Līdz 6. aprīlim Rīgas Porcelāna muzejā skatāmas divas izstādes: retrospekcijā «Ilga Vanaga. Līkloči», kas ir veltīta vienai no ievērojamākajām Latvijas keramiķēm, eksponēti šamotā un akmensmasā radītie mākslinieces darbi, kā arī Rīgas Porcelāna fabrikā radītais porcelāns un fajanss; savukārt Sarmītes Mundes personālizstāde «Porcelāna plašumos» apkopo dažādos periodos tapušus mākslas darbus ar neatkārtojamu, māksliniecei raksturīgu krāsas un formas izjūtu.
Retrospekcija «Ilga Vanaga. Līkloči»
Ilga Vanaga (dz. Gātere, 1928–2013) bija viena no daudzpusīgākajām 20. gadsimta otrās puses Latvijas keramiķēm. Māksliniece savu profesionālo ceļu uzsāka Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā, kur studēja Keramikas nodaļā no 1943. līdz 1949. gadam. Vēlāk, no 1949. līdz 1955. gadam, Ilga Vanaga studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (tolaik — LPSR Valsts Mākslas akadēmijā). Jau studijas gados autore aizrāvās ar lielformāta keramikas darbiem mālā un šamotā — akadēmiju māksliniece absolvēja ar dekoratīvu būvplastikas portālu VEF bērnudārzam, kas apvienoja arhitektūras un keramikas mākslinieciskās kvalitātes.
Pēc studiju beigšanas autore ar kursa biedrenēm, vēlāk atpazīstamām keramiķēm un porcelāna māksliniecēm Latvīti Mednieci un Ainu Mellupi, tika nozīmētas darbam Rīgas Porcelāna fabrikā. Ilga Vanaga sākotnēji strādāja apgleznošanas cehā, kur dekorēja citu mākslinieku radītās formas. Taču drīz vien jaunā māksliniece pati tika pie jaunu formu dizaina izstrādes, ko sekojoši ieviesa masu ražošanā. Ilgas Vanagas porcelānā un fajansā veidotajiem priekšmetiem raksturīga izteikta pēckara modernisma estētika — vienkāršotas ģeometriskas formas, dekorētas ar spilgtas krāsas izteiksmīgiem grafiskiem elementiem. Viņas darbi izceļas ar radošumu un oriģinalitāti, kā piemēram, neregulāras formas vāzes un šķīvji. Autores porcelāna daiļradē sastopami tautiska stila elementi — stilizēti latviešu etnogrāfiskie raksti; sīkplastikā — tautudēli un tautumeitas.
1963. gadā Ilga Vanaga noslēdza darba gaitas Rīgas Porcelāna fabrikā un pievērsās jaunrades darbam keramikā, šamotā un akmensmasā, strādājot LPSR Mākslas fonda Radoši eksperimentālajā keramikas darbnīcā Ķīpsalā. Ilgas Vanagas darbi keramikā raksturojami ar plašu formu un tehniku daudzveidību. Māksliniece bija atpazīstama un labi ieredzēta 1970. un 1980. gados plaukstošajā dārza keramikas žanrā, piedaloties ar dažāda formāta darbiem tolaik nozīmīgās lietišķās mākslas, keramikas, dārza keramikas un tematiskajās izstādēs.
Ilgas Vanagas funkcionālais dizains porcelānā, fajansā, kā arī jaunrade mālā un šamotā ietekmēja Latvijas mākslas un dizaina attīstību 20. gadsimta otrajā pusē. Mākslinieces daiļrade apliecina autores radošo izdomu un laikmeta noskaņu, estētiskos principus. Ilga Vanaga ir nozīmīga personība Latvijas keramikas un porcelāna mākslas vēsturē, viņas radītais mantojums glabājas Rīgas Porcelāna muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Alūksnes novada muzejā un Viktora Ķirpa Ates muzejā «Vidzemes lauku sēta», kā arī ģimenes un daudzu privātpersonu īpašumā. Izstāde «Ilga Vanaga. Līkloči» Rīgas Porcelāna muzejā skatāma līdz 6. aprīlim.
