Panākot vienošanos starp Rīgas Filharmonijas starptautiskā metu konkursa uzvarētājiem — «Mailītis arhitekti» un «MARK arhitekti» —, Rīgas domi un Kultūras ministriju, novembra beigās uzsākts darbs pie Nacionālās koncertzāles projektēšanas. Arhitektu piedāvātā vīzija paredz cieņpilnu intervenci 20. gadsimta beigu mantojumā, atverot to apkārtējam parkam un no jauna pārskatot Baltijas modernisma koncepciju.
Arhitektūra kā iejūtīga intervence
Rīgas Filharmonijai izvēlētā vieta — Kongresu nams — ir daļa no bulvāru loka — gleznaina parka ap pilsētas centru, kas ir populārs atpūtas un kultūras galamērķis gan vietējo iedzīvotāju, gan pilsētas viesu vidū. Jauno koncertzāli iecerēts integrēt vienotā veselumā ar esošo vēsturisko ēku, kas iemieso Baltijas modernismam raksturīgas īpašības. Ēka celta 1982. gadā kā kongresu zāle, un tās formu nosaka apkārtējā ainava — apjomi saskan ar kanāla un apkārtējā parka liektajām līnijām. Masīvās sienas ar noapaļotiem stūriem un plašais stiklojums, kas vērsts pret kanālu, plūstoši savieno iekštelpu un ārtelpu telpu, veidojot skulpturālu plastiku. Vēsturisko ēku raksturo arī unikāla materialitāte — tās fasādes ir apšūtas ar vietējo rozā dolomītu.
«Mailītis arhitektu» un «MARK arhitektu» piedāvātā vīzija atgriežas pie vēsturiskajā projektā iecerētajām, bet nerealizētajām idejām, kas iezīmē jūtīgu mijiedarbību starp ēku un apkārtējo ainavu. Veidojot pārdomātus atvērumus patlaban aizvērtajās ēkas fasādēs, pirmā stāva līmenī tiks radīta nepārtraukta publiskā telpa un uzsvērta saikne starp iekštelpām, parku un kanālu. Caur plašu ātriju apmeklētāji varēs sasniegt publiski pieejamas jumta terases un koncertzāles, kas izvietotas ēkas centrālajos apjomos līdz ar telpām māksliniekiem. Filharmonijā paredzēts izveidot trīs koncertzāles — galvenā akustiskā zāle paredzēta 1300 klausītāju auditorijai, to papildina mazā zāle 350 apmeklētājiem un mēģinājumu zāle. Iecerēts, ka Rīgas Filharmonija kļūs par aktīvu sabiedrisko centru, kas būs mājvieta vairākām ar akadēmisko mūziku saistītām institūcijām un ikdienā būs atvērta dažādiem izglītojošiem un kultūras pasākumiem. Ēkā plānots izveidot arī mūzikas bibliotēku, restorānus un kafejnīcas.
Izmantojot inovatīvus materiālus un tehnoloģijas, ēkas jaunā čaula radīs atvērtības sajūtu, integrējoties apkārtējā vidē. Vēsturiskajam apjomam raksturīgais materiāls — rozā dolomīts — tiks saglabāts un izmantots atkārtoti, papildinot to ar jauniem pārstrādāta betona elementiem. Savukārt stikla un glazētās keramikas apdares paneļi, kas atstaro gaismu, piešķirs ēkai mirdzumu un daudzveidību, mainoties līdz ar dienasgaismu un apkārtējo noskaņu. Fasādē jaunizveidoto atvērumu skulpturālā plastika no jauna interpretē Baltijas modernisma mantojumu un pauž jūtīgu attieksmi mijiedarbībā ar ainavu — viļņotās formas arhitektūrā ienesīs maigumu un plūdenumu, piešķirot telpai aicinošu noskaņu. Meta autori norāda, ka viens no projekta vadmotīviem ir «Filharmonija parkā» — pret kanālu vērstie stiklotie erkeri ļaus koncertzāles apmeklētājiem «ienirt» skaistajā kanālmalas ainavā.
Konteksts
2023. gada nogalē «Mailītis arhitektu» un «MARK arhitektu» kopīgi izstrādātais mets ieguva pirmo vietu starptautiskā metu konkursā, kas aicināja izstrādāt Rīgas Filharmonijas vīziju, pārbūvējot esošo modernisma mantojumu — arhitektu Jura Gertmana un Valērija Kadirkova projektēto un 1981. gadā celto Rīgas Kongresu namu. Konkursa pirmajā kārtā tika iesniegti 38 priekšlikumi, no kuriem seši tika izvēlēti dalībai otrajā kārtā. Konkursam noslēdzoties, par pārliecinošu uzvarētāju tika atzīts «Mailītis arhitektu» un «MARK arhitektu» piedāvātā vīzija.
Nacionālās koncertzāles tapšanas process bijis dažādu sarežģījumu pilns. 2020. gadā Ministru kabinets pieņēma negaidītu lēmumu par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 — tas raisīja neizpratni jomas profesionāļu vidū un radīja bažas par novietnē esošās modernisma ēkas likteni. Pēc asām diskusijām Kultūras ministrija vērsās pie Arhitektu savienības ar aicinājumu nākt klajā par koncertzāles iespējamo novietni Rīgā. Tika izvērtētas 36 iespējamās koncertzāles vietas, par piemērotākajām izvirzot trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Arī izvēle par labu Kongresu namam kā Rīgas Filharmonijas tapšanas vietai netika vērtēta viennozīmīgi — bažas raisīja gan vēsturiskās ēkas liktenis, gan plašā telpu programma, ko nav iespējams ietilpināt esošajā ēka, neziedojot daļu parka teritorijas. Plašāk par to var lasīt šeit.
Iecerēts, ka Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Realizējot projektu, tiks izveidots valsts nozīmīgākais mūzikas centrs, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus, kā arī nodrošinās modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu, sniedzot ievērojamu ieguldījumu Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā. Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī koncertaģentūras «Latvijas Koncerti» mājvieta.
Šobrīd Kultūras ministrija no valsts budžeta līdzekļiem piesaistījusi finansējumu Rīgas Filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai. Savukārt būvniecībai nepieciešamais finansējuma apjoms un finansējuma kārtība tiks noteikta atsevišķā līgumā pēc projektēšanas darbu pabeigšanas. Plānots, ka Nacionālās koncertzāles projektēšanas darbi varētu tikt pabeigti divu gadu laikā.
Viedokļi