Zināmi Latvijas Dizaina gada balvas 2025 rudens nominanti

Visus Latvijas Dizaina Gada balvai 2025 rudenī iesniegtos darbus vērtēja atlases žūrija, kurā strādāja atzīti Latvijas dizaina profesionāļi — katrā kategorijā darbojās priekšsēdētājs un divi žūrijas locekļi. Kategoriju priekšsēdētāju pienākumus pildīja: dizaina studijas «Kid Design» partnere un dizaina direktore Maija Rozenfelde; dizainere, studijas «Studio Sarmīte» un zīmola «(Un)woven» dibinātāja Sarmīte Poļakova; arhitekte un «Brigita Bula arhitekti» dibinātāja Brigita Bula; un uzņēmēja dizaina jomā un kustības «Riga TechGirls» līdzdibinātāja un vadītāja Anna Andersone.

Kā atlases žūrijas locekļi darbojās: dizainers, dizaina studijas «Associates, Partners et Sons» dibinātājs un skandu zīmola «Aretai» līdzdibinātājs Edgars Zvirgzdiņš; Patentu valdes direktors Agris Batalauskis; dizainere un dizaina apvienības «Support System» līdzdibinātāja Evija Krištopane; dizainers un uzņēmuma «Don’t Panic Design Solutions» dibinātājs Mārcis Ziemiņš; dizainers un arhitekts, dizaina studijas «Gateris Works» līdzdibinātājs Reinis Leo Miķelsons; produktu attīstītāja un datu vizualizācijas platforma «Infogram» līdzdibinātāja Alise Dīrika un digitālās aģentūras «Wrong Digital» līdzdibinātājs un radošais direktors Oskars Cirsis.

Atlases žūrija diskusijās vērtēja iesniegtos darbus atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem, katram no tiem piešķirot no viena līdz desmit punktiem. Vērtēšanas kritēriji:

• idejas oriģinalitāte un jaunrade,
• problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
• koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
• funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
• estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
• ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
• sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.

Produkti

Produktu dizaina kategorijā tika saņemts vislielākais pieteikumu skaits — 24 —, no kuriem konkursa otrajā kārtā iekļuvuši deviņi darb. Pieci no tiem ir tapuši studiju procesa laikā. «Līdz ar «Jaunā dizainera» balvas ieviešanu esam saņēmuši daudz studentu pieteikumu, kas konkursam piešķir daudzveidību un demonstrē visdažādākās pieejas dizainam. Īpaši gribam izcelt drosmīgas idejas, kas risina tabu tēmas, kā arī sapludina tradīcijas ar inovācijām, sadarbojoties ar vietējām kopienām. Dalībai otrajā kārtā esam izvirzījuši deviņus lieliskus darbus, kur pārdomātas idejas mijas ar ilgtspējību un asprātīgiem risinājumiem,» stāsta kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Sarmīte Poļakova.

Produktu dizaina kategorijas nominanti

• Apavu bamperis «Chiba Chaba». Darba autori — Pauls Iklāvs, Krišjānis Ustinovs. Darba pasūtītājs — «Chibachaba».
• Krēsls bērniem «The Moon Chair». Darba autors — Marks Litvjakovs. Darba pasūtītājs — «Wigiwama».
• Modulāra plauktu sistēma «Margo». Darba autors un pasūtītājs — «Articul».
• Riepu rampas automašīnu uzglabāšanai «DT Ramps — Durable Tire Ramps». Darba autori — Gatis Trikulis, Sandis Aukšmuksts, Mārtiņš Lazdiņš. Darba pasūtītājs — «Enjoy the moment».

«Jaunā dizainera» balvas nominanti produktu dizaina kategorijā

• Izziņas rīku komplekts bērniem «Dabas gariņa Poko maģiskās dabas». Darba autors — Līva Elza Harkeviča, (darba vadītāja — Ilze Kundziņa). Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija (Funkcionālā dizaina nodaļa).
• Modulāru sēdmēbeļu kolekcija ar slēptu BDSM funkciju «Randevú». Darba autors — Zanda Seņkova (darba vadītāja — Ilze Gūtmane). Darba pasūtītājs — Rīgas Tehniskā universitāte.
• Panelis «Knibini» stresa mazināšanai. Darba autors — Pēteris Cukurs. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.
• Piecu ciklu jaku koncepts «Mode kā dārzkopība». Darba autors — Laima Jurča, darba vadītājas — Ph.D Basia Sliwinska un Prof. Barbara Ābele. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.
• Trauks «Kukaiņu māja». Darba autors — Rūdis Braše (pedagogi — Baiba Lindāne, Indra Merca, Inita Ēmane). Darba pasūtītāji — Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, «Pavāru māja» Līgatnē.