Sarmītes Mundes personālizstāde «Porcelāna plašumos»
Kopš 1974. gada Sarmīte Munde ik vasaru pavada Igaunijā, Sāmsalā, kur, iedvesmojoties no dabas, ar krāsu kasti tver ziemeļu piejūras dabu un atmosfēras nianses. Tā ir mazāk zināma mākslinieces daiļrades šķautne. Taču šī īpašā, savdabīgā krāsu izjūta ir jūtama arī vairāku gadu desmitu laikā radītajos porcelāna mākslas darbos. Autordarbi, brīvā lējumā vai veidotas formā, gravēti, apgleznoti ar dažādiem sāļiem biskvītā vai glazēti, tie ir radīti toņos, kas nav raksturīgi Rīgas porcelānam, bet vienīgi Sarmītes Mundes darbiem — mēļš kā rītausma pirms saullēkta, zaļganbrūni kā daba saulgriežu laikā, kobaltzilās nokrāsas kā jūras ūdens ap krastmalas oļiem. Jaunrades darbi brīvi pārplūst funkcionālāka rakstura objektos — vāzēs, servīzēs, svečturos, tāpat arī racionālā domāšana un lietu uztvere manifestējas fantāzijas kompozīcijās.
Personālizstādē «Porcelāna plašumos» ir apkopoti dažādu periodu darbi. Tie krāšņi atklāj Sarmītes Mundes radošo diapazonu. «Likās nozīmīgi iepazīstināt ar savām radošā darba gaitām porcelānā,» saka māksliniece. Sarmīte Munde pabeidza studijas Latvijas Mākslas akadēmija (toreiz — Valsts Mākslas akadēmijā) 1968. gadā un saņēma valsts norīkojumu darbam Rīgas Porcelāna rūpnīcas Mākslinieciskajā laboratorijā, kur bija atbildīga par dekola zīmējumiem rūpnieciski ražotai produkcijai. Pēc t.s. «preiskuranta» jeb cenrāža viņa nostrādāja nedaudz ilgāk par gadu 60. un 70. gadu mijā — trauki ar dažiem no viņas radītajiem dekoru dizainiem antikvariātos un iedzīvotāju īpašumā ir atrodami vēl šodien.
Savukārt radošās kompozīcijas porcelānā Sarmīte Munde ir īstenojusi, sākot ar radošo ieceri, tostarp amata prasmes apgūšanu — ģipša jaukšanu modeļiem un formām, modeļu virpošanu, atliešanu, virs un zemglazūras apgleznošanu, kā arī sāļu klāšanu. Apdedzināšana, pēc mākslinieces vārdiem, esot bijusi meistara ziņā. Māksliniece atzīst: «Būdama tuvāk porcelānam, tas aizrāva ar savām īpašībām, iespēju diapazonu un kaprīzēm. Tiecoties pēc porcelāna baltā un nebaltā spožuma, esmu vēlējusies sadzīvot ar tā specifiku — atturīgu grāciju, līnijas un formas tīrību, plastiku, kā arī plašām grafiskām un gleznieciskām iespējām.»
Līdzās citiem kolēģiem arī Sarmīte Munde centās izmantot līguma nosacījumus starp Mākslinieku savienību un rūpnīcu, kas deva iespēju izmantot rūpnīcas materiālo bāzi radošajam darbam. Šādu līgumu iegūt esot palīdzējis Pēteris Martinsons, kurš arī glābis māksliniekus no dažādiem sarežģījumiem, kas radušies radošā procesa laikā. 1996. gadā Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirknis Latgales ielā (kādreiz — Maskavas iela) pārtrauca darbu, taču 2. iecirknis Mangaļos turpināja sīkražošanu, un Sarmīte Munde paguva īstenot iecerētās kompozīcijas tur.
Sarmītes Mundes personālizstāde — autordarbu ekspozīcija «Porcelāna plašumos» Rīgas Porcelāna muzeja pirmā stāva skatlogos redzama līdz 6. aprīlim. Savukārt šķirklis par Sarmītes Mundes «rūpnīcas periodu» ir iekļauts nupat izdotajā, Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniekam Levonam Agadžanjanam veltītajā monogrāfijā, kas pieejama Rīgas Porcelāna muzejā.
Viedokļi