvā. Izstāde apskatāma bez maksas bibliotēkas darba laikā.
Viedokļi