Vide

Otra daudzus pieteikumus saņēmusī kategorija bija vides dizains. Tajā tika vērtēti 17 pieteikumi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā nominēti deviņi darbi. Vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Brigita Bula komentē: «Rudens cēlienā vides kategorijā šogad saņemts bagātīgs un augstvērtīgs darbu klāsts. Prieks, ka parādās arvien vairāk starpdisciplināru darbu, kuros līdz ar konkursā noteiktajiem kritērijiem vērtējām tieši dizaina pieejas un lietošanas aspektus. Tādēļ nominantu vidū nav iekļuvuši darbi, kuri savos aprakstos neadresē dizaina jautājumus, bet runā tikai par vispārīgām darba kvalitātēm. Starp citiem īpaši vēlamies izcelt darbus, kas tapuši publiskajā telpā, domājot par patīkamas vides pieejamību visiem, ilgtspēju un apritīgumu — «Rotaļu skatuve» Valmierā, Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata un izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs».»

Vides dizaina kategorijas nominanti

• Aprites ekonomikas telpa «Sadarbnīca». Darba autori — biedrība «Tandeems», Kārlis Jaunromāns, Alīna Beitāne, Kristaps Butanovs, «Fix Trix» (Rolands Kovšiks). Darba pasūtītājs — Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra «Rīgas enerģētikas aģentūra».
• Audiovizuālā izstāde «Dzīvais cimds». Darba autors — dizaina studija «Overpriced». Darba pasūtītāji — Cēsu muzejs, biedrība «Cimdu ceļš».
• Interaktīva instalācija–rotaļu laukums bērniem «Rotaļu skatuve». Darba autori — Linda Vigdorčika un Renāte Lagzdiņa. Darba pasūtītājs — Valmieras novada pašvaldība.
• Izstāde «Binde 100–10». Darba autori — Gunārs Binde, Anna Binde, Elīza Ramza, Artūrs Analts. Darba pasūtītājs — Gunāra Bindes fonds.
• Izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs». Darba autori: izstādes dizains un arhitektūra — Rihards Funts un arhitektu birojs «Gaiss» (Arnita un Kārlis Melzobi); grafikas dizains — Kirils Kirasirovs (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs); kuratori — Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs). Darba pasūtītājs — Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs.
• Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata. Darba autori — Rīgas pilsētas arhitekta dienests sadarbībā ar «Ruume arhitekti», «IE.LA» inženieri, «Reflect» un citiem. Darba pasūtītājs — Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
• Starptautisks rotu mākslas notikums «Rotu parāde» un vasaras skola «In Situ*». Darba autori: pasākuma kuratore — Ginta Grūbe; asistējošā kuratore — Una Mikuda; izglītības programmas kuratore — Rasma Pušpure; vizuālā identitāte — Guna Poga; izstādes scenogrāfija — Modris Svilāns. Darba pasūtītāji — Rotu mākslas biedrība, fonds «Tukku Magi kolekcija», Latvijas Mākslas akadēmija.

«Jaunais dizainers» balvas nominanti vides dizaina kategorijā

• Instalāciju sērija «Telpa vieno. Telpa veido. Telpa šķir. Telpa šķiro.» Darba autors — Sabīne Vārtiņa–Liepiņa (darba vadītāja — Ieva Lāce–Lukševica). Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.
• Trīs neizmantotu telpu iekārtošanas risinājumi «Tukšs!» Darba autors — Pauls Rietums. Darba pasūtītājs — Lozannas Federālais politehniskais institūts (École Polytechnique Fédérale de Lausanne).

Komunikācija

Rudens darbu iesniegšanā komunikācijas dizaina kategorijā tika saņemti desmit pieteikumi. Žūrija spraigās diskusijās pieņēma lēmumu dalībai otrajā kārtā nevirzīt nevienu darbu, pamatojot to ar pieteikumu daļēju neatbilstības izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem. Maija Rozenfelde, komunikācijas dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja, stāsta: «Izvērtējot desmit iesniegtos pieteikumus, konstatējām, ka darbu kvalitāte tikai daļēji atbilst konkursā izvirzītajiem kritērijiem, tāpēc šie darbi netiek virzīti dalībai konkursa otrajā kārtā. Iepriekšējo gadu LDGB komunikācijas dizaina kategorijas nominanti spēcīgi atspoguļojuši labākās prakses, ne tikai kalpojot vietējas sacensības garam, bet, vēl jo svarīgāk, sniedzot ieskatu par augsto kvalitātes latiņu Latvijas komunikācijas dizaina nozarē. Saglabājot kvalitātes standartus, kādus redzam un novērtējam gan citās kategorijās šogad, gan iepriekšējo gadu nominantu vidū, komunikācijas dizaina atlases žūrijas vārdā aicinām dizaina studijas un individuālos dizainerus pieteikt savus spēcīgākos darbus vērtēšanai Latvijas Dizaina gada balvas ziemas sesijā.»

Pakalpojumi un digitālie risinājumi

Digitālo risinājumu kategorijā tika vērtēti pieci darbi un pakalpojumu dizaina kategorijā — četri darbi. Pakalpojumu kategorijā atlases žūrija tālāk virzīja trīs darbus, savukārt digitālo risinājumu kategorijā — visus četrus pieteikumus. Abu kategoriju rezultātus komentē atlases žūrijas priekšsēdētāja Anna Andersone: «Pieteikumi šogad izceļ Latvijas dizaineru spēju apvienot inovatīvus risinājumus ar spēcīgu stāstu un praktisku pielietojumu. Novērtējam radošās pieejas, kas veido dialogu starp mākslu, modi un kultūru. Kā arī digitālos risinājumus, kas apvieno tehnoloģisko progresu ar sabiedriski nozīmīgiem mērķiem. Aicinām nākotnē iesniegt vēl vairāk projektu, kas drosmīgi eksperimentē ar jauniem formātiem un tehnoloģijām, radot ilgtspējīgu ietekmi gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.»

Pakalpojumu dizaina kategorijas nominanti

• Modes zīmola «Fyodor Golan» retrospektīvā izstāde «Sadursmes harmonija». Darba autori — Fjodors Podgornijs, Kitija Vasiļjeva, Igors Gubenko, Jānis Andersons, Aleksejs Beļeckis, Sabinē (Sabina Inojatova), Sandijs Ruļuks, Mersedese Margoite, Mare Heimrāte–Patačīni, Katrīna Kūkoja. Darba pasūtītājs — Muzeju krātuve, «Skulptūru Mežs», Fjodors Podgornijs.
• Jauno dizaineru platforma «Home Ground». Darba autors un pasūtītājs — biedrība «Home Ground».
• «Backdoor Market» pop–up veikals. Darba autors un pasūtītājs — «Backdoor Market».

Digitālo risinājumu kategorijas nominanti

• Papildinātās realitātes mākslas platforma «Art+». Darba autors — biedrība «ASTE. Art, Science, Technology, Education», biedrība «ART+», Maija Demitere, Patrick Borgeat, Rogier Jupijn. Darba pasūtītājs — biedrība «ART+».
• Rīgas valstspilsētas pašvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēma «Geo Rīga». Darba autors — Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvalde. Darba pasūtītājs — Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.
• Skatuves vizualizācijas Ozola koncertam «No Rajona līdz Arēnai». Darba autori — Madars Juris Liholajs, Patriks Kirkils, Reinis Rubenis. Darba pasūtītājs — reperis Ozols.
• Tīmekļvietnes redizains ceļojumu aģentūrai «Joybe». Darba autors — Edijs Bogomolovs. Darba pasūtītājs — «Joybe.com».

«Jaunais dizainers» balvas nominanti digitālo risinājumu kategorijā

• Tīmekļvietne «Raižplēsis». Darba autori — Jānis Kokarevičs un Elīna Pavlova (darba vadītāji — Maija Rozenfelde un Markus Rožkalns). Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.

Turpmāk FOLD iepazīstinās lasītājus ar Latvijas Dizaina gada balvas 2025 rudens nominantiem tuvāk, atsevišķi aplūkojot konkursa kategorijas.

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 pieteikšanās kārtība paredz iespēju darbu autoriem vai to pasūtītājiem darbus konkursam iesniegt divos periodos — rudenī un ziemā —, tā padarot ērtāku gan pašu pieteikšanās procesu, gan arī strukturējot vērtēšanu. Ziemas pieteikšanās notiks no 2025. gada 1. februāra līdz 20. martam, un atlases žūrija darbus izvērtēs līdz 20. aprīlim. Tad sekos konkursa otrā kārta, kurā starptautiska fināla žūrija vērtēs rudens un ziemas nominantus un izvirzīs finālistus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand Prix un «Jaunā dizainera» titula ieguvējiem. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas pasniegšanu 2025. gada jūnija sākumā. Precīzi norises datumi tiks laicīgi izziņoti Latvijas Dizaina gada balvas mājaslapā.

Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Latvijas Dizaina gada balva ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināta 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs.

Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.